1 / 64

Kodols 4. tēma

Kodols 4. tēma. Kodola uzbūve. Kodolos atrodas DNS un olbaltumvielu komplekss, kuru sauc par hromatīnu. Mitozes laikā hromatīns kondensējas (sablīvējas) un var novērot atsevišķas hromosomas. Cilvēka hromosomas.

raoul
Download Presentation

Kodols 4. tēma

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Kodols 4. tēma

  2. Kodola uzbūve Kodolos atrodas DNS un olbaltumvielu komplekss, kuru sauc par hromatīnu. Mitozes laikā hromatīns kondensējas (sablīvējas) un var novērot atsevišķas hromosomas.

  3. Cilvēka hromosomas Cilvēka šūnās ir 46 nelielas hromosomas. Citiem organismiem var būt tikai 4 hromosomas.

  4. Hromosomas uzbūves shēma Pēc hromosomas pleca garumu attiecības izdala metacentriskas; submetacentriskas, akrocentriskas un telocentriskas hromosomas

  5. Cilvēka hromosomas pēc diferenciālās krāsošanas metožu izmantošanas

  6. Politēnās hromosomas Augļu mušiņas siekalu dziedzeru šūnās katra hromosoma ir veidota no vairākiem simtiem hromatīdu. Vietās ar visaktīvāko RNS sintēzi var redzēt neskaidru hromosomas paplašinājumu.

  7. Nukleosomas uzbūve

  8. Histons H1 savieno nukleosomas • Histona H1 molekulas centrālā daļa piestiprinās pie nukleosomas, kur vijumā satiekas ap oktamēru ienākošais un izejošais DNS pavediens.

  9. Hromatīna organizācijas līmeņi Nukleosomas ir apvienotas pa 2 - 6 pavedieniem, veidojot solenoīdveidīgu struktūru. Solenoīda diametrs ir apmēram 30 nm. Kodola interfāzē apmēram 10% genoma veido šāda diametra pavedieni. Visu smalko pavedienu kompleksu sauc par eihromatīnu jeb funkcionāli aktīvo hromatīnu. Eihromatīnā var notikt RNS transkripcija. Funkcionāli neaktīvais jeb heterohromatīns atšķiras no eihromatīna ne tikai strukturāli, bet arī ar savu sastāvu.

  10. Kodola matrikss

  11. Kodola matriksu veido kodola laminas un pavedienveida olbaltumvielas. Kodola laminas plākšņveidā izklāj visu kodola iekšējās apvalka membrānas iekšpusi. Šīs pavedienveida olbaltumvielas ir piestiprinātas pie membrānas olbaltumvielām un hromosomu olbaltumvielām. To sīkāku uzbūvi apskatīsim nodaļā “Citoskelets”. Vēl daudzos pētījumos ir konstatēts, ka kodola iekšienēir pavedienveida olbaltumvielu kompleksi. Šī kompleksa pavedieni blīvi caurauž visu kodolu. Turklāt šīm olbaltumvielām bieži ir piestiprinātas motorās olbaltumvielas, kas nodrošina olbaltumvielu un RNS transportu kodola iekšienē.

  12. Kodola matrikss http://uemweb.biomed.cas.cz/medipra.html

  13. Hromosomu orientācija kodolā

  14. Hromosomām kodolā ir stingri noteiktas vietas. Mejozes laikā rekombinācijas biežāk notiek starp tuvu novietotām hromosomām.

  15. Kodoliņš

  16. Lielākajā daļā eikariotisko šūnu kodolos novēro nelielus apaļus vai ovālus veidojumus, kurus sauc par kodoliņiem. Kodolā var būt viens, divi vai pat vairāki kodoliņi, atkarībā no šūnas tipa. Ir lineāra atkarība starp kodoliņu skaitu un lielumu. Jo vairāk kodoliņu, jo tie ir mazāki. Šūnas ontoģenēzes gaitā mazie kodoliņi spēj saplūst, veidojot vienu lielu kodoliņu. Kodoliņu veidi dažādās šūnu attīstības fāzēs: a-kodols interfāzes sākumā, b-kodols aktīvi sintezējošā šūnā, c-kodols novecojošā šūnā.

  17. Kodoliņa veidošanās Jau mitozē var atrast hromosomas, kuras satur specifiskas zonas - kodoliņa organizatorus. No pārējās hromosomas tās atšķiras ar specifisku olbaltumvielu klātbūtni. Tur ir izvietoti gēni, kas kodē rRNS. Mitozes telofāzē pamazām sākas hromosomu despiralizācija. Tad seko RNS sintēze. Šajā etapā redzami daudzi mazi kodoliņi. Nākamajā etapā vairāku hromosomu kodoliņa organizatori apvienojas, veidojot lielu kodoliņu. Cilvēku somatiskajās šūnās kodoliņa organizatorus satur 10 hromosomas.

