Nozīmīgie mikroorganismi

1. Nozīmīgie mikroorganismi Matīss Pīlēns

2. Rotavirus Rota vīruss

3. Rotavirus ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs gremošanas trakta iekaisums.

4. Vīrusa klasifikācija Grupa: III grupa (dsRNA) Dzimta: Reoviridae Apakšgrupa: Sedoreovirinae Ģints: Rotavirus Genomu veido vairākas (11) divpavedienu RNS molekulas, katra no kurām kodē (pārstāv) vienu gēnu, pēc katras no tām tiek sintezēds kāds vīrusam nepieciešams proteīns. (No vienas RNS molekulas - divi proteīni)

5. Vīrusam ir pieci tipi: A, B, C, D un E. Cilvēki visbiežāk inficējas ar A tipa vīrusu, kas izraisa vairāk nekā 90% inficēšanās gadījumu. Visi vīrusa tipi skar arī dzīvniekus.

6. Vīruss ir arī bieži izplatīts starp jauniem dzīvniekiem- teļiem sivēniem. Rota vīruss lauksaimniecībā var radīt lielus zaudējumus jo tas ir saistīts ar augstu saslimstību un mirstību. Starp cilvēkiem arī visbiežāk un izteiktāk slimo bērni un zīdaiņi, pēc tam pret dažādām pārciestajām vīrusa variācijām ir izveidojusies imunitāte, un saslimšana parasti norit vieglā vai pat grūti pamanāmā formā. Vīruss ir ļoti infekciozs, ierastie higiēnas pasākumi ne vienmēr ir pietiekami, lai no vīrusa pilnībā izsargātos.

7. Rota vīrusa uzbūves shēma Ir seši vīrusa proteīni, kas veido vīrusu daļiņas. Šos strukturālos proteīnus sauc par VP1, VP2, VP3, VP4, VP6 un VP7. Papildus VP, ir seši nestrukturāli proteīni (NSP), kas tiek ražoti tikai šūnās, kas ir inficētas ar rota vīrusu. Tos sauc par NSP1 , NSP2 , NSP3 , NSP4 , NSP5 un NSP6. 

8. Vīrusa izplatīšanās ceļš ir fekāli-orālais, taču ir pētījumi, kas liecina par šī vīrusa izplatības iespējām arī gaisa pilienu veidā. Tā dzīvotspēja uz rokām ir dažas stundas, bet uz objektu(horizontālām) virsmām un citiem priekšmetiem– pat līdz dažām dienām. No fekālijām rotavīrusu var izdalīt visu slimības laiku un vēl 8-10 dienas pēc klīnisko pazīmju izzušanas.

9. Simptoni Vemšana, bieža vēdera izeja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, vājums, slikta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, raksturīgs arī vienlaicīgs augšējo elpceļu iekaisums. Rotavīrusu infekcijas simptomi parādās 15 stundu līdz 7 dienu laikā pēc inficēšanās, parasti 1 - 2 dienu laikā. Imunitāte pret rotatavīrusu infekciju ir nenoturīga, iespējama atkārtota inficēšanās.

10. Rotavīrusa izraisīta gastroenterīta klīniskās izpausmes var būt dažāda smaguma pakāpes – no vieglas, subklīniskas diarejas līdz smagai dehidratācijai ar letālu iznākumu. Saslimšanas sākumā raksturīga vemšana ar tai sekojošu ūdeņainu vēdara izeju, temperatūra palielinās līdz 39C, reti iespējami arī respiratori simptomi.

11. Profilakse Vissvarīgākā nozīme infekcijas izplatības ierobežošanai ir personīgās higiēnas ievērošana. Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, apmeklēt organizētus kolektīvus, īpaši bērnu iestādes. Organizētos kolektīvos ievērot tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu. Personām, kuras kontaktējas ar rotavīrusu infekcijas slimnieku, profilaktiska ārstēšana un vakcinācija netiek veikta.

12. Ārstēšana Rota vīrusu infekcijai nav specifiskas ārstēšanas, saslimšanas gadījumā būtiska papildus šķidruma uzņemšana, lai novērtu organisma atūdeņošanos. Rota vīrusa laikā, lai nodrošinātu nepieciešamo šķidruma uzņemšanu ieteicams to dzert nelielos daudzumos, bet regulāri. Zaudēto šķidrumu un sāļus organismā var atjaunot ar orālo rehidratācijas šķīdumu, piemēram, Rehydronu, kuru bez receptes var iegādāties aptiekā un no pulverīša pagatavot šķīdumu ar organismam nepieciešamo nātrija un kālija hlorīdu, glikozi un ūdeni.

