160 likes | 390 Views
Austrumu galegas ( Galega orientalis Lam.) izēdināšanas perspektīvas zemnieku saimniecībā “Zilūži”. Tēmas aktualitāte.
E N D
Austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) izēdināšanas perspektīvas zemnieku saimniecībā “Zilūži”.
Tēmas aktualitāte • Daudzgadīgie zālaugi ir galvenais un lētākais proteīna un enerģijas avots govju ēdināšanai,to ekonomisko nozīmi īpaši izceļ fakts, ka 1/2 no piena ražošanas izmaksām sastāda lopbarība. • Austrumu galega kā lopbarības kultūra ir perspektīva Latvijas apstākļiem, jo tā ir ilggadīga, bez pārsējas spēj augt 20 gadu, un satur līdz pat 20% proteīna skābbarības sausnā, tas dod iespēju samazināt iepirktās pilnvērtīgās barības izmaksas.
Izmēģinājuma mērķis Izvērtēt austrumu galegas izdevīgumu piena ražošanai, zemnieku saimniecībā „Zilūži”.
Izmēginājuma materiāls • Saimniecībā esošās šķirnes – Latvijas brūnā, Holšteinas sarkanraibā un Holšteinas melnraibā. • Vidējais izslaukums no govs gadā ir 9,5 tūkst. kg piena, piens tiek nodots Valmienas piena kombinātam. • Ar 2008. gadu uzsākts bakalaura darba izmēģinājums, kad tā vajadzībām iesēta galega 7 ha platībā. • 2009. gada vasarā rituļos sagatavota galegas skābbarība (raža 15t ha-1).
Pēc tabulā redzamajiem ķīmisko analīžu rādītajiem varam secināt, ka galega ir novākta nedaudz novēloti jo proteīna līmenim vajadzētu būt augstākam. Sausnas sastāvs skābbarībai var svārstīties no 20 līdz 40%, analizētajos galegas skābbarības paraugus vidējais rādītājs ir 30.6%, kas vērtējams kā labs rādītājs. Kopproteīna saturs 17.68% ir labs rādītājs, ja to salīdzina ar sarkanā āboliņa skābbarību, bet no galegas skābbarības, proteīna saturu var iegūt līdz pat 24%, tātad varam secināt ka saimniecībā gatavotā galegas skābbarība ir ar apmierinošu vērtējumu. Skābbarības ķīmiskais sastāvs
Galegas skābbarības izēdināšanas laikā iegūtais diennakts izslaukums, kg
Secinājumi • Z/s „Zilūži” gatavotās galegas skābbarības ķīmiskā sastāva rādītāji ir apmierinoši, par ko liecina proteīna saturs (17.6%) un paaugstināts NDF rādītājs (51.2%),kas norāda uz to, ka skābbarība gatavota vēlā veģetācijas fāzē. • Aizstājot 20 kg āboliņa skābbarību ar galegas skābbarību, izmēģinājuma grupas govīm barības devā varēja samazināt rapša raušus par 1.5 kg. • Salīdzinot izmēģinājuma un kontroles grupas barības devu proteīna izmaksas, lietojot galegas skābbarību, uz rapšu raušu devas samazinājumu var ietaupīt 0.26 Ls uz govi dienā, bet daļēji aizstājot āboliņa skābbarību 0.14 Ls uz govi dienā.
Secinājumi • Izmēģinājuma grupas barības deva ir par 3.5% lētāka nekā kontroles grupas govju barības deva. • Galegas skābbarības iekļaušana barības devā nav veicinājusi piena produktivitātes izmaiņas. • Barības devai pievienojot galegas skābbarību var ietaupīt 0.30 Ls uz govi dienā, bet uz saražoto piena litru 0.01 Ls. • Saimniecība dienā saražo 2250 kg piena un ietaupījums ir 0.01 Ls uz kg piena, tad ekonomiskais ieguvums dienā ir 22.5 Ls, bet mēnesī – 675.00 Ls, gadā – 8100.00 Ls.