ĶĪMISKO VIELU IEDARBĪBA UZ CILVĒKU

1. ĶĪMISKO VIELU IEDARBĪBA UZ CILVĒKU Pamatjēdzieni

2. Vielas daudzumu, ko dzīvais organisms uzņem noteiktā laika periodā apzīmē par devu

3. Devu, kas izsauc pārbaudei izmantoto dzīvnieku grupas fiksētas daļas (parasti 50% no populācijas) nāvi pēc kontakta ar analizējamo vielu noteiktā laika posmā, apzīmē kā LD50. Letālo devu izsaka miligramos attiecībā pret dzīvsvara kilogramu (mg/kg).

4. Letālo koncentrāciju (LC), kas izsauc 50% no populācijas bojāeju pēc tās kontakta ar toksikantu 48 stundu laikā apzīmē kā 48 st LC50

5. Jēdziena LC50 izmantojamība bieži tiek kritizēta, jo nav uzskatāma par stabilu rādītāju, pat vienas laboratorijas apstākļos ar to pašu dzīvnieku grupu.

6. Viela var tikt uzņemta vienā reizē, bet vielu iedarbība var arī summēties ( akumulēties). Akūto toksiskumu var definēt kā kopējo negatīvo efektu summu, ko rada toksikants (toksiskā viela), uzņemts vienreizējas devas veidā.

7. Par hronisko toksiskumu var nosaukt negatīvo efektu summu, kuru izraisa toksiskā viela, tai iedarbojoties uz organismu ilgu laika periodu.

8. Galvenie ķīmisko vielu un produktu iedarbības ceļi: • - pa elpceļiem (bīstama, jo ķīmiskās vielas spēj uzsūkties caur elpceļu gļotādu visā to garumā), • - dermālais (caur ādu),bīstams, jo ķīmiskās vielas nonāk asinsritē, apejot aknas, • - digestīvais ceļš (caur gremošanas traktu); Ķīmisko vielu norīšana darbā parasti notiek neviļus, un tā gandrīz vienmēr ir saistīta ar darba higiēnas prasību ievērošanu, • - parenterālais ceļš (caur brūci vai sakarē ar asiņīms).

9. Ar terminu „toksikokinetika” apzīmē ķīmisko vielu uzsūkšanās organismā, sadalīšanās, metabolisma (Vielmaiņa organismā, audos un šūnās; savstarpēji saistītu bioķīmisko procesu kopums), un izdalīšanās dinamiku, kas atkarīga no to iedarbības intensitātes.

10. Ar terminu „toksikodinamika” apzīmē organisma reakciju uz ķīmisko vielu un tās izraisīto efektu. • Toksikokinetika un toksikodinamika ir savstarpēji saistīti procesi, kas nosaka, no vienas puses, saindēšanās patoģenēzi (slimības rašanos un attīstību organismā), no otras puses – vielu toksicitātes un bīstamības pakāpi.

11. Latvijas Valsts Standarts LVS 89:2004, kas noteica arodekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā ar 2007. gada 15. maija MK noteikumiem NR.325 “Darba aizsardzības prasības”saskarē ar ķumiskjām vielām darba vietāsir iekļauts kā pielikums Standarti Latvijā un Eiropā.

12. Arodekspozīcijas robežvērtība (AER) ir tāda ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā, kura visa darba laikā, strādājot 8 stundas dienā ( vai arī vielai iedarbojoties citādu laiku, bet ne vairāk par 40 stundām nedēļā) darbinieka organismā visā viņa dzīves laikā neizraisa saslimšanu un novirzes veselībā, kas konstatējamas ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm.

13. Arodekspozīcijas robežvērtības mērvienība ir mg/kub.m 20 0C temperatūrā un pie 101,3 kPa liela spiediena.

14. Gāzu un tvaiku koncentrāciju var izteikt no temperatūras un gaisa spiediena neatkarīgās mērvienībās- ppm(parts per million – dotās vielas 1 daļiņa uz 999999 citām daļiņām, (ml/kub.m), kas ir tilpuma miljonā daļa. • Pārejas formula 200 C C (koncentrācija, mg/m3)=vielas molekulmasa:24,04 x C (ppm) un otrādi.

15. Ir trīs ķīmisko vielu kombinētās iedarbības tipi: -Summācijas jeb aditīvā darbība – vielu toksiskais efekts kombinējoties summējas; -sinerģisms- viena viela pastiprina otras vielas toksisko iedarbību; -antagonisms – vielām kombinējoties, tās pavājina cita citas iedarbību.

16. Ķīmiskās vielas uz strādājošiem iedarbojas dažādi un izraisa gan arodsaindēšanos, gan citas patoloģiskas parādības. 1.Arosaindēšanās: - akūta saindēšanās rodas, ja inde nonākusi organismā lielā koncentrācijā vienas darba maiņas laikā (līdz 24 stundām- nepārtraukti vai ar pārtraukumiem); - subaktīva arodsaindēšanās – ja ķīmiskā viela atkārtoti iedarbojusies līdz 1 mēnesim ilgu laiku; - subhroniska saindēšanās – ja ķīmiskā viela atkārtoti iedarbojusies 1 līdz 3 mēnešus; - hroniska arodsaindēšanās – ja ķīmiskā viela (piem. organiskie šķīdinātāji, pesticīdi, smagie metāli) atkārtoti iedarbojušies ilgāk par 3 mēnešiem; - stabilas atlieku parādības pēc arodsaindēšanās.

17. 2.Ādas un gļotādas apdegumi, kairinājumi, iekaisumi, kas radušies dažiem savienojumiem (piem. skābēm, sārmiem,, dažu metālu sāļiem) iedarbojoties kontakta vietā. • 3.Organisma sensibilizācija un dažādas alerģiskas slimības. • 4.Nespecifiska kaitīgo vielu iedarbība – samazina organisma pretošanās spējas citiem kaitīgiem faktoriem vai slimībām. • 5. Onkoloģiskās slimības, ko var izraisīt, piem., arsēns, benzols, hroms, vinilhlorīds un ļoti daudzi citi savienojumi. • 6. Attālas kaitīgo vielu iedarbības sekas – paātrināta novecošana, agrīna ateroskleroze, reproduktīvās funkcijas traucējumi.

18. Šeit pārskaitītas arodsaindēšanās un citas patoloģiskas parādības var būt gan nelaimes gadījumi darbā, gan arodsaslimšana. Ja tām ir cits cēlonis – apkārtējā vide utt, tad saslimšanai nebūs iepriekšminētais statuss.