27.05.2014.

1. Valsts kontroles un zvērinātu revidentu sadarbība Lelde Dimante Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore 27.05.2014.

2. Valsts kontrole veic: finanšu revīzijas; atbilstības (likumības)/lietderības revīzijas; operatīvās pārbaudes.

3. Revīzija par valsts budžeta ieņēmumiem Revīzijas par ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem Revīzija par pašvaldību budžetiem Revīzija par finanšu bilanci Saimnieciskā gada pārskata revīzija (finanšu revīzijas)

4. SADARBĪBA (process) I Plānošanas posms prasām Revidējamās vienības atļauju; tiekamies ar zvērinātu revidentu; novērtējam riskus. Ja riski ir augsti, plānojam veikt revīzijas procedūras. II Noslēguma posms tiekamies ar zvērinātu revidentu, pārrunājam revīziju rezultātus.

5. Pieeja revīzijām pašvaldībās Pašvaldību izdevumi milj. Ls 1 537 ( 26 % no konsolidētā kopbudžeta izdevumiem). Izlase tiek veidota no pašvaldību izdevumiem. Izlasē iekļautas 29 pašvaldības: - «lielās» pašvaldības (sešas pilsētu un viena novada pašvaldība); - 22 pašvaldības rotācijas kārtībā.

6. Valsts revidentu un zvērinātu revidentu sadarbība revīzijās - 2013.gada pārskatu revīzijās I Finanšu revīzijas: • valsts institūcijās (26 institūcijas, 20 zvērināti revidenti); • pašvaldībās (29 pašvaldībās ar 14 zvērinātiem revidentiem). II Atbilstības/lietderības revīzijas; III Operatīvās pārbaudes.

7. Iemesli zvērinātu revidentu darba neizmantošanai (pašvaldību revīzija): I Plānošanas posmā identificēts: nespēja pamatot pieeju un risku izvērtējumu; atšķirīga izpratne par pārliecības gūšanu revīzijas apgalvojumam «pilnīgums». II Noslēguma posmā identificēts: mūsu konstatētās kļūdas ir būtiskas un neļauj sniegt pozitīvu atzinumu; revidenta sniegtā informācija atšķiras no gada pārskatā norādītā; atšķiras gada pārskata un pārskata skaidrojumu dati.

8. Iemesli zvērinātu revidentu darba neizmantošanai (valsts institūcijas): Zvērināti revidenti neiekļauj revīzijas apjomā Valsts kontroles izvirzītos nozīmīgos jautājumus. sākotnēji zvērināts revidents apņēmās veikt attiecīgas pārbaudes, taču izvērtējot darba apjomu, atteicās to veikt, jo tas netika apmaksāts uzdevuma ietvaros; mūsu konstatētās kļūdas ir būtiskas un neļauj sniegt pozitīvu atzinumu.

9. Sadarbība ar LZRA koleģiāla sadarbība; sadarbība ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju un Finanšu ministriju individuālos gadījumos.

10. Sistēmā pastāvošās nepilnības: pašvaldība/iestāde ir pasūtītājs, kurš nosaka arī darba apjomu revīzijā; nav noteikts zvērināta revidenta darba minimālo prasību apjoms publiskā sektora revīzijās; starptautiskie revīziju standarti izstrādāti privātajam sektoram, līdz ar to finanšu pārskatu revīzijās nav noteikts vērtēt likumības un lietderības jautājumus.

11. Koncepcija par revīzijas nozares attīstību Latvijā LZRA ir izstrādājusi Koncepciju par revīzijas nozares attīstību Latvijā; Koncepcija izstrādāta saistībā ar EP direktīvu Nr.2013-34-ES; Koncepcijā tikai daļēji ir aptverta revīzijas nozare, tajā nav ietvertas revīzijas publiskajā sektorā.

12. Paldies par uzmanību!