Tātad:

2. Tātad: • Pasaule ir mūsu domu atspoguļojums • Lai kaut ko mainītu pedagoģiskajā saskarsmē, pirmām kārtām pedagogam jāmainās pašam • Lai mainītos, pirmām kārtām jāmaina domas • Savukārt, lai mainītu domas, aizvien biežāk nepieciešams sazināties ar savu iekšējo saprātu. Vēl vairāk- to cilvēkam vajadzētu mācīt kopš bērnības, tāpat kā lasīt un rakstītprasmi

3. Kā skolotāji rada sev problēmas? • Protams, mūsdienu skolas apstākļos saglabāt harmoniju- tas nav tik vienkārši • Bet, ja harmonija ir izjaukta, to var atjaunot, jo vairāk tāpēc, ka pati cilvēka daba uz to tiecas • Konflikts- tas ir signāls par līdzsvara zudumu • Zemapziņa izpauž rūpes, lai pateiktu mums, ka kaut kas nav kārtībā • Tāpēc izturēsimies pret konfliktiem ar izpratni un cieņu, kā pret mācībstundu

4. Konflikts kā saprātīgs brīdinājums (1) • Vispirms mainīsim savu attieksmi pret konfliktu kā tādu un skolēnu neadekvāto uzvedību • Konfliktu radījis tikai paša skolotāja zemapziņas prāts • Tradicionālajā izglītības sistēmā cīņa pret skolēnu nemācīšanos un neadekvāto uzvedību vairumā cieš neveiksmi. Kāpēc?

5. Konflikts kā saprātīgs brīdinājums (2) • Nevar gaidīt harmonisku skolēnu uzvedību, tas ir, ja izvērš cīņu pret pašu skolēna uzvedību, tiecas apslāpēt to izpausmes vai novērst sekas • Tas skolotājiem ļauj ieņemt ļoti ērtu pozīciju “Es par katru palaidni nevaru atbildēt, lai šo problēmu risina vecāki”

6. Tātad: (1) • Konflikts un jebkuras citas neveiksmes skolas ikdienā nav skolēnu vai kolēģu ļaunprātība, neaudzinātība, bet skolotāja domu, jūtu, attieksmes ārējs atspoguļojums fiziskajā līmenī • Skolotājs ar savu agresivitāti pats pievelk šo konfliktu • Problēmu cēloņi meklējami nevis ārpusē pie skolēniem, bet gan pašos, tas ir, kroplīgajā pasaules uzskatā

7. Tātad: (2) • Iznāk, dusmīgie skolotāji zemapziņas līmenī cits cits iznīcina, bet pēc tam brīnās par nelabvēlīgu attieksmi un par agresīvajiem pusaudžiem un jauniešiem • Ja skolotājs sāk iekšēji mainīties, tad viņš problēmas atrisina pats un ap sevi rada labvēlīgu enerģētisko lauku, kas pozitīvi ietekmē viņa attiecības ar skolēniem

8. Oficiālajā izglītības sistēmā (1) valdošais modelis • Ir labā un sliktā pasaule, ļaunais un labais, pareizais un nepareizais • Mums nemitīgi uzbrūk ļaunie spēki (atrodamies aplenkuma stāvoklī): nabadzība, kriminālnoziegumi u.tml. • Mēs uzvaram tikai uzcītīgi cīnoties, piespiežot skolēnus mācīties ar varu • Ir viegli un sarežģīti mācību priekšmeti, nopietnāki un nenopietnāki, viegli saprotamasun grūti saprotamas tēmas

9. Oficiālajā izglītības sistēmā (2) valdošais modelis • Mācības- tā ir grūta, pacietīga cīņa • Citādāka uzvedība ir traucēklis mācību procesā • Skolotāja uzdevums – palīdzēt skolēnam pieveikt nesekmību, tāpēc jānosaka diagnoze, tas ir, jānosauc vārdā nesekmības “ienaidnieki” un pēc tam jānozīmē nežēlīgas cīņas paņēmieni • Nesekmība- tas ir ļaunums ar kuru jācīnās visiem spēkiem

10. Vēlamais izglītības modelis • Konflikts, skolēnu nesekmība kā brīdinājums par pedagoģiskā līdzsvara un elastības zudumu • Skolas vide ir skolotāju radīta pasaule • Labas sekmes mācībās ne tik daudz liecina par centību, cik par skolēna harmoniju pašam ar sevi un skolas vidi • Skolotājs, rūpēdamies par savu pozitīvo domu skaidrību, rūpējas gan par savu, gan skolēnu psiholoģisko vidi • Konflikts ir izpausme, kas liecina par tiekšanos uz harmoniju

