250 likes | 1.58k Views
Dzejas lingvistiskā analīze. O.Vācietis. “Čardašs”. Čardašs-ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā . /LLVV/ http://www.youtube.com/watch?v=LWzamFDYwBo&feature=related. Uzdevums. 1.Nosakiet dzejoļa motīvu, minot atslēgas vārdus! 2.Nosakiet dzejoļa kompozīciju, panta formu, ritmu!
E N D
O.Vācietis “Čardašs”
Čardašs-ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā. /LLVV/ http://www.youtube.com/watch?v=LWzamFDYwBo&feature=related
Uzdevums 1.Nosakiet dzejoļa motīvu, minot atslēgas vārdus! 2.Nosakiet dzejoļa kompozīciju, panta formu, ritmu! 3.Raksturojiet dzejoļa tēlus! 4.Raksturojiet tēlainos izteiksmes līdzekļus! 5.Raksturojiet lirisko “es”!
Motīvs Dzejas motīvs- tēmas daļa, papildtēma Atšķirībā no tēmas motīvs parādās tieši, jutekliski tēlaini. Dzejā motīvs saistās ar atslēgas vārdiem, kas palīdz izprast dzejoļa jēgu
Kompozīcija, panta forma, ritms Rindu izkārtojums pantos un strofās. Pastāv brīvā dzeja jeb verlibrs. Ritms un zilbju skaits rindā, rindu grafiskais izkārtojums Pārnesums- loģiskās un ritmiskās pauzes nesakritība dzejolī. Atskaņas- blakus atskaņas, krusteniskās atskaņas, gredzena atskaņas
Dzejoļa tēli Dzejnieka pārdzīvojumu, attieksmes atklājēji. Dabas tēli bieži vien palīdz atklāt liriskā “es” izjūtas
Tēlainie izteiksmes līdzekļi • Tropi(metafora, epitets, salīdzinājums, metonīmuija, sinekdoha, alegorija,ironija, hiperbola, perifrāze, simbols), kā arī stila figūras (anafora, epifora, ķēde, pakare,inversija, onomatopoēze, asonanse, aliterācija0 ir veids, ar ko dzejnieks panāk tēlainību.
Metonīmija ir kāda priekšmeta vai parādības apzīmējums ar cita priekšmeta vai parādības nosaukumu uz to cieša sakara pamata. Atšķirībā no metaforas metonīmijā nav obligāta līdzība starp patiesībā domāto priekšmetu vai parādību un nosaukto. Starp abiem jēdzieniem tomēr ir ciešs sakars, kam var būt dažādi veidi. Oksimorons-epitets, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam. (Piemērs. Vissaldākās mokas.) Sinekdoha-metonīmijas paveids, veselā vietā nosaukta daļa, daudzskaitļa vietā - vienskaitlis un otrādi. (Piemērs. Vasaras vidiņā, ēdu saldu zemenīti.)
Perifrāze-priekšmeta vai parādības nosaukuma aizstāšana ar aprakstošu tēlu. (Piemērs. Laiks bij man gulēt iet, baltu smilšu kalniņā.) Paradokss-izteikums, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtā uzskata un kas ir pretrunā ar veselo saprātu. (Piemērs. Apiet apkārt jūrai.)
Stila figūras Aliterācija - vienādu vai ļoti tuvu līdzskaņu atkārtošanās uzsvērto zilbju sākumā. (Liptin lipa liepu lapa) Ķēde - divu posmu saistījums, kur nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu Ķēdei radniecīgs paņēmiens - pakare, kas ir teikuma daļa, ko atkārto, sākot jaunu teikumu. Anafora - ir vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums vairāku tautasdziesmas rindu sākumā. Jeb precīzāk - viens un tas pats vārds ievada vairākas tautasdziesmas rindiņas. Epifora - vārds vai vārdu savienojums, kas atkārtojas vairāku tautasdziesmas rindu beigās.
Liriskais “es” Dzejas varoni sauc par lirisko “es”, viņa pārdzīvojumus, izjūtas analizē attīstībā
O.Vācietis “...kaut ko klusiņām, klusiņām...” http://whttp://www.youtube.com/watch?v=EGEAun0ivqoww.http://www.youtube.com/watch?v=EGEAun0ivqoyoutube.com/watch?v=EGEAun0ivqo http://www.youtube.com/watch?v=-Ga1xbL6Oi4