Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011 - 2016 Mērķi un rīcības virzieni

1. Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes2011 - 2016Mērķi un rīcības virzieni Rīgā 2010

2. Izstrādes gaita • Tikšanās ar sociālajiem partneriem • Tikšanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju • Pamatnostādņu darba grupa • Reformu vadības grupa • Tautsaimniecības padome • Publiskā apspriešana

3. Apspriešanas laikā izteiktie komentāri • Neskaidri mērķi • Nepietiekoša analīze • Nav risinājumu, kas veicina tautsaimniecības attīstību • Ierosināts palielināt nodokļus (ekskluzīvām precēm un augstam ienākumu līmenim) • Ierosināts ieviest jaunus nodokļus (bezbērnu nodoklis, akcīzes nodoklis veselībai kaitīgiem produktiem) • Ierosināts samazināt nodokļus (it īpaši darbaspēkam) • Nozaru iebildumi pret iespējamo atvieglojumu un samazināto likmju atcelšanu Secinājums: Pret šobrīd izstrādāto projektu ir virkne būtisku iebildumu

4. FM piedāvātā pieeja • Vienoties ar sociālajiem partneriem par pamatmērķiem un rīcības virzieniem • Uz panāktās vienošanās pamata kopīgi ar sociālajiem partneriem pārstrādāt un uzlabot pamatnostādņu projektu • Tikai pēc vienošanās ar sociālajiem partneriem virzīt pamatnostādņu projektu apstiprināšanai MK

5. Apstākļi, kurus jāņem vērā • Jāizvairās no pārāk liela optimisma par valsts budžeta situāciju un nepieciešamās deficīta konsolidācijas apmēru • Visiem risinājumiem ir jābūt pamatotiem ar analīzi un ticamiem ietekmes aprēķiniem

6. Nodokļu politikas vidēja termiņa attīstības mērķi • Stabilitāte un prognozējamība • Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja • Stabili valsts budžeta ieņēmumi • Nodokļu politikas sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju • Sociālais taisnīgums

7. Stabilitāte un prognozējamība • Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes nosaka visas būtiskās nodokļu politikas izmaiņas turpmākajos piecos gados. • Saglabāt zemu nodokļu īpatsvaru pret IKP. • Nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatlikmes. • Akcīzes nodokļa pamatlikmju paaugstināšana pieļaujama tikai tad, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības minimālo prasību izpildīšanai. • Ministru kabinets un sociālie partneri būtiskas nodokļu politikas izmaiņas, kas nav paredzētas nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs, virza tikai pēc izvērstas diskusijas Reformu vadības grupā vai alternatīvā forumā, kas izveidots šim mērķim.

8. Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja I • Samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu – to darot pakāpeniski, sākot jau no 2011.gada • Vienkāršot nodokļu un nodevu sistēmu • mazāk izņēmumu • mazāk dažādu maksāšanas režīmu • mazāks skaits nodevu • Vienkāršot nodokļu un nodevu saistību izpildes prasības, samazinot tam patērēto laiku un novēršot dažādas interpretācijas iespējas • Pilnveidot sodu sistēmu, padarot to atbilstošāku izdarītā pārkāpuma smagumam • Nodrošināt godīgu konkurenci • ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi • godīgu uzņēmēju motivācijas pasākumi

9. Salīdzinot minimālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes Latvijā tā ir ceturtā augstākā ES un augstāka kā Lietuvā un Igaunijā; Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Latvijā ir gandrīz trīs reizes zemāks kā Lietuvā (95 LVL) un Igaunijā (100 LVL) tā rezultātā: Var tikt negatīvi ietekmēta Latvijas konkurētspēja, jo ir lielākas darbaspēka izmaksas Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nespēj nodrošināt iztikas minimumu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja II (darbaspēka nodokļu slogs)

10. Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja III (izņēmumi un maksāšanas režīmi) • Liels skaits UIN, IIN un PVN atvieglojumu • Liels skaits dažādu maksāšanas režīmu mikrouzņēmumiem: • Parastā kārtība • Fiksētais nodoklis • Patentmaksas • Mikrouzņēmumu nodoklis Tā rezultātā: • Sarežģīta un dārga administrēšana • Izvairīšanās iespējas • Interpretācijas iespējas • Grūtības izprast un izpildīt normatīvo aktu prasības

11. Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja IV (valsts nodevas) • Valsts nodevu skaits no 48 2000.gadā ir pieaudzis līdz 96 2010.gadā • Nodevu sistēma ir sarežģīta un grūti kontrolējama • Vairākas nodevas atbilst nodokļu pazīmēm un nav saistītas ar sniegto pakalpojumu izmaksām

12. Stabili valsts budžeta ieņēmumi I • Nodokļu politikas izmaiņas kopumā nerada negatīvu fiskālo ietekmi. • Padarīt nodokļu un nodevu sistēmu efektīvāku, pakāpeniski samazinot izņēmumu, atvieglojumu un nodokļu režīmu skaitu (PVN samazinātās likmes, UIN un IIN atvieglojumi, daudzie mikrouzņēmumu nodokļa režīmi u.c.), kā arī pārnesot nodokļu slogu uz jomām ar zemāku izvairīšanās risku (PVN, NĪN). • Samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicināt godīgu konkurenci.