11. Atbildības uzņemšanās • Ja mēs, skolotāji, esam gatavi mainīties, tad pirmais (un galvenais) – jāuzņemas atbildība par notiekošo pedagoģiskajā saskarsmē • Skolēna nesekmība, neadekvāta uzvedība ir viņa zemapziņas aizsardzība pret kādu skolotāja postošām domām, uzvedību • Uzņemties atbildību- tas nozīmē atteikties no pārdarījumiem, kritikas, apvainojumiem un dusmām gan pret sevi, gan skolēniem

12. Nemācīšanās slēptais nolūks • Nekas nenotiek tāpat vien • Jebkura skolēna uzvedībai (tai skaitā pasīvo pretošanos, tas ir, nemācīšanos) kontekstā ir arī sava pozitīvā funkcija • Otra funkcija- pašaizsardzība • Tas, ka skolēns ar slimības palīdzību īsteno savus nolūkus, nav nekā slikta • Skolēnam vienkārši nav citas labākas izejas

13. Izglītības problēmas- skolotāju domu rezultāts • Doma- tā ir enerģijas forma, kam piemīt gan radošs, gan postošs spēks • Kontroljautājumi: • Kādas postošas domas pastāvīgi rodas jums? • Cik bieži dusmojaties, rājaties uz skolēniem un par ko? • Cik bieži klaji pamācāt, pasakāt, ka tas ir nepareizi, kritizējat, noliedzat, žēlojat?

14. Iedvesmas spēks • Daudzas domas vienkārši ir iedvestas • Tātad- mūsu zemapziņas programma ir radīta iedvesmas vai pārliecināšanas ceļā ar citu cilvēku palīdzību • Zemapziņa visu uztver burtiski • Tagad padomājiet, kādas frāzes jūs saskarsmē lietojat

15. Tātad: • Skolotāji paši rada problēmas un tāpēc arī paši tās var atrisināt, novēršot cēloņus • Problēmu cēloņi ir mūsos pašos, nevis ārpusē. Tie ir šādi: • Dzīves mērķa, jēgas un uzdevuma misijas neizprašana un agresīvu domu esamība • Skolēnu agresīvā uzvedība ir skolotāju postošo domu, uzvedības un nolūku ārējais atspoguļojums, kā arī skolēnu zemapziņas aizsardzības mehānisms pret skolotāju agresīvajām domām, uzvedību

16. Ko sēsi, to pļausi • Ikviens zina Dabas likumu attiecībā uz enerģiju- to nevar iznīcināt, to var pārvērst tikai citā veidā, tāpēc: • Ja skolotājs sūta negatīvas domas, tad atgriezīsies atpakaļ (līdzīgs pievelk līdzīgu) • Tad atkal tiecas atbrīvoties no negatīvā, to nosūtot vēlreiz vai citam • Tas turpinās tik ilgi, kamēr šo burvju loku nepārtrauks vēl lielākas problēmas vai pat traģēdija

17. Skolotāja lepnība un augstprātība(1) • Nereti tieši skolotāja personiskā svarīguma izjūta ir problēmu un konfliktu cēlonis un avots • Ja skolotājs sāk sevi uzskatīt par gudrāku, labāku, tad viņš parasti sāk nosodīt, kritizēt, dusmoties, izvirzīt pretenzijas • Tas rada vēlēšanos pazemot • Svarīguma izjūta rada milzīgu zemapziņas agresiju, kas pēc tam pārvēršas pret pašu autoru

18. Skolotāja lepnība un augstprātība(2) • Šāds skolotājs uzskata, ka viņa izpratne ir tā vienīgā pareizā • Tiecas skolēnus pakļaut sev- nereti vardarbīgi • Jebkura neatbilstība viņa uzskatiem izraisa agresijas vētru • Klasē nekad nepieļauj nobīdi no viņam izdevīgā kursa, jo baidās nokļūt neērtā situācijā • Cīnoties ar skolēniem, tieši vai netieši pierādot savu taisnību, viņš iztērē savu enerģiju • Šāds skolotājs ir aizvērts, jo nevēlas pieņemt skolēna pasauli

19. Skolotāja lepnība un augstprātība(3) • Šādam skolotājam būtu jāmācās ikvienu pedagoģiskās saskarsmes situāciju bez pretenzijām un aizvainojuma • Izjust savu vērtību, tikai paceļoties pār skolēniem, - tas nozīmē zemapziņā izauklēt citu pasauļu iznīcināšanas programmu • Ja viens ir labāks, tad citi, likumsakarīgi, - sliktāki • Skolotāja lepnībai, protams, ir arī savs pozitīvais nolūks- tā ir tiekšanās pēc pilnības, vēlēšanās justies mierīgi un ērti, vēlēšanās pavēstīt par sevi visai pasaulei

20. Skolotāja pretenzijas, neapmierinātības un kritika (1) • Kritika- tas ir negatīvs spriedums par skolēnu • Skolotājs, kuri pastāvīgi rāj skolēnus, vēlas, lai visi atbilstu viņa priekšstatam • Šāds skolotājs vienkārši aizmirst, ka dzīvo tikai savā pasaulē • Ar savu kritizēšanu viņi izrāda neapmierinātību ar otra cilvēka pasauli • Zemapziņas līmenī uzbrūk citām pasaulēm • Vai tiešām ar pretenzijām un neapmierinātību iespējams mainīt skolēnu uzvedību?

