Purva biotopi

1. Purva biotopi Māra Pakalne LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedra “Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija” (Nr. 2006/0226/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)http://skolai.daba.lv

2. Terminoloģija • Mitru vietu apzīmēšanai lieto terminu – mitrāji. • Saskaņā ar Ramsāres konvenciju, pie mitrājiempieskaita purvus, mitrus zālājus, niedrājus vai atklātas ūdens platības, neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme vai periodiska rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdeni vai sāļūdeni. • Līdz ar to purvi ir viens no mitrāju veidiem.

3. Purvi • Purvs ir zemes virsas nogabals, kuram raksturīga aktīva kūdras veidošanās, pastāvīgs vai periodisks mitrums un specifiska augu un dzīvnieku valsts. • Purvi Latvijā aizņem 4,9% valsts teritorijas (Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma). • Tās ir neskartās purvu platības un aizņem apmēram 316,5 tūkst ha.

4. Purvu veģetācija • No purva veģetācijas un biotopu viedokļa, par purvu var uzskatīt mitras vietas, kur notiek kūdras veidošanās un ir purva biotopiem raksturīgā augu valsts, neatkarīgi no kūdras slāņa biezuma. • Arī purvos ar 5 centimetrus biezu kūdras slāni sastop purviem raksturīgās augu sugas un fitocenozes.

5. Kūdras atradnes • Kūdras atradnes ietver purvus ar rūpnieciski izmantojamiem krājumiem, dažus meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas. Saskaņā ar kūdras atradņu definīciju, par purvainu vietu sauc purvu tikai tad, ja ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. • Kūdras atradnes Latvijā aizņem 10,4% valsts teritorijas (Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma). • Teritorijas, kuras ir jau izmantotas kūdras ieguvei, nosusinātas lauksaimniecības, mežsaimniecības vai kūdras ieguves nolūkos netiek pieskaitītas pie purviem.

6. Purvi Latvijā • Atkarībā no veida, kādā purvi saņem ūdeni un minerālvielas, tos iedala mineratrofajos un ombrotrofajos purvos. • Mineratrofie purvi (minerogēnie purvi) (zemie jeb zāļu un pārejas purvi) saņem ūdeni, kas ir kontaktā ar minerālaugsni, un tajā izšķīdušās barības vielas. • Ombrotrofie purvi (ombrogēnie) (grieķ. ombros - lietus, vētra; trophos- barotājs) (augstie jeb sūnu purvi) ūdeni un barības vielassaņem ar atmosfērasnokrišņiem. • Pēc veģetācijas augu barošanās režīma īpatnībām un kūdru veidojošo augu sastāva un minerālvielu daudzuma izšķir zemos (eitrofos) purvus, pārejas (mezotrofos) purvus un augstos (oligotrofos) purvus.

7. Purva veģetācija Pārejas purva veģetācija Zāļu purva veģetācija Augstā purva veģetācija

8. Purvu tipi

9. Purva tipi Latvijā Pārejas purvi Zāļu purvi Augstie purvi

11. Zemie (zāļu) purvi • Zemie purvi veidojas ieplakās, kur pieplūst gruntsūdens un minerālvielām bagāti upju un avotu ūdeņi. • Sastopami augsto purvu malās, upju palienēs un ezeru krastos. • Sastop arī zāļu purvus, kuros zemes virspusē izplūst avoti, kuri var būt bagāti ar dzelzi, kaļķi vai sēru. Sēravoti ar tos ietverošo purvu veģetāciju zināmi Raganu purvā Ķemeru nacionālajā parkā.

12. Zāļu purvi • Zemie purvi var būt augu sugām ļoti bagāti. • Tajos dominē grīšļu sugas,- pūkaugļu grīslis un citi. • Te sastop arī orhidejas, piemēram, stāvlapu dzegužpirkstīti. • Zāļu purvi bagāti ar sūnām.

