Mikroklimats un ventilācija liellopu mītnēs

1. Mikroklimats un ventilācija liellopu mītnēs LLU LIF Būvniecības spec. 3. kursa stud.: Aleksandra Teirumnīka Austra Pavāre Jana Uzāne Jelgava 2011

2. Kāpēc svarīgs mikroklimats? Projektējot dzīvnieku mītnes, ir jāņem vērā Ministru kabineta noteikumi Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”, kur 15. punkts izskan šādi: “Lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina, ka gaisa apmaiņa, ventilācija, putekļu daudzums, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, gāzu koncentrācija un trokšņu intensitāte nekaitē lauksaimniecības dzīvniekam un atbilst dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām.”

3. Mikroklimata parametri un normatīvi Dzīvnieku mītnēs ir jānodrošina optimāls mikroklimats, kas atkarīgs no dažādu apkārtējo vidi raksturojošo parametru kopuma: • gaisa temperatūras; • gaisa relatīvā mitruma; • gaisu saturošo gāzu sastāva; • gaisa plūsmas ātruma un virziena; • gaisa putekļainības un piesārņojuma ar mikrobiem; • trokšņu līmeņa; • apgaismojuma.

4. Vēlamie mikroklimata parametri govīm Avots: J. Priekulis “Lopkopības mehanizācija”

5. Vēlamie mikroklimata parametri cūkām Avots: J. Priekulis “Lopkopības mehanizācija”

6. Saskaņā ar mājdzīvnieku labturības prasībām, visi šie mikroklimata parametri ir jānodrošina dzīvnieku uzturēšanās zonā, t.i., cūku mītnēs – līdz 1,0 m augstumam virs grīdas līmeņa, bet govju mītnēs – līdz 1,5 m augstumam.

7. Vēdināšanas sistēmu iedalījums

8. Dabiskās vēdināšanas sistēma Dabiskās vēdināšanas sistēma nodrošina gaisa apmaiņu dzīvnieku mītnēs, pamatojoties uz diviem faktoriem: • gaisa blīvuma starpību starp mītnes ārpusē un iekšpusē esošo gaisu; • vēja ietekmi.

9. Gaisa apmaiņas intensitāte ir atkarīga no temperatūras starpības starp telpas iekšpusē un ārpusē esošo gaisu, kā arī no augstumu starpības starp gaisa izplūdes un ieplūdes vietām. Jo gaisa temperatūras starpība būs lielāka, jo gaisa apmaiņa būs intensīvāka. Piemēram, pēcVolpētera, gaisakustībasātrumstaisnāvēdināšanasšahtā ir aprēķināmspēc formulas: kur: g – brīvas krišanas paātrinājums, m/s2; H – augstuma starpība starp gaisa ievades un izvades vietām, m; tie – gaisa temperatūra lopu mītnes iekšpusē, oC; tā – gaisa temperatūra lopu mītnes ārpusē, oC.

10. Piespiedu vēdināšanas sistēma Lietojot piespiedu vēdināšanas sistēmu, dzīvnieku mītnēs nepieciešamo gaisa apmaiņu nodrošina ar ventilatoru palīdzību. Tādēļ šādas vēdināšanas sistēmas darbība vairs nav praktiski atkarīga ne no āra gaisa temperatūras, ne gaisa izvades vietas atrašanās augstuma. Taču palielinās sistēmas ekspluatācijas izmaksas, jo ventilatoru darbināšanai tiek izmantota elektroenerģija.

12. Mikroklimata nodrošināšana liellopu kūtīs Liellopu mītnēs parasti lieto dabisko ventilāciju, gaisa ievadei un izvadei ierīkojot attiecīgus atvērumus kūts korē un dzegās vai sienās. Pievadāmā gaisa daudzumu nosaka atbilstošiaprēķiniem , bet aukstā laika periodā tas nedrīkst būt mazākspar 18 m3/h teļiemun 15 m3/h pārējiemdzīvniekiem, rēķinotuz 1 cnt dzīvmasas. Ja kūtis ir siltinātas, tad rekomendē lietot dzegas-kores vēdināšanas sistēmu, ja nesiltināta kūts, tad sistēmu ar vaļējām ailēm mītnes sānu sienās.

