Attīstība un tās vērtības/vērtēšana

1. Attīstība un tās vērtības/vērtēšana Kristīne Āboliņa Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte Docente Kristine.abolina@lu.lv Seminārs Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Development of joint strategy and cooperation network for promotion of creative industries” ,LLIII-194” ietvaros.

2. Latvija 2030 - indikatori IKP uz vienu iedzīvotāju gadā (EUR pēc pirktspējas paritātes) 14000 - >27000 Energointensitāte ekonomikā – bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR no IKP) 306 - <150 Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā (milj. pasažierkilometru gadā) 951 - >1150

3. Uz izaugsmi balstīta ekonomika • Ietaupām un darām efektīvāk – vai ietaupām? • Kuram ir mazāks elektroenerģijas patēriņš kā pirms 10 gadiem? • 2000.gadā Latvijā gadā patērētas 5922 GWh elektroenerģijas, • 2008.gadā Latvijā gadā patērētas 7794 GWh elektroenerģijas, (+31%) • 2010.g. – 7500 GWh

4. Latvijas Enerģētikas stratēģija 2030

5. Kas ir attīstība?

8. Ilgtspējīgas attīstības rādītāji • IKP pieaugums • Zaļāku vietējo dabas resursu patēriņš

9. Eiropas vienotie rādītāji (pilsētām) pamatrādītāji • Iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo pašvaldību • Vietējais ieguldījums pasaules klimata izmaiņās (vai ekoloģiskā pēda) • Vietējā mobilitāte un pārvietošanās veidi • Vietējo zaļo zonu un pakalpojumu pieejamība • Gaisa kvalitāte

10. Eiropas vienotie rādītājipapildrādītāji • Bērnu ceļš uz skolu un mājām • Vietējās pašvaldības un uzņēmumu ilgtspējīga pārvalde • Piesārņojums ar troksni • Ilgtspējīgs zemes lietojums • Produkti, kas veicina ilgtspējību

11. Bērnu ceļš uz skolu un attālums līdz skolai Ko Jūs varat pateikt no šī rādītāja?

12. Pieejamība veselības un sociālajiem pakalpojumiem un iedzīvotāju apmierinātība Ko Jūs varat pateikt no šī rādītāja?

13. Publisko zaļo zonu un atklāto teritoriju pieejamība un iedzīvotāju apmierinātība ar pilsētas vides kvalitāti atsevišķās Eiropas pilsētās un Rīgā

14. Rādītāji nav brīnumlīdzeklis Cilv. • Veicināt velotransporta attīstību • Līdz 2015. gadam panākt, ka 30% iedzīvotājiem galvenais satiksmes līdzeklis ir velosipēds %

15. CO2 politika Sociālie rādītāji personalizēts ST Sistēmas inovācija Līzings mobilitātei Organizētas kopējās mašīnas Progresīvs ST P&R, ST joslas Pretsastrēgumu politika mašīnas pilsētai Sistēmas optimizācija inteliģentie ceļi Mašīnu elektronika saules bat. mašīnas Sistēmas inovācija pret optimizāciju sauszemes pasažieru transportā

16. Cik % novada budžeta veido ienākuma nodoklis? • Vīzija un savas vietas atrašana

17. Homezones.uk Burnley, South West Area, Lancashire North Close Estate, Redruth Cornwall Northcourt Estate, Denton Kent  Poulton Area, Morecambe Lancashire Wardleworth, Rochdale Wonford, Exeter Devon  Ashton West End Tameside 

18. Gresham teritorija Midlsbro (Anglija) Projekta mērķis • Stiprināt kopienas tīklojumu un drošību, ieviešot mājzonas konceptu piecās apkaimes ielās • Nodrošināt vietu vājākiem lietotājiem • Uzlabot drošību • Nodrošināt stāvvietas krustojošajās ielās • Veicināt satiksmes neiekļūšanu zonā. ietekme • Iedzīvotāji:apkārtnē jūtas drošāk • Vide uzlabojusies , jo drošību naktī vairo jaunais ielu apgaismojums • Ir patīkamāka vide un labāka dzīves vides kvalitāte, kas veicina vairāk kajāmiešanu • Īpašumu vērtība zonas iekšienē ir pieaugusi ātrāk kā blakus teritorijās • Kopā šie uzlabojumi izraisa vēlmi arī apkārtējās teritorijās ieviest mājzonas

19. Apdraudējums vērtībām: vietējo iedzīvotāju interešu neievērošana attīstībā – apkaimes pamatinfrastruktūras likvidācija Mežaparks attīstās

20. Kopējie resursi Izsmelti vai degradēti

21. Kopējā resursa traģēdija • resursu lieto daudzi indivīdi, kuriem ir neierobežota pieeja šim resursam, tādējādi resurss tiek degradēts – traģēdija visiem: • Katrs gūst no tā labumu • Resurss ir tik liels, bet indivīds ietekmē ļoti maz • Katrs kļūst ieinteresēts izmantot pēc iespējas vairāk pēc iespējas ātrāk

22. Kad cilvēku kļūst daudz vai resursu izmantošanas intensitāte liela • Resurss ātri tiek izsmelts • Ekoloģisko nišu aizņem citas sugas, nekomerciālas, kuras pēc tam grūti izspiest • Tie ir parasti cilvēki, kas dara parastas lietas • Ja kāds grib procesu apturēt, vienatnē ir bezspēcīgs

23. Galvenais jautājums risinājumam • Kā apturēt resursu degradējošo darbību? • Kā veicināt prosociālu uzvedību?

24. Pamatmetodes, kā veicināt prosociālu uzvedību • Valsts likumu, normu, stimulu un noteikumu izmantošana • Izglītības programmas, kas mēģina veicināt prosociālu uzvedību, dodot informāciju un mēģinot izmainīt cilvēku attieksmi • Mazo grupu/kopienas pārvalde • Izmantojot morālus, reliģiskus un ētiskus pamudinājumus

25. Kopienas resursa sekmīgu pārvaldi veicinošie apstākļi

27. Ko var paveikt kopienas pārvalde? - Priekšrocības • Kopienas pārvalde balstās uz stabilām sociālām tradīcijām • Kopienas pārvalde internalizē eksternalitātes • Kopienas pārvalde var būt sekmīga ļoti ilgstoši • Kopienas pārvalde var mudināt cilvēkus iet tālāk par pašizaugsmi • Kopienas pārvaldei ir mazas ieviešanas izmaksas • Kopienas pārvalde ir aizmirstā stratēģija

28. Ko var paveikt kopienas pārvalde? - ierobežojumi • Kopienas pārvalde ir sekmīga ierobežotam resursu lokam (ne globālajām vides problēmām) • Sociālās tendences samazina kopienas pārvaldes iespējamību

29. Līderība – parastās kļūdas • Dod par daudz vietu pašapmierinātībai • Nespēj nodibināt pietiekoši spēcīgu vadošo koalīciju • Nepietiekoši novērtēts vīzijas spēks • Atļauj kādie apstākļiem atkāpties no vīzijas • Paziņo uzvaru pārāk ātri • Nespēj iesakņot pārmaiņas pietiekami stingri korporatīvajā kultūrā • Alternatīva – partnerība, līdzdalīgā plānošana

31. Butānas laimības indekss

32. līdzīga izpratne par kopējo labumu