13. Zāļu purvs

14. Uzpūstais grīslisCarex rostrata

15. Rusova dzegužpirkstīte Dactylorhiza russowii

16. Platlapu spilve Eriophorum latifolium

17. Pārejas purvi • Pārejas purvos ir mazāka gruntsūdens ietekme, bet palielinājusies ir nokrišņu loma. Tie ir kā starpstadija starp zemajiem un augstajiem purviem. • Sastopami ezeru krastos un augsto purvu malās. • Līdzīgi kā zemajos purvos, te sastop grīšļu sugas, bet sūnu stāvā dominē sfagni. • Te aug purva šeihcērija, parastais baltmeldrs, polijlapu andromeda, Alpu mazmeldrs.

18. Pārejas purva veģetācija

19. Pārejas purva veģetācija

21. Augstie purvi • Augstie purvi veidojas no zemajiem un pārejas purviem, kad kūdras slānis ir izveidojies tik biezs, ka vairs nav iespējama gruntsūdens pieplūde. Ūdeni un barības vielas tie saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem. • Nereti te sastop arī nelielus purva ezeriņus. Uz ciņiem dominē sīkkrūmi - virši, vistenes, kā arīandromedas. • Ieplakās sastop parasto baltmeldru, purva šeihcērijas, spilves, lācenes, virši, dzērvenes.

22. Augstie purvi • Augstie purvi var būt kupolveida vai lēzena virsma. • Tie var būt arī klaji vai apauguši ar sīkām priedītēm. • No pārejiem purvu tipiem tie atšķiras ar ciņu un lāmu labirintiem.

23. Augstā purva struktūra • Koncentriska • Ekscentriska

24. Ciņu grēdas augstajā purvā

25. Purva biotopi • Purva biotopi ir samērā viendabīga platība, kas piemērota konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. • Purvu biotopus klasificē pēc tajos sastopamajām augu sugām un augu sabiedrībām.

26. Latvijas purva biotopi 2001. gadā ir izveidots Latvijas biotopu klasifikators,kurā īsumā raksturoti Latvijas purva biotopi. 2004. gadā ir atkārtoti izdota Biotopu rokasgrāmata.

27. Zāļu purva biotopi Zemajos purvos sastop augu sugām bagātus un nabadzīgākus biotopus, kuros dominē grīšļu sugas. 1.1. Bagātie zāļu purvi Bagātie zāļu purvu biotops veidojas gan ieplakās, kur ieplūst, gan arī nogāzēs, kur izplūst minerālvielām bagāti ūdeņi. Tos sastop arī aizaugošu ezeru krastos.

28. Zāļu purva biotopi 1. 1.Bagātie zāļu purvi Bagātie zāļu purvu biotops veidojas gan ieplakās, kur ieplūst, gan arī nogāzēs, kur izplūst minerālvielām bagāti ūdeņi. 1.2. Nabadzīgie zāļu purvi Veidojas reljefa pazeminājumos uz pārmitras minerālgrunts. Ieplūstošie ūdeņi ir barības vielām nabadzīgāki un parasti nesatur karbonātus.

29. 1.1.1. Kaļķainie zāļu purvi ar rūsgano melnceri Schoenus ferrugineus Biotops sastopams vietās, kur bagātīgi ieplūst minerālvielām bagāti, bieži vien karbonātiski ūdeņi, kuri ienes arī smiltis. Raksturīgā suga ir rūsganā melncere Schoenus ferrugineus Te sastop arī orhideju sugas, piemēram, Lēzeļa lipari Liparis loeseli.

30. 1.2.1 Kaļķainie zāļu purvi ar Devela grīsli 1.2.1 Kalcifilie zāļu purvi ar Devela grīsli Carex davalliana Biotopu sastop avotainās nogāzēs, kur izplūst avotu ūdeņi, kuri satur karbonātus. Kalcifīlie zāļu purvi ar Devela grīsli zināmi, piemēram, Abavas ielejā un ir Latvijā aizsargājams biotops. Devela grīslis ir ļoti reta un aizsargājama augu suga Latvijā. To sastop kopā ar citiem aizsargājamiem augiem, piemēram, parasto kreimuli Pinguicula vulgaris un bezdelīgactiņu Primula farinosa.