13. Dzegas – kores vēdināšanas sistēma raksturīga ar to, ka aukstais āra gaiss vispirms nokļūst lopu mītnes dzegās (pažobelēs) izbūvētajos kanālos, kur tas daļēji uzsilst. Iekļūstot kūtī, svaigais gaiss lēnām slīd uz leju, sajaucoties ar mītnē esošo gaisu. Tādēļ, nokļūstot dzīvnieku atrašanās zonā, tas jau ir uzsilis. Savukārt izlietotā gaisa izvade notiek caur jumta korē ierīkotu spraugu, kas no augšas piesegta ar papildus jumtiņu. Īpaši intensīva gaisa izplūde caur šo spraugu notiek ziemas laikā, kad palielinās gaisa temperatūras starpība starp kūts iekšpusi un ārpusi. Tas samazina nokrišņu (sniega) iekļuvi kūtī. Tāpat šim nolūkam kalpo arī vēju aizturošas plāksnes, kuras nostiprina abās gaisa izvades spraugas pusēs. Lai regulētu gaisa caurplūdes intensitāti (it īpaši aukstajā laika periodā), gaisa ievades kanālu galos, kā arī gaisa izvades kanālā var būt ierīkoti speciāli aizvari.

14. Galvenie nosacījumi, kuri jāievēro, ierīkojot dzegas – kores vēdināšanas sistēmu, ir sekojoši: • vēlamais kūts jumta slīpums ir 20-25o (atkarībā no kūts platuma), turklāt kūtij ir jābūt ar slīpi izbūvētiem (nevis taisniem) griestiem; • āra gaisa ievades kanāliem ir jābūt pietiekoši gariem, lai gaisu ievadītu vismaz 2 m attālumā no kūts ārsienas; • gaisaieplūdesunizplūdesatverunepieciešamošķērsgriezuma laukumu varnoskaidrotpēc tabulas datiem, turklāt tiem ir jābūt aptuveni vienādiem; • gaisa ieplūdes kanāla (spraugas) platums parasti ir robežās no 0,17 līdz 0,2 m, bet gaisa izplūdesspraugas X = 0,34-0,4 m, t.i., divasreizeslielāks, tačuorientējoširēķina, kauzkatriem 3 m ēkas platuma ir jāparedz 5 cm liels kores spraugas platums;

15. lai mazinātu kondensāta rašanos, jumtam un arī gaisa ieplūdes kanāliem ir jābūt ar siltumu izolējošu klājumu; • govju stāvvietas (guļvietas) vēlams izvietot ar tādu aprēėinu, lai tās neatrastos tieši zem gaisa izvades spraugas, jo tad tās var atrasties iespējamā sniega ieputināšanas zonā.

18. Sistēma ar vaļējām kūts sienu ailēm tiek lietota nesiltinātās liellopu mītnēs, kurās dzīvniekus tur nepiesietus. Šajā gadījumā lopu mītnes sānu sienās ir ierīkotas vaļējas ailes, kas parasti atrodas logu augstumā un sniedzas visā kūts garumā. Tādēļ āra gaiss ieplūst dzīvnieku atrašanās zonā bez iepriekšējas uzsildes. Šāds risinājums palīdz vasarā nodrošināt labu kūts mikroklimatu, kad dzīvnieki cieš no pārmērīga karstuma. Savukārt aukstajā laika periodā šīs vaļējās ailes piesedz ar speciāliem aizkariem. Tas samazina aukstā gaisa ieplūdi un aiztur mītnē esošo siltumu. Lieto arī sietveida aizkarus, kuru galvenais nolūks ir ierobežot gaisa plūsmas ātrumu, tai skaitā arī novērst caurvēju. Aizkaru pacelšanai un nolaišanai izmanto dažādus tehniskus risinājumus, piemēram, aizkaru uzrullēšanu uz vārpstas (rotējoši nostiprinātas caurules), kas stiepjas visas kūts garumā. Lai mazinātu sniega ieputināšanas nevēlamo efektu, kūts grīdas daļā, kas atrodas zem jumta kores, vajadzētu izvietot barības galdu, nevis govju boksus.

20. Ventilācijas aizkari CRAW (DeLaval)

21. Galvenās priekšrocības • Manuāla vai automatizēta vadība • 1,22-3,05 m augsts • Var uzstādīt jaunās vai esošās ēkās un vadīt manuāli vai automātiski. Aizkari ar alumīnija augšējo un apakšējo cauruli uztīšanai, nerūsējošā tērauda un neilona aprīkojums un plastmasas siets putnu atvairīšanai. Spriegojumu pret vēju nodrošina neilona trose vai caurule.

