Augstākās izglītības kvalitāte

1. Augstākās izglītības kvalitāte Eiropas Studentu apvienības skatījumā Anita Līce 24.01.2009.

2. Eiropas Studentu apvienība • 49 NSA no 38 valstīm • Dibināta: 1982.g.17.oktobrī • Jomas: • Boloņas process • Izglītības ES un Lisabonas stratēģija • Akadēmiskās un sociālās lietas • Studentu kustības attīstība

3. 49 nacionālās studentu apvienības no 38 valstīm (pilni biedri) Valde(2 balsis/valsts) Iekšējā audita komiteja Izpildkomiteja Ekspertu komitejas (Akadēmisko, Sociālo, Studentu apvienību attīstības, Administrācijas) Prezidents Vice- Prezidents Darba grupas (Starptautiskā, Ukrainas, E-mācību, Doktora studiju, Cilvēku ar Īpašām vajadzībām) Sekretariāts (Finansists, projektu vadītājsm PR cilvēks) Organizācijas struktūra

5. ESU politiskās prioritātes 2009.gadam • Studentu tiesības un studentu kustības attīstība • Izglītības demokratizācija, Sociālā dimensija un vienlīdzība • Kvalitatīva un uz studentiem centrēta izglītība • “20% mobilu studentu līdz 2020” – studentu mobilitātes veicināšana • Iekšējā attīstība Spēcīgākai studentu kustībai!

6. Kvalitātes nodrošināšanas aktualizēšanās un studentu vieta tajā • Nozīmība Boloņas procesā , centrālais rīcības virziens kopš Berlīnes komunikē • Studentu līdzdalība kvalitātes procesos = centrālā ESU un NSA prasība • Liels progress, tomēr joprojām arī daudzi izaicinājumi

7. Tendences izglītības kvalitātes nodrošināšanā • Kvalitātes nodrošināšana ir visur un kļūst arvien izsmalcinātāka • Dažādas pieejas, tomēr visas saplūst iekš ESV • Izmaiņas: • Kontrole/atbildība  uzlabošanās • „Inspekcija”  dialogs • Kvalitāte  standarti • Ieguldījumi  rezultāti • Sistēma  kultūra (?)

8. Kvalitātes kultūra  nodrošināt, ka kvalitāte ir mērķis augstskolā tās darbības visos līmeņos, kā arī studentu un pasniedzēju ikdienas darbā

9. „Transformatīvā mācīšanās”: • Mana darba pamatā - kvalitāte • Students ir līdzdalībnieks mācību procesā (nevis produkts, nevis pircējs vai patērētājs, servisu lietotājs vai klients) • Izglītība ir nevis serviss patērētājiem, bet process, kurā dalībnieks transformējas • 2 elementi: „uzlabot dalībnieku” un „dot iespējas uzlaboties”

10. „Uzlabot dalībnieku”: • Kvalitatīva izglītība ir tāda, kas izraisa izmaiņas dalībniekos, tādējādi tos „uzlabojot” • Augstas kvalitātes augstskola ir tāda, kas ļoti spēcīgi tos „uzlabo” (Astin, 1990) • Tomēr „uzlabošana” nav pati par sevi transformējoša (līdzīgi kā akmens pulēšana nemaina akmens sastāvu)

11. „Dot iespējas uzlaboties”: • Dot iespējas dalībniekiem ietekmēt viņu transformāciju pašiem • Studenti paši atbild par savu mācīšanās procesu: • Pašiem savu iespēju radīšana caur pastāvīgu pašpārliecinātības un informētības pieaugšanu • Kritisko spēju veicināšana • Zināšanas kā process, kurā studenti ir iesaistīti, nevis kaut kāda lieta, kas tiek iegūta

