Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”

1. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” Iedzīvotāju izglītības ieguves plāni Līga Krastiņa, Baltijas Sociālo zinātņu institūts

2. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

3. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

4. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

5. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

6. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

7. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

8. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni tuvāko 3 gadu laikā

9. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves plāni saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā

10. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves vēlmes un vajadzības saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā

11. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves vēlmes saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā

12. Iedzīvotāju aptauja. Vēlamais mācību norises laiks

13. Iedzīvotāju aptauja. Vēlamais mācību norises laiks

14. Iedzīvotāju aptauja. Vēlamā mācību norises vieta

15. Iedzīvotāju aptauja. Izglītības ieguves vajadzības un vēlmes saistībā ar darbu tuvāko 3 gadu laikā

16. Iedzīvotāju izglītības ieguves plāni Izglītības plāni un vajadzības • plāno un jūt vajadzību iegūt izglītību jomās, kuras paaugstina vispārējās prasmes – galvenokārt, latviešu valodu, angļu valodu, datora lietošanas prasmju apguves kursus • plāno jomās, kurās nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana (izglītība, veselības aprūpe, grāmatvedība, izmaiņas likumdošanā u.tml.) • vēlas mācīties darba laikā un tuvāk dzīves vietai • dotu priekšroku garākiem kursiem, kas ir dārgāki, bet nodrošina ar izglītības dokumentu

17. Iedzīvotāju izglītības ieguves plāni Izglītības ieguves plānus ierobežo • zemi ienākumi • motivācijas trūkums • vecums • latviešu valodas zināšanu līmenis Izglītības galvenie attīstības virzieni • vispārējas prasmes – svešvalodu un datoru zināšanas • profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas • izglītības turpināšanas iespēja noteiktām mērķa grupām un otrās iespējas izglītība

18. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” Mūžizglītības organizācija un finansējums Ilze Lāce, Baltijas Sociālo zinātņu institūts

19. Mērķa grupas Bezdarbnieki un darba meklētāji Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums Izglītības likums Izglītības regulējums Jaunatne MK noteikumi Nr.592 “Valsts aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” nolikums” MK noteikumi Nr.888 „Valsts jaunatnes iniciatīvu centra nolikums” Vispārējās izglītības likums Profesionālās izglītības likums Augstskolu likums Profesionālā tālākizglītība noteiktām iedzīvotāju grupām Ārstniecības likums MK noteikumi Nr.773 „Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība„ MK noteikumi Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” Valsts Civildienesta likums MK noteikumi Nr.537 “Valsts administrācijas skolas nolikums” Izglītības nodrošināšana Likums “Par pašvaldībām” Pieaugušie MK noteikumi Nr.529 „Konsultatīvās padomes „Izglītība visiem” nolikums” Personas ar funkcionāliem traucējumiem MK noteikumi Nr.570 “Valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” nolikums”

20. Dokumentu analīze. Mūžizglītības organizācija un finansējums

21. Dokumentu analīze. Mūžizglītības organizācija un finansējums”

22. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā” Secinājumi un ieteikumi

23. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Secinājumi 1. Izglītība, pamatprasmju līmenis un nodarbinātība • Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk strādā iegūtajā profesijā, viņiem ir augstāks prasmju līmenis, viņi jūtas drošāki par darbu un ir apmierinātāki ar darbu un augstāk vērtē izglītības nozīmi • Iedzīvotāji ar ierobežotiem resursiem – zemiem ienākumiem, zemu izglītības līmeni, zemāku amata pozīciju – biežāk zemu vērtē arī dažādu prasmju līmeni • Aktivitāte darba tirgū un augstākā izglītība ir saistīta ar augstāku komunikācijas un uzņēmējdarbības prasmju, kā arī citu lietišķo prasmju vērtējumu

24. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Secinājumi 2. Līdzdalība izglītības aktivitātēs, to pieejamības un kvalitātes vērtējums • Profesionālās tālākizglītības aktivitātēs biežāk iesaistās nodarbinātie iedzīvotāji ar augstāku izglītību un augstāku ienākumu līmeni, kas ir motivēti turpināt izglītību • Iegūtā izglītība visbiežāk ir cēlusi apmeklētāju pašapziņu un pārliecību par sevi darba tirgū • Iesaistīšanos izglītības ieguvē ierobežo nodarbošanās, darbības joma un darba veids, kā arī vecums • Iesaistīšanos izglītības ieguvē kavē motivācijas, uzņēmības trūkums un finansiālo resursu nepietiekamība

25. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Secinājumi 3. Izglītības plānu un vajadzību vērtējums • Iedzīvotāji plāno apgūt prasmes, kuras būtu noderīgas jebkurā darba vietā – datora lietošanas prasmes, angļu valodu, svešvalodas, kā arī prasmes jomās, kurās nepārtraukti nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana (veselība, izglītība, likumdošana) • Iedzīvotāji vēlas (bet dažādu iemeslu dēl neplāno iegūt izglītību) apgūt prasmes, kuras būtu noderīgas jebkurā darba vietā – datora lietošanas prasmes, angļu valodu, svešvalodas, psiholoģiju • Iedzīvotāji vēlas izglītību iegūt savas dzīves vai darba vietas tuvumā

26. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Ieteikumi Likumdošana un finansējums • Pilnveidot likumdošanu, skaidri definējot atbildības sfēras, uzdevumus, kā arī mērķa grupas dažādos mūžizglītības virzienos • Atbilstoši šīm sfērām paredzēt finansējumu: • mūžizglītības infrastruktūras uzturēšanai • prioritāro virzienu attīstīšanai • mērķa grupu izglītības vajadzību nodrošināšanai • Deleģēt mūžizglītības procesu koordinācijas funkcijas atsevišķai institūcijai vai struktūrvienībai • nodrošinot, ka valstī ir institūcija, kas ir atbildīga par mūžizglītības virzienu koordināciju un saskaņotas politikas veidošanu

27. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Ieteikumi Organizācija • Stiprināt un uzlabot jau esošo infrastruktūru un sistēmu, kas ir izveidota dažādu pieaugušo izglītības mērķa grupu apmācībā: • pilnveidot un uzlabot vakarskolu tīklu • pilnveidot un izvērst pieaugušo izglītības centru darbību • pilnveidot un izvērst bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības sistēmu • Pilnveidot un strukturēt dažādu formālās un neformālās izglītības savietojamību, paredzot iespējas izmantot neformālās izglītības procesā iegūtās zināšanas un novērtējumus formālajā izglītībā • Reģionālā līmenī veicināt sadarbības veidošanos starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai atrastu un piedāvātu dažādām iedzīvotāju grupām pēc iespējas atbilstošākus izglītības pakalpojumus

28. Pētījums “Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā”. Ieteikumi Pieejamība • Veidot un piedāvāt dažādām iedzīvotāju grupām pēc iespējas atbilstošākus izglītības pakalpojumus, jo īpaši tām grupām, kuru aktivitāte līdz šim ir bijusi neliela (bezdarbniekiem, citām nenodarbināto iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem ar zemām pamatprasmēm, zemiem ienākumiem) • Nodrošināt finansiālu atbalstu (bezmaksas kursu, stipendijas veidā) iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni

29. Baltic Institute of Social Sciences Prof. Brigita Zepa Mag. soc. Inese Šūpule Mag. soc.Ilze Lāce Mag. soc.Līga Krastiņa e-pasts: biss@biss.soc.lv phone: +371 7217553 www.biss.soc.lv