ABSOLŪTISMS

1. ABSOLŪTISMS Viena valdnieka vara Izstrādāja:Ventspils tehnikuma vēstures skolotāja M.Dāvida

2. definīcija Absolūtā monarhija – neierobežota monarha vara, kad valdnieks viens pats pieņem lēmumus un rīkojas saskaņā ar tiem.

3. Ž.Bodēna mācība par valsts suverenitāti Valsts suverenitāti iemieso valdnieks, kam ir Dieva dota autoritāte un vara pār saviem pavalstniekiem. Valsts ir “augstākā, absolūtā un pastāvīgā vara pār visiem iedzīvotājiem”, Valstij ir tiesības “izdot likumus, kas iedzīvotājiem jāievēro, bet nav ar viņiem jāsaskaņo”.

4. Jo lielākā monarha vara jo mazāka muižniecības un garīdzniecības vara

5. Absolūtais valdnieks : valsts varas iemiesojums vienā personā, kurš būtībā pauda neatkarības un pilnīgas patstāvības ideju, tomēr varas piepildīšanā viņam bija nepieciešams noteiktu sabiedrības kārtu atbalsts.

6. Valdnieka varas galvenie balsti GALMS BAZNĪCA IERĒDNIECĪBA KARASPĒKS

7. Absolūtās monarhijas galvenās pazīmes: • no monarha atkarīgas trešās kārtas izvirzīšanās, kas pamazām pārņem aristokrātijas funkcijas valsts pārvaldē; • centralizēts birokrātiskais aparāts un centralizēta armija, ko uztur no valsts kases; •  valdnieks dominē pār reģionālās aristokrātijas pretenzijām uz autonomiju; • īpašumtiesības un kultūra netiek pakļautas kontrolei no valsts puses.

8. ABSOLŪTISMS FRANCIJĀ

9. Absolūtisms Francijā aizsākās ar kardināla Rišeljē reformām.

10. Rišeljē politika: • spēcīga varas centralizācija ; • reformēja valsts administratīvo sistēmu; • likvidēja veco provinču sistēmu un valsts tika sadalīta 32 apgabalos, ko pārvalda karaļa komisāri kam bija tiesu, finansu un izpildvara; • aristokrātu privilēģiju ierobežošana (piem., divkauju aizliegums utt.); • 1629. gadā savas īpašās tiesības zaudēja Parīzes parlaments, karaļa rokās pārgāja likumdošanas vara.

11. Luijs XIII Austrijas Anna

12. Nākamais Francijas karalis Luijs XIV un viņa auklīte

13. Nesasniedzot 5 gadu vecumu, pēc tēva nāves, Luijs formāli kļūst par varenākās Eiropas valsts karali.

14. Reālā vara Francijā Luija XIV valdīšanas sākumā piederēja pirmajam ministram kardinālam Mazarīnī.

15. Luijs XIV patstāvīgi sāka valdīt 22 gadu vecumā

16. Pirmie vārdi, ko viņš teica saviem galminiekiem pēc nākšanas pie varas, esot bijuši: „Ir pienācis laiks saņemt varas grožus savās rokās. Jūs palīdzēsiet man ar saviem padomiem tad, kad es jums to prasīšu!”

18. Versaļas pils

20. Versailles

27. Luijam XIV bija ap 20 000 galminieku muižniekus tagad masveidā aicināja uz saviem galmiem, dāvāja viņiem visdažādākos galma amatus un maksāja algu – t.s. sinekūras

28. Armija Izveidoja spēcīgu, labi apbruņotu un materiāli nodrošinātu armiju, kuras skaitliskais sastāvs no 45 tūkstošiem Luija XIV valdīšanas laikā sasniedza 400 tūkstošus.

29. Baznīca • Baznīcas vara Francijā bija pilnībā pakļauta Luijam XIV. • Bez karaļa atļaujas nekādi pāvesta rīkojumi Francijas teritorijā nevarēja iegūt saistošu spēku. • Pat savus legātus pāvests varēja iesūtīt Francijā tikai iepriekš to saskaņojot ar karali

30. Ierēdniecība Luijs XIV reformē ierēdniecību, valsts amatos ieceļot nepriviliģēto kārtu pārstāvjus, kuri nespēja apdraudēt pastāvošo kārtību un bija fanātiski uzticīgi karalim.

31. Luija IV laikā Francija kļūst par koloniālu lielvalsti iegūstot kolonijas: Āfrikā Āzijā Amerikā Kolonijas patērēja lielu daļu Francijas eksporta preču, savukārt nodrošinot tās apstrādes rūpniecību ar daudzām nepieciešamajām izejvielām un materiāliem

32. Apspriedes ar padomniekiem parasti notika atsevišķā darba kabinetā. No tā arī ieviesies alternatīvs valdības apzīmējums – ministru kabinets, kā tas ir Latvijā.

33. Absolūtisma negatīvās sekas: • Monarhi arvien mazāk rēķinājās ar kārtu pārstāvniecības iestādēm, tādejādi sabiedrība tika atstumta no politiskās darbības; • Visi lēmumi tika pieņemti “augšā”. • Galmi ar laiku izvirta, galminieku tēriņi izpriecām un piļu būvei bija grandiozi. (Francijā galms tērēja ap 10 % no valsts budžeta, bet mazākās valstīs, piemēram Bavārijā, galma tēriņi sasniedza pat vairāk kā 50 % no visa gadam paredzētā budžeta.) • Visa nodokļu nasta gūlās uz trešās kārtas pleciem.

34. Dienas strādnieku un amatnieku stāvoklis Luija XIV valdīšanas laikā 1 mārciņa ir aptuveni 400 g.