260 likes | 883 Views
Rīgas Celtniecības koledža. Būvniecības katedra BŪVGRAFIKA P2 bloks ĒKU DAĻU RASĒJUMI Izstrādāja: Zigurds Eglītis Rīga 2013 / 2014. ĒKU DAĻU RASĒJUMI. Nepilnie skati un griezumi - 03 Nepilno skatu rasējumi - 04 Ēku rasējumu iznestie elementi - 09
E N D
Rīgas Celtniecības koledža Būvniecības katedra BŪVGRAFIKA P2 bloks ĒKU DAĻU RASĒJUMI Izstrādāja: Zigurds Eglītis Rīga 2013 / 2014
ĒKU DAĻU RASĒJUMI Nepilnie skati un griezumi - 03 Nepilno skatu rasējumi - 04 Ēku rasējumu iznestie elementi - 09 Fragmentu un mezglu iezīmēšana - 10 Fasādes fragmenta rasējums - 11 Plāna fragmenta rasējums - 12 Ēkas mezglu rasējumi - 13 Ēku interjera rasējumi - 14 Sienas izklājuma rasējums - 15 Grīdas plāna rasējums - 16 Ģenerālplānu rasējumi - 18 Piesaistes ģenerālplāna rasējums - 19 Literatūra - 20 2
NEPILNIE SKATI un GRIEZUMI Grafisko dokumentu izstrādē tiek lietoti arī skati un griezumi, kur objektu forma kādā to pozīcijā ilustrējas nepilnā attēlojumā. Šādā izpildījumā var veidoties: daļskati (daļgriezumi) – to norobežošanai izmanto tievu brīvrokas (viļņotu) līniju vai tievu lauztu līniju; simetrisku objektu pusskati (pusgriezumi) – šādus attēlus norāda ar vienādības zīmēm simetrijas ass galos; simetrisku objektu ceturtdaļskati (ceturtdaļgriezumi) – vienādības zīmes izvieto centra līniju galos; kontūrskati – ilustrējamajam atsevšķa elementa kopskatam tuvināts tā kontūru rasējums. Kontūrskatus izvieto projekcijas saiknē tieši pie paskaidrojamā attēla. Pie nepilnajiem skatiem un griezumiem pieskaita arī būvniecības rasējumos pielietojamos iznestos elementus (skat. turpinājumā). 3
ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI Dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkas ir lielizmēra objekti, kuru attēlojums kopskata rasējumos tiek daudzkārt samazināts, tādējādi to ilustrācijai lieto virkni nosacījumu, kas adekvāti neatspoguļo objektu reālo formu. Lai šo ierobežojumu novērstu, ieviesti minēto rasējumu iznestie elementi – fragmentu un mezglu rasējumi. Fragmentu un mezglu rasējumi ir ēku kopskatu (plānu, griezumu un fasāžu) detalizēti rasējumi ēku atsevišķu daļu izpildījuma (uzbūves) paskaidrošanai. Pie kam fragmentu un mezglu izvietojumu kopskata rasējumā iezīmē ar tievu nepārtrauktu līniju apļa vai līdzīgas figūras veidā, virs izpildītā attēla pierakstot tam piešķirto apzīmējumu. Ēku fragmentu rasējumi paredzēti ierobežotu laukumu ilustrēšanai, bet mezglu rasējumi – atsevišķu konstruktīvu vietu skaidrojumam. Fragmentu un mezglu rasējumos norāda objekta lineāros izmērus, uzdod līmeņu atzīmes un sniedz citu vajadzīgo informāciju. Mezglu rasējumu identisks attēlojuma veids ir ēku detaļu rasējumi, kurus noformē līdzīgi. 9
ĒKU INTERJERA RASĒJUMI Ēku interjera rasējumi ir ēku: interjera sienu rasējumi (interjera sienu izklājumi), grīdu un griestu plāni, sienu kanālu izklājumi, kanālu plāni, pamatu izklājumi interjera vai eksterjera plaknē. Ēku interjera rasējumu attēlojumu izpilda pēc skatu formēšanas principa ar šauru (0,25 mm) vai platu (0,35; 0,5 mm) līniju saskaņā ar vispārējām arhitektūrbūvniecības rasējumu izstrādes un noformējuma standartprasībām. Kopumā ēku interjera rasējumu vispārējais noformējums balstās uz iepriekš jau skatītajām arhitektūrbūvniecības rasējumu izstrādes normatīvajām prasībām. Tomēr šeit ir jāpapildina: retāk izmantoto interjera griestu plānu veido kā ortogrāfiskā rasējuma apakšskatu. 14
ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMI Ģenerālplānu rasējumi ir izstrādātā ēkas būvprojekta grafiskie dokumenti, kuros, atkarībā no to funkcionālās nozīmes, tiek ilustrēts būvobjekts apkārtnes ainavā. Ģenerālplānu rasējumu grupā kā svarīgākie ietilpst: situācijas plāns, horizontālā plānojuma (piesaistes) plāns, labiekārtošanas plāns, celtniecības (tehnoloģiskais) plāns. Ģenerālplānos grafisko apzīmējumu veidā uzrāda projektējamā dokumenta nozīmei atbilstošo objektu kontūru apveidus X / Y koordinātu tīklā, autoceļus, dzelzceļus, inženiertīklus, elektroapgādes līnijas, labiekārtošanas un apzaļumošanas elementus u.tml. Ģenerālplānus papildina ar detalizētiem mezgliem, informatīvām tabulām u.c. datiem, pie kam objektu izmērus ģenerālplānos uzdod metros bez mērvienības norādes. 18
LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009. J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008. J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004. J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972. J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004. V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983. V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985. F. Watts, RuleJohn T. DescriptiveGeometry. US, 2011. N. Meuser. ArchitecturalDrawings (Manual). UK, 2013. S. Bensaadaetl’autres. Geometriedescriptive. FrenchEdition. 2011. J. Jimenez. Ledessind’architectured’interier. FrenchEdition. 2011. LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml. Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli. 20