ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. ADMINISTRATĪVAIS PROCESS Administratīvās lietas virzība Administratīvā procesa stadijas 19 . lekcija Nikolajs Ozoliņš

2. Stadijas jēdziens • Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, • katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību.

3. Administratīvās lietasizskatīšanā var izdalīt šādas stadijas: • 1) administratīvās lietas ierosināšanas stadija;2) nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;3) administratīvā akta izdošanas stadija;4) administratīvā akta izpildes stadija; fakultatīvās stadijas • 5) administratīvā akta apstrīdēšanas stadija;6) administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija. Administratīvās lietas izskatīšanas stadijas Mg.iur. Artis Stucka, Publicēts: Jurista Vārds > 08.02.2005 5 (360)

4. Rīcības paredzamība • Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, • izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi • Katrā stadijā ir specifisks subjektu sastāvs, iegūstamā un izmantojamā informācija, izstrādājamie dokumenti, pieņemamie lēmumi un veicamās darbības. • Daudzās stadijās var izdalīt posmus – darbību kopumu, kurām ir kāds stadijas iekšējais uzdevums. Kopā administratīvajam procesam ir četri līmeņi: darbības; posmi; stadijas; process kopumā.

5. APL 55.pants administratīvo lietu iestādē ierosina: • 1) uz iesnieguma pamata; • 2) uz iestādes iniciatīvas pamata; • 3) uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.

6. piekritības un pakļautības noteikumi • Administratīvās lietas izskatīšana ir saistīta ar lietas piekritības un pakļautības noteikumiem, kas izriet no iestādei normatīvā aktā noteiktās kompetences. • Administratīvās lietas piekritība izriet no valsts pārvaldes kompetences sadalījuma starp nozaru valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. • Izvērtējot lietas piekritību, attiecīgajam valsts kalpotājam ir jāsaņem atbildes uz jautājumu:1. Vai iestādei ir tiesības risināt administratīvi tiesiskus jautājumus?2. Vai tas atbilst iestādes nozares kompetencei?3. Vai tā ir kompetenta risināt konkrēto jautājumu? • Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt (tas gan attiecas uz mutvārdu iesniegumiem).

7. Ir vairāki iesnieguma izstrādei raksturīgi posmi, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību, rakstot iesniegumu: • 1) dokumenta adresāta izvēle ; • 2) dokumenta kopējās struktūras izveide, materiāla sistematizācija un argumentu izkārtošana pa atsevišķām nodaļām ; • 3) dokumenta teksta rakstīšana; • 4) iespējamo seku prognozēšana un analīze; • 5) teksta pārbaude.

9. 2. Nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija • Administratīvajai institūcijai ir pienākums nodrošināt kvalificēta administratīva akta izstrādāšanu. • Institūcijai pašai ir pienākums savākt visus materiālus un dokumentus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai (Administratīvā procesa likuma 59.pants).

10. Informācijas iegūšanas metodes • Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem • no citām institūcijām, • kā arī ar liecinieku, • ekspertu, • apskates, • dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. • Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

11. par fiziskās personas privāto dzīvi • Lietas izskatīšanas gaitā iestādei ir jāievēro personas datu un komercnoslēpuma aizsardzība. • Ja nepieciešamā informācija satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi • (personas kods, tautība, pilsonība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie uzskati vai citas ziņas), • iestāde paskaidro privātpersonai, uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, kā arī to, vai privātpersonai šīs ziņas saskaņā ar ārējo normatīvo aktu jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir brīvprātīga. • Tiesības iepazīties ar lietuPusēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, jo administratīvā institūcija bieži iegūst informāciju, kas nav pieejama ieinteresētajām pusēm.

12. 3.Administratīvā akta izdošanas stadija Iestādes rīcība pēc informācijas izvērtēšanas: • Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu: • 1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ (lēmumu par lietas izbeigšanu un motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli).šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā;

13. 3. Administratīvā akta izdošanas stadija • Iestādes rīcība pēc informācijas izvērtēšanas: • 2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības; • 3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

14. APL 64.pants AA izdošanas termiņi • , ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš. • Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. • Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam.

15. 4.Administratīvā akta izpildes stadija • Administratīvais akts sāk darboties, ja tas nav ticis apstrīdēts vai ja administratīvā akta apstrīdēšana neparedz administratīvā akta spēkā stāšanās atlikšanu. • Jāņem vērā, ka attiecībā uz administratīvā akta spēkā esamību darbojas tā saucamā administratīvā akta spēkā esamības prezumpcija, saskaņā ar kuru administratīvais akts tiek pildīts tik ilgi, kamēr to atceļ institūcija, kas to ir izdevusi, vai tas kādā citā veidā zaudē savu spēku. Turklāt jāatzīmē, ja administratīvais akts ir nelikumīgs, tas nenozīmē, ka tas nav spēkā.

16. Kļūdaini administratīvi akti ir nelikumīgi un nepareizi administratīvie akti. • Nelikumīgi administratīvi akti ir tie, kurus izdodot, ir pārkāpts likums vai likumpamatots akts. • Nepareizs administratīvs akts tieši nepārkāpj likumu vai likumpamatotu aktu, bet nodara kaitējumu sabiedrības interesēm (piemēram, ja akta pieņemšanā amatpersona ir izmantojusi savas diskrēcionārās pilnvaras, kas izmantotas neatbilstoši sabiedrības interesēm).Administratīvā akta kļūda var būt būtiska un nebūtiska. Saistībā ar minēto akts var tikt atcelts pilnībā vai daļēji. Atsevišķas administratīvajā aktā pieļautās kļūdas var tikt arī novērstas. Tas var tikt darīts:a) labojot administratīvo aktu (piemēram, ja ir pārrakstīšanās kļūda);b) izmainot administratīvā akta saturu, tas ir, labojot atsevišķas akta daļas.

17. Administratīvi akti, kuri satur būtiskas kļūdas • Īpaši jāizdala administratīvi akti, kuri satur tik būtiskas kļūdas, kuras nav iespējams izlabot, tāpēc šāds administratīvais akts vispār nevar radīt nekādas juridiskas sekas. • Runājot par šādiem administratīvajiem aktiem, var tikt izdalīti: • 1) spēkā neesoši administratīvie akti – tiek atzīti par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, jo tajos ir pieļautas tik nopietnas kļūdas, ka nevar pat īslaicīgi radīt jebkādas juridiskas sekas. Par spēkā neesošiem aktiem var tikt uzskatīti arī akti, kurus pieņēmusi institūcija, kuras kompetencē nav šādu tiesību, vai akti, kuru saturs aicina izdarīt noziedzīgus nodarījumus; • 2) anulēt paredzami administratīvi akti – satur tādu kļūdu, kuru nevar izlabot; tomēr tie darbojas, kamēr kompetenta institūcija to aptur. Par anulējamiem aktiem tiek uzskatīti akti, kuri satur nepatiesas ziņas un akti, kurus institūcija nevarēja izdot bez citas administratīvas institūcijas piekrišanas, ja tas bija paredzēts likumdošanā.

18. 5. Administratīvā akta apstrīdēšanas stadija • Administratīvo aktu, ar kuru persona nav apmierināta, var apstrīdēt augstākā institūcijā vai pārsūdzēt tiesā. • Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

19. 6. Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija • Ja pievēršas administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijai, tad šajā stadijā var izdalīt vairākus būtiskus posmus, kas saistīti ar jautājuma izskatīšanu tiesā. • Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijas posmi ir pieteikuma pieņemšana, pieteikuma izskatīšana un iespējamā lēmuma pieņemšana.