  18. Kodoliņa veidošanās Kodoliņa veidošanās pēc mitozes.

  19. Kodoliņa uzbūve

  20. Kodoliņa funkcijas Kodoliņš sastāv galvenokārt no olbaltumvielām un RNS. Kodoliņā atrodas olbaltumvielas, kas regulē šūnas ciklu, šūnas nāvi u.c. Kodoliņa galvenā funkcija ir ribosomu subvienību veidošana.

  21. Ribosomu subvienību veidošanai ir nepieciešamas četru veidu rRNS un apmēram 90 olbaltumvielu molekulas. Lielo subvienību veido 5S, 5,8S un 28S rRNS molekulas, bet mazo - 18S rRNS. Ribosomu veidošana sākas ar to, ka kodoliņa fibrillārajos centros tiek sintezēta rRNS. Tālāk tā pievieno ribosomālās olbaltumvielas. Komplekss sadalās un izveidojas lielās un mazās ribosomu subvienības priekšteči. Tie caur kodola apvalka porām izkļūst citoplazmā.

  22. Kodoliņa funkcijas Ribosomu veidošanās shematisks attēls: 1. - rRNS transkripcija, 2. - ribosomālo olbaltumvielu imports kodolā un pievienošanās pie 45S rRNS molekulas, 3. - 5S rRNS imports kodolā un pievienošanās ribosomas priekštecim, 4. un 5. - ribosomas priekšteča sadalīšanās, 6. - ribosomu subvienību priekšteču nobriešana un transportēšana ārā no kodoliņa, 7. - ribosomu subvienību eksports caur kodola apvalka porām.

  23. Kodola membrānas Eikariotu šūnās kodola apvalku veido divas membrānas, kurās ir poras. Iekšējās un ārējās membrānas sastāvs un funkcijas atšķiras. Iekšējā membrāna satur daudz olbaltumvielu, kas piesaista laminas.

  24. Kodola membrānas Laminas ir starpfilamenti, kas satur kopā kodola apvalku. Kodola iekšējās membrānas iekšpusē ir pievienotas laminas un heterohromatīns. Ārējā membrāna pēc uzbūves atgādina endoplazmatiskā tīkla membrānas. Telpu starp abām kodola apvalka membrānām sauc par perinukleāro telpu. Tā ir endoplazmatiskā tīkla lumena turpinājums. Uz kodola ārējās membrānas atrodas ribosomas. Tajās sintezētās olbaltumvielas tiek transportētas uz perinukleāro telpu. Vielu apmaiņu starp kodolu un citoplazmu nodrošina poras.

  25. Poras Poru skaits kodolā ir mainīgs. Aktīvi funkcionējošos kodolos ir vairāk poru nekā novecojošos. Skatoties elektronu mikroskopā, redz, ka poras var būt atvērtās un aizvērtās. Pēdējos gados plaši pēta poru veidojošo olbaltumvielu sastāvu.

  26. Poras kompleksu veido vairāk nekā 100 dažādas olbaltumvielas, kurām parasti ir raksturīga oktogonāla simetrija. Poru kompleksa ārpusi un iekšpusi veido divi gredzeni, kas sastāv no subvienībām.

  27. Poras kompleksa centrā atrodas grozveida struktūra. Ja tā ir attālinājusies no poras, tad pora ir atvērta. Ja tā atrodas kompleksa centrā, tad pora ir aizvērta. Pie gredzenveida subvienībām atrodas fibrillas, kurām ir receptora un vielu transporta funkcija. Caur porām var difundēt tikai maza izmēra ūdenī šķīstošas molekulas.

  28. Poru kompleksa kvantitatīvā analīze liecina, ka brīva difūzija ir iespējama daļiņām, kuru izmēri nepārsniedz 9 x 15 nm. Lielās DNS un RNS molekulas, kā arī ribosomu subvienības caur porām pārvietojas izmantojot ATF un molekulu signālsecības. Kad šīs signālsecības piesaistās pie poras kompleksa, tad transportējamā olbaltumviela tiek piestiprināta pie fibrillām un novirzīta uz poras centru. Pēc tam olbaltumvielu ievelk kodola iekšienē. Šādā gadījumā poras platums var sasniegt 26 nm.