12. Kvalitātes nodrošināšana un akreditācija: vienas monētas divas puses • „atbilstības mērķim” novērtēšanai – iekšējie un ārējie mehānismi savstarpēji papildinoši • Veicina kvalitātes kultūru • Nodrošina pārliecību par pamata kvalitāti • Veicina uzticamību, kas ir svarīga studentiem un citām iesaistītajām pusēm

13. Galvenie izaicinājumi • ESV pilnvērtīga ieviešana (tostarp augstskolu un programmu akreditācija) • Iekšējie un ārējie mehānismi – savstarpēji papildinoši • Aktīva un vienlīdzīga studentu iesaistīšana • Caurspīdīgums • Augstskolu ranžēšana

14. Vienlīdzīga studentu iesaistīšana • Studenti kā vienlīdzīgi partneri visos kvalitātes nodrošināšanas procesos un līmeņos, ne tikai kā „atgriezeniskās saites” un informācijas indikatoriem avots • Studenti nodrošina pamudinājumu izmaiņām un modernizācijai, studenti izjūt augstskolu unikālā veidā (skat. BWSE (2007), ENQA’s (2008) pētījumu)

15. Caurspīdīgums • Visi rezultāti – publiski pieejami, jo īpaši studentiem • Saprotami KN ziņojumi, procedūras • Lai sasniegtu KN mērķus – tam ir jābūt labi zināmam un visu pieņemtam procesam • ESV: „informācijai jābūt precīzai, objektīvai un viegli pieejamai un tai nevajadzētu tikt izmantotai vienkārši mārketinga nolūkos” (ENQA: 19, 2007) • Ziņojuma lasītāja iespēja izteikties par ziņojumu!

16. Augstskolu ranžēšana • Nodrošina viegli interpretējamu informāciju par augstskolu statusu Kritika: • Indikatoru atlase: bez teorētiskas bāzes, piemērotiem datiem, ar tieksmi būt izvēlētiem neobjektīvu iemeslu dēļ • Indikatoru svars: -// -

17. Augstskolu ranžēšanas kritika • Uzticamība: presei patīk radīt drāmu ap jebkurām izmaiņām • Uzmanība pret dažādību: ranžēšana attiecas pret augstskolām kā pret homogēnām, neievērojot to dažādību • Augstskolu nevēlama ietekmēšana un konkurences veicināšana

18. piemērs • Malajas universitāte: nokrita par 80 vietāmTHES ranžēšanā bez jebkādas atpalicības tās without any decline in its real izpildījumā. • Rezultātā Vice-Kanslers tika nomainīts, universitāte – apkaunota, jo studiju sludinājumos tika minēta augstā vieta ranžēšanā un par mērķi bija uzstādīts kļūt par vienu no 50 labākajām augstskolām. (Thakur, 2007, p. 89) )

19. ESU darbs KN jomā • Aktīvi iesaistīti ESV izstrādē un popularizēšanā • Viens no Eiropas KN Aģentūru Reģistra (EQAR) dibinātājiem • Iesaistīti: Eiropas KN Forums, Eiropas Universitāšu Asociācijas (EUA) AI KN programmā, EUA projektā QAHECA • Starptautiskas studiju programmu un aģentūru novērtēšanas • 1-ā aģentūra, kuru novērtēja tikai studentu ekspertu panelis – ARACIS (2008) • ESU „ekspertu fonds”

20. Secinājumi • Studentu kā vienlīdzīgu partneru iesaiste joprojām ir problemātiska • Caurspīdīgums iekšējā un ārējā kvalitātes nodrošināšanā – joprojām izaicinājums • ESU pieprasa pastāvīgu kvalitātes veicināšanas procesu ar studentu līdzdalību, tajā pašā laikā respektējot augstskolu dažādību.

21. Anita: Anita@esu-online.orgvai +32479591499vai Izpildkomiteja EC2008@esu-online.orgESU kontaktinformācija:European Students' Union (ESU) 20, Rue de la Sablonniere 100;Brussels, Belgium Phone: +32 2 502 23 62 Fax: +32 2 706 48 26