31. Kalcifilais purvs ar Devela grīsli Carex davalliana

32. 1.2. Nabadzīgi zāļu purva biotopi Nabadzīgie zāļu purvi veidojas reljefa pazeminājumos uz pārmitras minerālgrunts. Ieplūstošie ūdeņi ir barības vielām nabadzīgāki un parasti nesatur karbonātus. Šie purva biotopi var veidoties arī uz lēzenām nogāzēm, kas atrodas purva malā.

33. 1.2. Zāļu purvu ieplakas • Mikroreljefa pazeminājumi zāļu purvos, kas ir labvēlīgi brūno sūnu – sirpjalapes, dižsirpes, kā arī vaskulāro augu, piemēram pūsleņu (Utricularia vulgaris, U.intermedia, U.minor) attīstībai. • Zāļu purvu ieplakas veidojas dažādu ģeoloģisku un hidroloģisku apstākļu ietekmē. • Šo mikroreljefa pazeminājumu pamatā bieži vien ir arī neliels pazeminājums purva pamatnē, ko veido ieliece vāji caurlaidīgu nogulumu virsā.

34. 1.3. Zāļu purvi ar avotiem • Zāļu purvi ar avotiem atrodas uz avotu nogulumiem, kuri veidojas koncentrētas pazemes ūdeņu izplūdes vietās, izgulsnējoties ūdenī izšķīdušām vielām. • Avotu nogulumus galvenokārt veido avotkaļķi (saldūdens kaļķieži) un limonīti. • Avotu nogulumu uzkrāšanās vietās pastāvīgi palielinātā mitruma dēļ notiek kūdras uzkrāšanās. • Šī tipa biotopiem ir nepieciešams pastāvīgs mitrums. Zāļu purvu biotopi var veidoties arī avoksnāju apkārtnē, kur pazemes ūdeņu izplūst izkliedēti galvenokārt no glaciālajiem nogulumiem.

35. Avoksnāji • Avoksnāji parasti neveido nogulumus, bet rada pārmitrus apstākļus, kas ir labvēlīgi purva biotopu izplatībai un veicina purvu attīstību. • Gan avotu, gan arī avoksnāju biotopu aizņemtā platība nav liela. • Atkarībā no tā, kādi ir avotu ūdeņi, kuri izplūst zāļu purvā- vai ar dzelzi, kaļķi vai sēru, veidojas specifiska veģetācija, kas atšķiras no pārējās purva daļas.

36. 1.3.1. Kalcifīlie purvi ar avotiem Kalcifīlie purvi ar avotiem veidojas tādu avotu izplūdes tuvumā, no kuriem izplūstošais ūdens izgulsnē avotkaļķi, bet pastāvīgi pārmitrie apstākļi veicina kūdras uzkrāšanos un savdabīgu biotopu veidošanos.

37. 1.3.2. Purvi ar sēravotiem Biotopi, kuru attīstību ietekmē purvos izplūstošie sēravoti. Purvi ar sēravotiem sastopami vietās, kur nelielā dziļumā ieguļ Salaspils svītas ģipšainie ieži. Sēravotu apkārtnē var būt izveidojušies samērā lieli purvi, kas saistīts ar to, ka šai teritorijā nelielā dziļumā ieguļ vāji caurlaidīgi vai necaurlaidīgi Salaspils svītas dolomīti, piemēram, Raganu purvs Ķemeru nacionālajā parkā.

38. Sēravoti • Raganu purvā, piemēram, sastop sēravotus. • Pie sēravotiem aug arī aļģes, piemēram, kramaļģes, kā arī citi augi - dižā aslape Cladium mariscus, Īpaša sugu daudzveidība ir joslā, kur sēravoti saskaras ar sūnu purva veģetāciju.