13. Stabili valsts budžeta ieņēmumi II (UIN atvieglojumi) Šobrīd Latvijā ir ieviesti 16 UIN atvieglojumi, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 14 milj.latu (summa ir atkarīga no uzņēmumu darbības rezultātiem). Būtiskākie no tiem: ▪ atvieglojums par veiktajiem ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un budžeta iestādēm (ietekme ~ 4 milj.latu); ▪ atvieglojums jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei (ietekme ~ 2,5 milj.latu); ▪ zaudējumu pārnešanas kārtības maiņa (ietekme ~ 1,6 milj.latu); ▪ atvieglojums par iepriekšējos taksācijas periodos nesadalīto peļņu (ietekme ~ 4,1 milj.latu); Pārējo atvieglojumu kopējā ietekme uz 2011.gada budžetu tiek prognozēta aptuveni 2,5 milj.latu apmērā Šie atvieglojumi ir minēti ilustrācijai, nevis kā priekšlikums tos atcelt.

14. Stabili valsts budžeta ieņēmumi III (IIN atvieglojumi) Šobrīd ir ieviesti 32 IIN atvieglojumi, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 390 milj.latu Būtiskākie no tiem: • pensionāra neapliekamais minimums 1980 lati gadā (ietekme ~229,4 milj.latu) • neapliekamais minimums 420 lati gadā (ietekme ~ 75,5 milj.latu) • atvieglojums par apgādībā esošu personu 756 lati gadā (ietekme ~ 63,9 milj.latu) • atvieglojums invalīdiem vai politiski represētām personām 1296 vai 1008 lati gadā (ietekme − 9,3 milj.latu) • attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnu līdz 150 latiem gadā un pilnā apmērā (ietekme − 7,1 milj.latu); • privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, nepārsniedzot 10% no maksātāja gada apliekamā ienākuma apmēra (ietekme − 2,5 milj.latu) • ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem līdz 2000 latiem gadā (ietekme − 2,3 milj.latu) Šie atvieglojumi ir minēti ilustrācijai, nevis kā priekšlikums tos atcelt.

15. Stabili valsts budžeta ieņēmumi IV (nekustamā īpašuma nodoklis) SVF ieteikumi dzīvojamo māju aplikšanai ar nodokli 1.variants nodokļa likme 1,5% atvieglojums* 71 Ls 2.variants nodokļa likme 1% (kopā ar zemi, uz kuras atrodas dzīvojamā māja), atvieglojumu nav 3.variants progresīva nodokļa likme no 0,5 līdz 2,0% atkarībā no kadastrālās vērtības, atvieglojumu nav *nekustamā īpašuma īpašnieka deklarētajai dzīvesvietai (atvieglojums neattiektos uz dzīvokļiem un dzīvojamām mājām, kas ir izīrētas citām personām) Tas ir SVF viedoklis nevis FM piedāvājums, FM ir atvērta diskusijai

16. Stabili valsts budžeta ieņēmumi V (nekustamā īpašuma nodoklis) Kadastrālās vērtības diapazoni progresīvās nodokļa likmes piemērošanai: līdz 10 000 latu – 0,5% no 10 001 līdz 20 000 latu – 1,0% no 20 001 līdz 40 000 latu – 1,5% virs 40 000 latiem – 2,0% Saskaņā ar SVF tehniskās palīdzības misijas aprēķiniem* fiskālā ietekme visiem 3 variantiem – 60,0 milj. latu. * SVF uzskata, ka ir jāatceļ likumā noteiktais nodokļa pieauguma ierobežojums 25%, aprēķinos tas ir ņemts vērā

17. Stabili valsts budžeta ieņēmumi VI (nekustamā īpašuma nodoklis) SVF piedāvātās izmaiņas aizsardzības mehānismā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem • Noteiktām sociālām grupām iespēja uzkrāt aprēķināto nodokli līdz nekustamā īpašuma: • pārdošanai; • mantošanai; • finansiālās situācijas uzlabošanās brīdim. • Atcelt pašreizējo nodokļa atvieglojumu trūcīgām un maznodrošinātām personām

