Kvalitāte kā līdzeklis autonomijai autonomija kā kvalitātes priekšnosacījums

1. Kvalitāte kā līdzeklis autonomijaiautonomija kā kvalitātes priekšnosacījums Prof. Dirks Van Damme VLIR / Ģentes Universitāte

2. Tēmas • Kvalitātes rašanās • Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • kvalitāte→ autonomija → kvalitāte →

3. Kvalitātes rašanās • politiska apmaiņa pieaugošas augstskoplu autonomijas un kvalitātes nodrošināšanas mehānismu veidošanas starpā • autonomija un deregulācija apmaiņā pret atbildību (accountability) • ‘valsts kļūst vērtējošāka’ (Neave): sabiedrības interese par kvalitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmām • pāreja uz vadību pēc rezultāta, ne vairs pēc ieejas parametriem

4. Kvalitātes rašanās (2) • ārējiem virzītājspekiem lielēka nozīme kā iekšējai “autonomai “ prasībai • masifikācija un bažas par iespējamu standartu pazemināšanos • samazinās ieintersēto pušu uzticība tradicionālajai akadēmiskajai kvalitātes vadībai • pieaugoša prasība pēc lielākas augstskolu atbildības sabiedrības priekšā • sabiedrības prasība pēc caurskatāmīnbas • spiediens izmaksu efektivitātes palielināšanas virzienā

5. Kvalitātes rašanās (3) • “varas spēles” par kvalitāti • ārēji: • cīkstēšanās un nesaskaņas starp augstskolām un valsti, ieinteresētajām pusēm un studentiem • dažos gadījumos kvalitātes vērtēšana apdraud autonomiju vaiu uzliek lielu slogu augstskolām • iekšēji: • akadēmiskajai videi grūti pieņemt kvalitātes režīmu • kvalitāte tiek izmantota lai pastiprinātu augstskolas iekšējo pārvaldi

6. Kvalitātes rašanās (4) • KN maina robežas • starp jauno un veco, ”savējiem” un “ienācējiem” • kvalitātes nodrošināšanai var būt arī protekcionistiskas funkcijas • ārkārtīgi liela nozīme ir KN piederībai • Eiropā KN var būt no “pašregulācijas” līdz ārējai “inspekcijai” un “novērtēšanai” • vissvarīgākie instrumenti ir pašnovērtējums un līdzinieku novērtējums(peer-review)

7. Kvalitātes rašanās (5) • secinājumi: • kvalitātes nodrošināšana rodas kā papildinājums autonomijai • KN neveidojās no augstskolu sistēmas iekšpuses, bet gan tika pieprasīta no ārpuses, • līdzsvars starp pilnveidošanos un atbildību sabiedrības priekšā • KN kā varas arēna • stratēģiski nozīmīga ir KN piederība • kvalitāte ir būtiska likumīgumam un pašregulācijai

8. Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • pirmās paaudzes KN sistēmu kritika • birokrātija, administratīva pārslodze, izmaksas, • KN rezultātu statuss un veids • nepieciešamība pēc standartu salīdzināšanas ar etalonu (benchmarking); relatīvistiskās “atbilstības mērķiem” nostādnes pielietojamības robežas • prasības pēc stingrākiem sekojošajiem (follow-up) pasākumiem • delikātais līdzsvars iekšējo pilnveides funkciju un ārējo atbildības funkciju starpā • KN “konservatīvie” efekti; KN un inovācijas

9. Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • pirmās paaudzes KN sistēmu kritika • kvalitātes jēdzienam joprojām nepieciešama definīcija • no programmu formālu raksturojumu vērtēšanas ujz studiju rezultātu vērtēšanu • no detalizētām novērtējamo aspektu listēm un statistiskiem indikatoriem uz “namdara aci” • prasības pēc KN institucionalizācijas: integrēt kvalitāti vadīkbas mehānismos , finansēšanā u.c. • iekšienē joprojām pastāv augsta tolerance pret zemu kvalitāti?

10. Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • vides izmaiņas • no vienkāršas masifikācijas uz vairāk konkurējošu augstākās izglītības tirgu • no fokusēšanās uz vietējo uz vides globalizāciju • uz augstskolu un pasniegšanas veidu diferenciāciju • uz mūžizglītību, vājinot vienīgo atlikušo monopolu - grādus

11. Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • Boloņa • nepieciešamība izveidott “Eiropas pieeju” • KN kā sistēmas caurredzamības līdzeklis • KN un akreditācija garantā jauno bakalaura/maģistra grādu likumīgumu • tuvojoties Berlīnes 2003. gada ministru konferencei, kvalitātes aspekts izvirzīsies procesa priekšplānā • pagaidām šajā jomā progress vēl nav liels

12. Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • izteikti diverģējoša attīstība • kvalitātes ārējo funkciju pastiprināšana: • akreditācija jauno grādu atbalstam • kvalitāte kā kvalitātes zīme konkurencei tirgū • caurskatāmība, atskaitīšanās sabiedrībaiu un informācija sabiedrībai • iekšējās kvalitātes kapacitātes pastiprināšana: • “kvalitātes kultūra” augstskolās ir nozīmīgāka, nekā formālās KN procedūras • atjaunots aicinājums uz augstskolu pašpārvaldiun iekšējo menedžmentu

13. Kvalitātes nozīmīguma pārbīde • secinājumi • nepieciešamība no jauna apsvērt kvalitātes mehānismu • mazāk birokrātisks, dārgs, detalizēts, … • vairākorientēts uz rezultātiem, inovāciju atbalstu, … • vairākpieskaņots mainīgās vides vajadzībām (globalizācija, Boloņa, diferenciācija, konkurence) • spēcīgākas ārējās funkcijas padar īs kvalitātes procesu jutīgāku un stratēģiskāku • vēl vairāk nepieciešama pašregulācijas pieeja

14. kvalitāte→ autonomija → kvalitāte → • jautājumi • vai augstskolas vēlas pamest svau valstu drošo paradīzi lai autonomi iesaistītos Eiropas un globālajā arēnā? • vai universitātes ir pietiekami stipras un saskanīgas, lai saskartops ar jaunām autonomijas prasībām? • kāda būs diferenciācijas un pieaugošās de-institucionalizācijas ietekmeuz autonomiju? • vai universitātes ir gatavas pieņemt kvalitātei regulējošās funkjcijas jaunajā vidē?

15. kvalitāte→ autonomija → kvalitāte → • augstskolu autonomija aizvien vairāk ir nosacījums, lai tās sniegtu augstas kvalitātes izglītību un pētniecību un lai tās sarežģītā vidē būtu atbildīgas un pārskatāmas (accountable) • ārēja uzticība augstskolu un to darbības kvalitātei būs vienīgais iespējamais ceļš, lai leģitimētu un tālāk palielinātu augstskolu autonomiju

16. kvalitāte→ autonomija → kvalitāte → • kvalitātes aspekts kļūs aizvien nozīmīgāks, definējot robežšķirtni starp augstskolu u vidi, definējot “autonomiju” • lai līdzsvarotu KN ārējās funkcijas, augstskolām jāstiprina to iekšējie kvalitātes pasākumi un kapacitāte (“kvalitātes kultūra”)

17. kvalitāte→ autonomija → kvalitāte → • augstskolām vēl stingrāk jāaizstāv pašregulācijas pieeja, lai tālāk definētu sevi kā respektējamu sektoru un lai pretotos mēģinājumiem uzspiest ārēju kontroli • lielāka atsaucība ārējām prasībām pēc uzskaitāmības (accountability), caurskatāmības, ticamības u.c. nav pretrunā ar pašregulāciju, bet gan ir sastāvdaļa atbildībā sabiedrības priekšā, kura nodrošina autonomiju