21. Skolotāja pretenzijas, neapmierinātības un kritika (2) • Kritikas labie nolūki: vēlēšanās, lai skolēns mainītu uzvedību, attieksmi pret mācībām, pret skolotāju • Nolūki labi, bet vai labs veids, kā to īstenot? • Faktiski ar agresiju iznīcina otra unikālo pasauli • Agresija izsauc atbildes agresiju

22. Skolotāja pretenzijas, neapmierinātības un kritika (3) • Ja skolotājam kas nepatīk savā audzēknī, tad tas ir arī pašā skolotājā (līdzīgs pievelk līdzīgas agresijas izpausmes) • Ja skolotājs gribēs mainīt skolēna uzvedību, nemainot savu, tad nekas prātīgs tur nevar iznākt • Viss ir vienkārši- paužot neapmierinātību ar skolēniem, skolotājs izpauž savu neapmierinātību ar sevi • Mainīsim savu uzvedību, tad skolēns būs spiests reaģēt citādi • Ja skolotājs kritizē kādu skolēnu, tad patiesībā viņš no skolēna jau negaida nekā laba

23. Kā atbrīvoties no šādas postošas uzvedības? • Uzņemsimies atbildību un sāksim ar sevi: mainīsim savas domas, un tās radīs jaunas situācijas • Būsim elastīgi savās domās un uzvedībā, tas ir, mācīsimies pieņemt citas pasaules • Cienīsim skolēnus, jo katrs skolēns dod skolotājam kādu atklājumu, svarīgu informāciju • Atcerēsimies atzīt un uzslavēt, tas ir, skolēnos saskatīt tikai labo • Sajūsmināsimies par skolēnu pasauli

24. Nosodīšana • Ja kritizējam, izsakām neapmierinātību paši ar sevi • Nosodījums ir bīstamāks, jo, nosodot skolēnu, mēs viņiem piedēvējam to, kas ir mūsos • Nav ne labu labu, ne sliktu skolēnu- ir tikai dažādi skolēni- mēs paši viņus pataisām par labiem vai sliktiem- pataisām par savām domām • Ja mēs kādu skolēnu nosodām, tad skolotājs drīz vien pats tāds arī kļūst • Pirms kādu nosodīsim, savedīsim kārtībā savas domas

25. Nicinājums • Ja skolotāja zemapziņā ir nicinājums un nosodījums, tad ar šīm domām, jūtām, emocijām pievilks negodīgus un zemiskus skolēnus • Ja skolotājs nicina negodīgu vai netikumīgu skolēnu, tas nozīmē, ka viņš savu godīgumu un tikumību vērtē augstāk var visu • Ja vēlamies atbrīvoties no negodīgiem skolēniem- mainīsim domas; pārtrauksim dalīt tos godīgajos un negodīgajos • Saskatīsim skolēnā vispirms pašu cilvēku, nevis mūsu radīto šā skolēna tēlu

26. Antipātija, riebums • Ja skolotājs savus cēlos nodomus īsteno caur kaut kā neatzīšanu, spēcīgā agresija, atstarodamās atgriežas atpakaļ

27. Naids • Neatzīšanas galējā izpausme; vēlēšanās savas domas, jūtas, tikumību, godīgumu pacelt pāri visam • Vienaldzība kā viena no naida izpausmēm • Bērni, kas ienīst vecākus, paši cieš no nesakārtotas dzīves un tādu pašu attieksmi saņem no saviem bērniem

28. Skolotāja dusmas, aizkaitinājums, niknums • Tiklīdz jūtam emocionāli izvirdumu, darīsim kaut ko ne visai patīkamu, bet nepieciešamu. • Ir svarīgi atbrīvoties no dusmām, bet arī transformēt tās

29. Skolotāja aizvainojums • Aizvainojums ir dziļi apspiests niknums, un briesmīgs veids, kā mainīt skolēnu attieksmi pret sevi • Vienīgais veids- sākt skolēniem piedot • Prakse apstiprina, ka tad, kad skolotājs sāk mainīt savu attieksmi pret sevi, apbrīnojamā kārtā mainās arī skolēni • Skolotājs, kurš apvainojas pats pievelk sev pāridarītājus. Pievelk ar savu attieksmi pret sevi