39. 1.3.3. Avotu purvi bagāti ar dzelzi Tie ir purvi, kuros izplūstošie avoti ir bagāti ar dzelzi.

40. 2. Pārejas purvu biotopi

41. 3. Augstie purvi 3.1. Sūnu purvi ar ciņiem Ciņus augstajos purvos sastop gan malās, gan arī purva centrālajā daļā. Ciņu veidošanos veicina augi, kuri aug blīvos ceros, tādējādi sablīvējot augsni un traucējot tās aerāciju, kas savukārt izsauc atmirušo augu daļu vājāku sadalīšanos un uzkrāšanos uz vietas.

42. 3.2. Ieplakas sūnu purvos Ieplakas sūnu purvos veidojas purvu attīstības gaitā tam augot horizontāli un vertikāli. Tās ir saistītas ar nevienmērīgu kūdras pieaugumu dažādās purva daļās. Ieplakas sūnu purvos veidojas vietās, kur ir atšķirīgi mitruma apstākļi, kā arī to nosaka purva pamatnes reljefs. Dziļās ieplakas ir pastāvīgi pildītas ar ūdeni, kamēr seklās ieplakas var būt periodiski pildītas ar nokrišņu ūdeni. Sastop bieži.

43. 3.3. Lāmas • Lāmas veidojas, kad kūdras sega jau ir pietiekoši bieza un jau ir izveidojies kupols. • Tās var būt samērā lielas un patstāvīgi ar ūdeni pildītas ieplakas, kurās sastopami peldošie ūdensaugi

44. 3.4. Augsto purvu malas Augsto purvu malās sastop purvainus mežus. Purva malas pamatni parasti veido purva ieplakas nogāzes, bieži klāj blīvi vāji caurlaidīgi māli, morēna, retāk smiltis vai aleirīti.

45. Aizsargājamie avotu un avotaino purvu biotopi • Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi; • Avoti, kas veido avotkaļķus; • Kaļķaini purvi ar rūsgano melceri Schoenus ferrugineus; • Kaļķaini purvi ar Devela grīsli Carex davalliana; • Avoksnāji ap sēravotiem; • Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi Cladium mariscus.

46. Purvi ar sēravotiem • Biotopi, kuru attīstību ietekmē purvos izplūstošie sēravoti; • Sēravotu apkārtnē var būt izveidojušies samērā lieli purvi; • Tas saistīts ar to, ka šai teritorijā nelielā dziļumā ieguļ vāji caurlaidīgi vai necaurlaidīgi Salaspils svītas dolomīti.

47. Sēravoti • Raganu purvā, piemēram, sastop sēravotus. • Pie sēravotiem aug arī aļģes, piemēram, kramaļģes, kā arī citi augi - dižā aslape Cladium mariscus, Īpaša sugu daudzveidība ir joslā, kur sēravoti saskaras ar sūnu purva veģetāciju.

48. Zāļu purvi ar avotiem • Zāļu purvi ar avotiem veidojas koncentrētas pazemes ūdeņu izplūdes vietās; • Avotu nogulumus galvenokārt veido avotkaļķi (saldūdens kaļķieži) un limonīti; • Avotu nogulumu uzkrāšanās vietās pastāvīgi palielinātā mitruma dēļ notiek kūdras uzkrāšanās; • Šī tipa biotopiem ir nepieciešams pastāvīgs mitrums.

49. Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi un augu sugas • Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi tiek izdalīti saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību” (Biotopu direktīva). • 2004. gadā atkārtoti izdota Biotopu rokasgrāmata. • Sarakstā ir arī 3 augu sugas Lēzela lipare Liparis loeselii, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus un Igaunijas rūgtlape Saussurea esthonica, kuras sastop purvos.

50. Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi • Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi • Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi • Avoti, kas veido avotkaļķus; • Kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri • Neskarti augstie purvi • Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiska atjaunošanās • Pārejas purvi un slīkšņas