22. Ventilācijas aizkari CTD (DeLaval)

23. Galvenās priekšrocības • Manuāla vai automatizēta vadība • 1,22-3,05 m augsts • Šos rentablos un izturīgos aizkarus var uzstādīt gan jaunās, gan esošās ēkās. Pieejami izmērā no 1,22 m līdz 3,05 m, pēc izvēles arī ar apakšējo cauruli, uz kuras aizkarus uztīt. Šī risinājuma komplektā ir nerūsējošā tērauda trose, neilona trīši, alumīnija augšējā caurule, spriegotājs pret vēju ar neilona trosi vai cauruli un plastmasas siets putnu atvairīšanai. Aizkari ir vadāmi manuāli vai ar automātisko sistēmu.

24. Ventilācijas aizkari CBRU (DeLaval)

25. Galvenās priekšrocības • Manuāla vai automatizēta vadība • 1,22-3,05 m augsts • Piemēroti kūtīs, kurās nepieciešama aizkaru rullēšana uz augšu, izmantojot vai nu vienus lielus, vai dalītus aizkarus. Aizkarus var uzstādīt kā jaunās, tā esošās ēkās gan ar koka, gan tērauda karkasiem. Aizkarus var darbināt manuāli ar trīs pozīciju slēdzi, vai arī izmantot automātisku termostata vadību. Komplektā iekļauta alumīnija caurule uztīšanai un alumīnija aizkaru augšējā sliede, nerūsējošā tērauda un neilona aprīkojums; spriegotājs pret vēju ar neilona trosi vai cauruli un plastmasas siets putnu atvairīšanai.

26. Lumitherm

27. Galvenās priekšrocības • Lumitherm ir izgatavots no piepūšamām caurulēm, kuras ir savienotas. Kad piepildītas tās veido noslēgtu sienu. • Materiāls ir plastika. Caurules ir piepildītas lietojot fēnu.  • Termostats nosaka ventilācijas pakāpi.  • Vējam nav nekādas ietekmes uz šo sistēmu.

28. Slaukšanas zālē ir jānodrošina gan optimālā telpas temperatūra, gan arī vēlamais gaisa sastāvs. Lai to panāktu ir jāievēro sekojošais: • Slaukšanas zāle ir jānodala no priekšslaukšanas laukuma ar starpsienu, kurā ierīkotas durvis vai durvju aile ar tajā iemontētiem aizkariem. • Slaukšanas zāles būvkonstrukcijām (galvenokārt sienām un logiem) jābūt ar labām siltuma izolācijas īpašībām. • Jānodrošina, ka aukstajā gada laikā slaukšanas zāles gaisa temperatūra nav zemāka par 12 oC, bet gaisa relatīvais mitrums augstāks par 75 %, savukārt slaukšanas starplaikos gaisa temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par 5 oC un gaisa relatīvam mitrumam augstākam par 80 %. Tādēļ jābūt gaisa uzsildes iespējai.

29. Vasarā gaisa temperatūra nedrīkst paaugstināties virs 30 oC, ko panāk ar svaiga gaisa ievadi. • Optimālie mikroklimata parametri ir jānodrošina galvenokārt slaucējas darba zonā, t.i., slaukšanas iekārtas tranšejas apakšējā daļā. • Slaukšanas zālē, kurā ierīkotas līdz 10 slaukšanas vietām, nepieciešamā gaisa apmaiņas intensitāte ir aptuveni 1000 m3/h, bet slaukšanas zālē ar vairāk nekā 10 slaukšanas vietām gaisa apmaiņai vienā stundā ir aptuveni 22 reizes jāpārsniedz slaukšanas zāles tilpums.

30. Aizkari slaukšanas zālē Palīdz saglabāt siltumu un novērst caurvēju. Izgatavoti no vinila.

31. Ventilatori (lai kūtī nav stāvošs gaiss bezvēja laikā)

32. Zemas emisijas ventilācija Viegli vadīt. Nodrošina labākos klimata apstākļus kūtī. Reaģē uz vēja ātrumu, virzienu un temperatūru.   Var vadīt ar personālo datoru . Vairāki datori var tik pieslēgti vienai šādai ierīcei.

33. Pilns vēdināšanas sistēmas aprēķins. (Priekulis J. “Lopkopības mehanizācija”. Jelgava: LLU, 2008. (8.3 nodaļa))

42. Izmantotā literatūra un resursi • DeLavalLatvia mājas lapa www.delaval.lv • GEA Farm Technologies www.gea-farmtechnologies.com/lv/lv/ • MK noteikumi Nr.5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" ("LV", 2 (3786), 04.01.2008.) • Priekulis J. Lopkopības mehanizācija. Jelgava: LLU, 2008. 355 lpp.

43. Paldies par uzmanību!