30. Skolēnu “pārmācīšana” • Tā ir vēlēšanās pazemot, ar varu piespiest mainīt skolēna attieksmi pret skolotāju • Vēlēšanās piespiest ar varu pret skolotāju godbijīgi, ar cieņu • Jo stiprāk skolotājs kādu vēlas pārmācīt, jo spēcīgāku atbildes reakciju saņem • Paši skolotāji pievelk sev pāridarītājus

31. Skolotāja sliktais garastāvoklis, vilšanās • Tas ir aizkaitinājuma, sapīkuma, neapmierinātības un bezspēcības izpausme • Tā ir zemapziņas agresija pašam pret sevi • Sliktais garastāvoklis rodas no neizpratnes, ka skolā nav uzvaru un zaudējumu; ir vienkārši rezultāts; tas nav ne labs, ne slikts

32. Skolotāja ļaunās domas un valodas • Kad skolotājs domā par skolēnu, tad starp viņiem izveidojas informatīvi enerģētiskais kanāls • Ar kādu domu skolotājs tiesās skolēnu, ar tādu tiks tiesāts pats • Ļaunas domas un valodas izraisa enerģētiskā līmeņa krišanos, sagrauj skolas vidi ar negatīvismu

33. Sodīšana un vainas izjūta • Vainas izjūta- viena no postošākajām parādībām • Vainas izjūta prasa sodu, bet sods meklē savu upuri • Sods māca, ko nedrīkstēja darīt, bet nemāca, ko darīt tā vietā

34. Kā atbrīvoties no vainas izjūtas? • Jāuzņemas atbildība (nevis vaina) par savu dzīvi • Nākamo reizi, kad mēs mēģināsim kaunināt skolēnu, uzdosim sev jautājumu: “Kāpēc es mēģinu viņu piespiest justies vainīgam, ko man no viņa vajag?” • Piedosim sev, mīlēsim sevi, pieņemsim pasauli tādu, kāda tā ir • Vaina un sodīšana nedod izvēles iespējas • Svarīgi ir ne tikai pārtraukt aut ko darīt, bet iemācīties kaut ko jaunu, daudz pozitīvāku nekā vecais

35. Paškritika, sevis nosodīšana, neapmierinātība ar sevi • Tā ir agresija pašam pret sevi • Apkārtējo viedoklis tikai atspoguļo to, ko cilvēks domā pats par sevi

36. Bailes, nemiers, satraukums • Bailes ir patstāvīgs sasprindzinājums, kas neļauj skolotājam brīvi darboties • Vienmēr notiks tas, no kā mēs baidāmies • Pavaicāsim paši sev: “no kā es baidos?” • Priedēklis “ne”, noliegums, pavēle, brīdinājums, baidīšana ir hipnotiska pavēle saprātam izdarīt tieši to

37. Šaubas, pārliecības trūkums • Tās ir bailes kļūdīties, tāpēc sev un skolēniem vajag iedvest, ka jebkurš rezultāts ir vienkārši rezultāts • Pārliecinājums ir atvasinājums no ticības sev • Viss notiek pēc mūsu ticības

38. Atsevišķu skolēnu žēlošana, līdzcietība • Žēlums ir agresīvas jūtas • Atbrīvojoties no žēluma, skolotājs kļūst ļoti uzmanīgs un jūtīgs • Jo vairāk mīlestības, labestības un taisnīguma skolotāja dvēselē, jo mazāk jo mazāk vietas atliek žēlumam • Līdzcietība nozīmē “ciest kopīgi”

39. Skumjas, grūtsirdība, depresija • Skolotāja depresijas pamatā ir ilgā laika posmā uzkrātās negatīvās domas attiecībā pret sevi un apkārtējo pasauli – tādējādi viņš pats rada sev depresiju • Grūtsirdība ir pret apkārtējo pasauli un sevi vērstās agresijas atspoguļojums

40. Liekulība • Liekulības cēlonis- neticība sev un apkārtējai pasaulei

41. Meli, glaimi • No skolēnu puses meli ir normāla reakcija un nenormālu situāciju • Melošana ir nespēja uzticēties • Ja skolotājam bērnu bieži melo, tad tikai tāpēc, ka pats tic tā esamībai • Glaimi- uzslava savtīgos nolūkos, kas sevī nes zemapziņas agresiju • Glaimošana- arī cieņas trūkums pret sevi

42. Depresija, iespējamās sekas • Pretošanās aizliegums • Nav konkrētas vietas sociālajā struktūrā • Vilšanās, dusmas, depresija kā valdošā sistēma • “No kurienes pusaudžos tāds ļaunums?!” • Psiholoģiskās rehabilitācijas iespējas