  29. Kodola cikls Pēc mūsdienu priekšstatiem šūnu ciklu iedala divās galvenajās daļās - relatīva miera periods (interfāze) un dalīšanās (mitoze vai mejoze). Dalīšanās laikā pārdalās kodols, un pēc tam citoplazmu pakāpeniski pārdala plazmatiskā membrāna. Dažos gadījumos var notikt kodolu, bet izpaliek citoplazmas, dalīšanās (citotokinēze). Tad izveidojas daudzkodolu šūnas. Somatiskajās šūnās kodola dalīšanās var notikt mitotiski, vai retos gadījumos amitotiski. Dzimumvairošanās gadījumā parādās arī cits kodolu dalīšanās veids - mejoze. Šūnā, kurā notiek regulāra dalīšanās, interfāzi var sadalīt trijos posmos - presintēzes, sintēzes un postsintēzes periodos, kas raksturo DNS sintēzes laiku.

  30. G1-Presintēzes periods. S - Sintēzes periods. G2 - Postsintēzes periods. M- Mitoze (mejoze). Šūnas cikls šūnās, kas regulāri dalās. Shēmā attēlots katras daļas ilgums procentuāli no kopējā šūnas cikla garuma. Šūnu augšana un dalīšanās. Video.

  31. G1-Presintēzes periods. Šūnas augšana pēc pārdalīšanās. RNS un olbaltumvielu sintēze, mitohondriju un hloroplastu augšana un dalīšanās. • S - Sintēzes periods. DNS replikācija • G2 - Postsintēzes periods. Šūnas augšana, dalīšanās procesam nepieciešamo olbaltumvielu un struktūru veidošana. • M- Mitoze (mejoze). Kodolu un šūnu pārdalīšanās.

  32. Kodola cikla kontrole

  33. Kodols interfāzēTranskripcija Procesu, kurā, izmantojot DNS ķēdi, tiek sintezēta RNS, sauc par transkripciju. Šeit kā matrica kalpo viena no DNS ķēdēm. Gar to tiek sintezēts komplementārs RNS pavediens.

  34. Kā transkripcija gala produkts izveidojas triju veidu RNS molekulas: matricas RNS (mRNS), kura atbilstoši bāžu secībai nodrošinās noteikta polipeptīda sintēzi, ribosomālā RNS (rRNS), pie kuras vēlāk piestiprināsies olbaltumvielas, izveidojot ribosomu un transporta RNS (tRNS), kas nodrošinās aminoskābju transportu no citoplazmas līdz ribosomām, kuras veic polipeptīdu sintēzi. ANIMĀCIJA

  35. RNS “processings” • Eikariotu šūnās gēni satur daudzas bāzes, kas netiek izmantotas olbaltumvielu sintēzei. DNS fragmentus, kurus izmanto polipeptīdu sintēzei, sauc par eksoniem, bet neizmantojamos fragmentus - par introniem. • RNS fragmentu izgriešanu-splaisingu veic RNS olbaltumvielu kompleksi jebsplaisosomas. To diametrs ir apmēram 20nm.

  36. RNS eksports citoplazmā

  37. http://www.oxy.edu/departments/biology/Stillman/bi221/111700/rna_export.htmhttp://www.oxy.edu/departments/biology/Stillman/bi221/111700/rna_export.htm

  38. Replikācija eikariotu šūnā • DNS sintēzi sauc par replikāciju. Eikariotu šūnu kodolā tā parasti notiek interfāzes perioda S fāzē. Atsevišķos gadījumos tā notiek ari citās fāzēs un miera stavoklī esošajās šūnās.

  39. Replikācija eikariotu šūnā ANIMĀCIJA

  40. Amitoze Prokariotiem un protistiem var novērot dalīšanos bez hromosomu kondensēšanās un dalīšanās vārpstas veidošanās. Kodoli un šūnas izstiepjas, izveido iežmaugu un pārdalās. Atsevišķos gadījumos šādu šūnu dalīšanos var novērot arī augiem un mugurkaulniekiem. Tupelītes dalīšanās

  41. Mitoze - profāze - prometafāze - metafāze - anafāze - telofāze

  42. http://www.stanford.edu/class/biosci41/assets/animation%200901.movhttp://www.stanford.edu/class/biosci41/assets/animation%200901.mov MOZILLA

  43. http://www-lbcmcp.ups-tlse.fr/documents/videomitose.mov

  44. Mitoze augu šūnā. http://www.bio.davidson.edu/misc/movies/mitosislily.mov

  45. MitozeProfāze • Profāzē kodolā izzūd kodoliņš, un citoplazmā sāk veidoties dalīšanās vārpstas pavedieni.Centriolas pārvietojas uz poliem. Dzīvniekiem dalīšanās vārpstu veido centriolas, bet augiem tā veidojas no mikrocaurulīšu oranizācijas centriem. Profāzes beigās (vai prometafāzē) hromosomas ir pilnībā kondensējušās. Kodola apvalks ir sadalījies nelielās vezikulās, kuras nevar atšķirt no endoplazmatiskā tīkla. Mikrocaurulītes pievienojas pie hromosomām

More Related