13. Izmantotā literatūra • http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=373 • priede.bf.lu.lv/ftp/grozs/Mikrobiologijas/Virusol/.../Vir_morf_tax_13.ppt • http://en.wikipedia.org/wiki/Rotavirus • http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/470/rotavirusu-infekcija-rotavirusu-gastroenterits

14. Psilocybe semilanceata Smailā kailgalve

15. Klasifikācija Valsts: Sēnes (Fungi) Nodalījums: Bazīdijsēnes (Basidiomycota) Klase: Himēnijsēnes (Hymenomycetes) Rinda: Atmatenes (Agaricales) Dzimta: Virpainītes (Strophariaceae) Ģints: Kailgalves (Psilocybe) Suga: Smailā kailgalve (P. semilanceata)

16. Smailā kailgalve ir virpainīšu dzimtas, neliela izmēra brūna sēne ar konisku cepurīti, kas pazīstama ar to, ka satur psihoaktīvo vielu- psilocibīnu.

17. Psilocibīns (C12H17N2O4P) ir triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas kā psihodēlisks halucinogēns. Tas ir atrodams vairāk kā 200 sēņu sugās. Pirms psilocibīns tika ieviests Rietumu pasaulē, sēnes ar psilocibīnu izmantoja Acteku, Indiāņu, Sibīrijas un citu kultūru iedzīvotāji. Tradicionālajās sabiedrībās maģiskās sēnes izmantoja reliģiskajos rituālos un dziedniecībā. Mūsdienās psilocibīna un to saturošo sēņu glabāšana un lietošana lielākajā daļā pasaules valstu tajā skaitā arī Latvijā ir aizliegta.

18. Mūsdienu pētījumi par psilocibīnu Mūsdienās visplašākos pētījumus par maģisko sēņu ārstniecisko iedarbību veic Džona Hopkinsa Universitāte. Vienā no pirmajiem Džona Hopkina Universitātes pētījumiem 2006. gadā, ko sponsorēja ASV valdība, tika apstiprināta psilocibīna saturošo sēņu ietekme uz garīguma radīšanu un vispārēju dzīves labsajūtas uzlabošanu cilvēkos. Pētījuma laikā tika izmantoti 36 pieaugušie vidējā vecumā ap 46 gadiem, kuri pirms tam sēnes nekad mūžā nebija lietojuši, bet kuriem bija kādas garīgas vai reliģiskas intereses. Viena trešdaļa pēc pētījuma sēņu efektus raksturoja kā garīgi vissvarīgāko brīdi viņu dzīvē, bet pārējās divas trešdaļas to raksturoja kā vienu no pieciem garīgi svarīgākiem notikumiem viņu dzīvē. Divus mēnešus pēc pētījuma 79% dalībnieku atzina vēl joprojām esošu paaugstinātu labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi, ko apstiprināja arī to tuvinieki. Viņi arī apstiprināja samazinātus vai pat izzudušus stresa un depresijas simptomus. 14 mēnešus pēc pētījuma 64% tā dalībnieku vēl joprojām juta paaugstinātu labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi. Neskatoties uz kontrolētajiem laboratorijas apstākļiem, pētījuma laikā 22% dalībnieku uznāca spēcīgas bailes, dažiem ar paranoju. Pētījuma autori gan ziņoja, ka tās tika operatīvi novērstas ar blakus esošo cilvēku līdzdalību.Pētījuma dalībnieki piedzīvoja arī personības izmaiņas un bija vairāk atvērti jaunām idejām nekā iepriekš. Tas ļāva uzskatīt, ka sēnēm ir potenciāls trauksmainības, depresijas un dažādu atkarību ārstēšanā.

19. Izplatība Smailā kailgalve ir izplatīta Ziemeļu puslodes aukstajos un subarktiskajos reģionos. Tās dabiskais izplatības reģions ir Eiropa visbiežāk tā sastopama Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos. Sēne ir sastopama arī Latvijā. Tā visbiežāk aug pakalnu dienvidu nogāzēs, pļavās, it īpaši tur, kur ir ganījušies mājlopi un ir atstāti mēsli. Tā aug arī pie grīšļiem, uz to bojāgājušajām, puvušajām saknēm.

20. Sēnes izplatās ar sporām, kas vizuāli ir gludas, elipsoīdas, medus dzeltenas, masā tumši violetbrūnas, 13-15 x 6-7 μm, ar dīgšanas atveri.

21. Izmantotā literatūra http://www.latvijasdaba.lv/senes/psilocybe-semilancelata-fr-p-kumm/ http://lv.wikipedia.org/wiki/Smail%C4%81_kailgalve http://lv.wikipedia.org/wiki/Psilocib%C4%ABns http://lv.wikipedia.org/wiki/Psilocib%C4%ABna_s%C4%93nes#%20Medic%EEniskie%20p%E7t%EEjumi