Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

1. Tieslietu ministrijas pētījuma «Pieeja tiesiskumam Latvijā» darba uzdevuma saskaņošana 29.08.2019 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes, sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas prioritārā virziena apakškomitejas sēde (7AK)

2. 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Kopējās fondu regulas III pielikumā noteiktie ieguldījumu priekšnosacījumi (enablingconditions) Tematiskais priekšnosacījums Nr. 13: Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā 3. kritērijs 1. kritērijs 2. kritērijs 4. kritērijs Pasākumi pārejai no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi. Uz pierādījumiem balstīti secinājumi par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par mazāk aizsargāto personu īpašajām vajadzībām visās vecuma grupās. Pasākumi, kas novērš un apkaro nabadzību un sociālo atstumtību. Kārtība, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

3. Pētījums ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes nodrošināšanai Izvērtējuma pētījums «Pieeja tiesiskumam Latvijā» Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (EuropeanCommissionfortheEffieciencyofJustice (CEPEJ)) veiktā izvērtējuma " CEPEJ ziņojums par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu" sniegtās rekomendācijas Eiropas komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas (StructuralReformSupportProgramme) finansētā projekta darbības Plāns sociāli mazaizsargāto personu grupu atbalstam un pieejas tiesiskumam veicināšanai

4. Izvērtējuma pētījums «Pieeja tiesiskumam Latvijā» Pētījuma priekšmets: Pieeja tiesiskumam Latvijā: šķēršļi un juridisko strīdu rašanās iemesli. Juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidu pieejamība, kvalitāte un attīstība. Juridiska rakstura jautājumu risināšanas kultūras maiņa kā rīks sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanai

5. Problēmu cēloņi: • juridiska rakstura strīdi vai to rašanās riski netiek savlaicīgi identificēti, personu rīcībā nav pietiekamas informācijas un resursu (zināšanu un finanšu); • ja juridiska rakstura jautājumi vai strīdi netiek risināti (piemēram, puses izvairās no jautājumu sakārtošanas; ilgstoša strīda izskatīšana tiesā); • juridiska rakstura jautājumi vai strīdi tiek risināti sabiedrībai nepieņemamā veidā (piem., īpašuma bojāšana, vardarbība); • juridiska rakstura strīdu risināšanai tiek izvēlēts strīda būtībai nepiemērots vai mazāk efektīvs strīdu risināšanas veids.

6. Juridiska rakstura jautājumu vai strīdu nerisināšanas sekas: • Palielinās sociālās atstumtības un nabadzības risks; • Atstāj ietekmi uz personas materiālo stāvokli; • Var atstāt sekas uz personas fizisko stāvokli; • Īpaši riski sociāli mazāk aizsargāto personu grupām – personām ar maziem ienākumiem, pensionāri, personas ar invaliditāti u.c.

7. Nepieciešams izvērtēt: • apzināt juridiska rakstura jautājumu vai strīdu rašanās iemeslus un privātpersonu vajadzības to atrisināšanai; • apzināt šobrīd pieejamo un populārāko juridiska rakstura jautājumu vai strīdu risināšanas iespējas, to efektivitāti un pieejamību; • noteikt iespējamos kavējošos un veicinošos faktorus juridiska rakstura jautājumu vai strīdu risināšanas dažādiem veidiem; • novērtēt pieejamo ārpustiesas juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidu pietiekamību un pieejamību; • juridiskās palīdzības sistēmas darbību un atbilstību sabiedrības vajadzībām.

8. Darba uzdevumi (I) 1. Veikt analīzi (ņemot vērā indivīdu ienākumu līmeni, īpašās vajadzības, infrastruktūras un informācijas pieejamību) par sociālās atstumtības riskam paļauto personu vajadzībām risinot juridiskā rakstura jautājumus, šādu jautājumu rašanās iemesliem, ar mērķi turpmāk definēt kā tieslietu sistēma sadarbībā ar citām nozarēm var mazināt strīdu rašanās iemeslus, sekmētu to atrisināšanu ārpustiesas kārtībā, noteikt iesaistāmo iestāžu loku un sniedzamās informācijas apjomu. 2. Veikt analīzi par juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidu izmantošanu, tajā skaitā analizējot katra no juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidiem izmantošanas dinamiku. Kā vienlīdz būtiski būtu jāanalizē visi juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidi, proti, sadalījums “tiesa un alternatīvie strīdu risināšanas veidi” jāaizstāj ar pieeju, ka visi strīdu risināšanas veidi tiek aplūkoti kā būtisks resurss sabiedrības labklājības nodrošināšanai. 3. Novērtēt pieejamo juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidu pietiekamību, efektivitāti un pieejamību.

9. Darba uzdevumi (II) • 4. Apzināt dažādu juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidu iespējamos kavējošos un veicinošos faktorus. • 5. Sniegt priekšlikumus konstatēto problēmu risinājumiem. • 6. Identificēt pasākumus, kas veicami, lai mainītu juridiska rakstura jautājumu risināšanas kultūru, veicinot atbildības uzņemšanos un dažādu juridisko jautājumu risināšanas veidu izmantošanu (attiecīgi identificējot zaudējumus, kas rodas, ja tiesa ir kā primārais strīdu risināšanas veids). • 7. Novērtēt juridiskās palīdzības sistēmas atbilstību sabiedrības vajadzībām kontekstā ar dažādām juridiska rakstura jautājumu risināšanas iespējām un apskatīt juridiskās palīdzības sistēmas integrācijas modeļus katrā no juridiska rakstura jautājumu risināšanas veidiem, sniedzot priekšlikumus iespējamiem ieviešanas risinājumiem.

10. Plānotās pētījuma metodes un laika grafiks Kvantitatīva pētījuma metodes Kvalitatīva pētījuma pētījuma metodes Projekta iesniegšana – 31.08.2019 Iepirkuma izsludināšana – 31.10.2019 Nodevuma Nr.1 saņemšana – 29.02.2020 Nodevuma Nr.2 saņemšana – 31.05.2020 Politikas plānošanas dokumenta izstrāde – 31.08.2020

11. Paldies par uzmanību Agris Batalauskis Tieslietu Ministrijas Projektu departamenta direktors Agris.Batalauskis@tm.gov.lv, tel. 67036818