18. Stabili valsts budžeta ieņēmumi VII (nekustamā īpašuma nodoklis) Piedāvāto risinājumu ietekme uz nodokļa sloga pieaugumu pret 2010.gadu (latos)

19. Stabili valsts budžeta ieņēmumi VIII (PVN) • Iespējamais risinājums - atcelt PVN samazinātās likmes • kopējā fiskālā ietekme – 95 milj. latu gadā • vidējā ietekme uz vienu iedzīvotāju – 36,42 lati gadā Kompensējošie pasākumi – tiek veikti vienlaicīgi ar PVN samazināto likmju atcelšanu: • palielināt ar IIN neapliekamo minimumu • lai kompensētu negatīvo ietekmi (36,42 lati gadā), neapliekamo minimumu būtu jāpalielina par 140 latiem gadā (~12 lati mēnesī), tas nenozīmē, ka nevaram palielināt neapliekamo minimumu vēl vairāk, tādējādi radot pozitīvu ietekmi mazāk nodrošinātām personām • pasākumi pensionāru materiālā stāvokļa aizsardzībai • papildus līdzekļi pašvaldībām sociālās palīdzības sniegšanai

20. Stabili valsts budžeta ieņēmumi IX (PVN) 20 Plānotā fiskālā ietekme ar samazināto likmju atcelšanu ir 95 milj. latu

21. Stabili valsts budžeta ieņēmumi XI (PVN) 21

22. Stabili valsts budžeta ieņēmumi XII (PVN) 22

23. Sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju Noteikt griestus papildus budžeta ieņēmumiem no nodokļu politikas izmaiņām, pārējos ieņēmumus novirzot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai.

24. Sociālais taisnīgums I • Padarīt nodokļu sistēmu progresīvāku: • samazināt nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem (palielinot IIN neapliekamo minimumu) • palielinot nodokļu slogu ekskluzīvam īpašumam (nekustamajam īpašumam un transportlīdzekļiem)

25. Sociālais taisnīgums II (IIN neapliekamais minimums) • IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanas fiskālā ietekme: • 45 lati ~ 22 milj. • 55 lati ~ 44 milj. • 65 lati ~ 66 milj. • 75 lati ~ 88 milj.

26. Sociālais taisnīgums III (risinājums attiecībā uz automobiļiem) • Ikgadējā nodeva vieglajiem automobiļiem tiek noteikta, ņemot vēra automobiļa pilno masu, dzinēja tilpumu un jaudu • Nodevu piemēro tiem vieglajiem automobiļiem, kuri ir reģistrēti pēc 2005.gada 1.janvāra un par kuriem ir pieejama informācija par dzinēja tilpumu un jaudu • Aprēķina formula: Nikg=0,4*Nm+0,3*Nv+0,3*Np Nikg - transportlīdzekļa ikgadējā nodeva, Nm - nodeva pēc pilnās masas, Nv - nodeva pēc dzinēja tilpuma, Np - nodeva pēc dzinēja jaudas • Vieglajiem automobiļiem, par kuriem nav pieejami dati par dzinēja tilpumu un jaudu vai kuri pirmo reizi ir reģistrēti līdz 2004.gada 31.decembrim, nodevu piemēro pēc automobiļa pilnās masas Nodevas slogs netiek palielināts ekonomiskās klases automašīnām un automašīnām, kas vecākas par 5 gadiem.

27. Sociālais taisnīgums IV (risinājums attiecībā uz motocikliem) Motocikliem ikgadējo transportlīdzekļu nodevu piemērot pēc dzinēja tilpuma • Līdz 500 cm3 – 6 lati • 501-1000 cm3 – 12 lati • 1001-1500 cm3 – 24 lati • virs 1500 cm3 – 48 lati • Motocikliem, par kuriem nav pieejami dati par dzinēja tilpumu vai kuri pirmo reizi ir reģistrēti līdz 2004.gada 31.decembrim, nodevu piemēro pēc pašreizējās likmes – 24 lati gadā.

28. Citi ar pamatnostādnēm saistīti pasākumi • Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai – iesniegšanas termiņš MK 01.06.2010. • Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un administratīvā sloga mazināšana

29. Tālākā rīcība • FM sagatavo papildus informāciju un analīzi, kas nepieciešama diskusijai • FM organizē tikšanos ar sociālajiem partneriem • Vienošanās par vidēja termiņa nodokļu politikas attīstības pamatmērķiem un rīcības virzieniem • Detalizēta dokumenta izstrāde saskaņā ar augstāk minēto vienošanos • Izsludināšana VSS

30. Paldies par uzmanību!