Rīgas Celtniecības koledža

1. Rīgas Celtniecības koledža Būvniecības katedra BŪVGRAFIKA P1 bloks ĒKU KOPSKATA RASĒJUMI Izstrādāja: Zigurds Eglītis Rīga 2013 / 2014

2. ĒKU KOPSKATA RASĒJUMI Objekta projekcijas - 03 Vispārējs ieskats ēku rasējumos - 07 Ēkas pamatprojekcijas - 08 Ēku pamatprojekciju klasifikācija - 09 Ēku plānu rasējumi - 10 Plāna rasējuma elementi - 11 Stāva plāna rasējums - 13 Ēkas griezumu rasējumi - 14 Ēkas griezuma rasējums - 16 Ēkas fasāžu rasējumi - 17 Ēkas konstruktīvās fasādes rasējums - 18 Ēkas arhitektūrfasādes rasējums - 19 Literatūra - 20 2

3. PAMATSKATI un PAPILDSKATI 3

4. SKATU GRIEZUMI 4

5. PRIZMATISKA OBJEKTA PROJEKCIJA 5

6. ROTĀCIJAS OBJEKTA PROJEKCIJA 6

7. VISPĀRĒJS IESKATS ĒKU RASĒJUMOS Ēku rasējumu izstrāde, noformējums un izdruka jāveic saskaņā ar Latvijas Būvnormatīvā LBN 202 – 01 noteiktajām LVS EN ISO standartprasībām. Ēku rasējumu sastāvu veido: ēku kopskata rasējumi (fasādes, plāni, griezumi), interjera, būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju, kanālu, fragmentu, mezglu, detaļu rasējumi, ģenerālplāni, perspektīvas u.tml. Ēku rasējumu struktūrā ietilpst: būvasīs izpildīts objekta attēlojums un tā virsraksti, atzīmētie lineārie izmēri, līmeņa (augstuma) atzīmes, objekta aprīkojuma un būvelementu marķējuma norādes u.tml. Ēku rasējumu raksturīga iezīme ir koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko noslēdz 8...12 mm caurmēra (diametra) aplīši. Uzskatāmības paaugstināšanas nolūkā veic rasējumu arhitektonisko apdari – krāsās rasē līnijas, pludina attēlojumu, ēno ēku elementus. 7

8. ĒKAS PAMATPROJEKCIJAS 8

9. ĒKAS PAMATPROJEKCIJU KLASIFIKĀCIJA Ēku kopskatu rasējumu struktūru veido: 1. Ēkas frontālā projekcija: a) pretskats jeb ēkas galvenā fasāde, b) vertikāls frontālgriezums jeb ēkas garengriezums. 2. Ēkas horizontālā projekcija: a) virsskats jeb jumta plāns, b) ēkas horizontālgriezums jeb stāva vai cita iekšējā līmeņa plāns. 3. Ēkas kreisā profilā projekcija: a) kreisais sānskats jeb ēkas kreisā gala fasāde, b) vertikāls kreisais profilgriezums jeb ēkas kreisais šķērsgriezums. 4. Ēkas labā profilā projekcija: a) labais sānskats jeb ēkas labā gala fasāde, b) vertikāls labais profilgriezums jeb ēkas labais šķērsgriezums. 9

10. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI Ēkas plāns ir ēkas horizontālprojekcija. Pie kam tas var būt kā ēkas pamatskats (jumta plāns, spāru plāns) vai kā ēkas horizontālgriezums (pamatu plāns, pārsegumu plāns, grīdas plāns, stāva plāns u.tml.). Plānu kontūrām bez svītrojuma izmanto: 0,5; 0,7 vai 1,0 mm platas nepārtrauktas līnijas, ar svītrojumu – to platumu par pakāpi samazina. Ēkas konstruktīvo daļu (pamatu, pārsegumu un sienu) sasaisti plāna projekcijā raksturo koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko rasē ar tievām svītrpunktu līnijām, noslēdzot tās ar nepārtrauktām līnijām un aplīšos ierakstītiem asu apzīmējumiem. Ēkas lineāros izmērus plāna rasējumā piesaista koordinācijas asīm iekšējo un ārējo mērķēžu veidā. Plāna rasējumā, piemēram, pie kāpņu podesta grīdas norāda arī tās augstuma atzīmi, kuru lielākai uzskatāmībai var ietvert arī taisnstūrī. Ēku plānos logus, durvis un aprīkojumu uzdod apzīmējumu veidā. Ēkas plāna rasējumu papildina ar nepieciešamo būvinformāciju. 10

11. PLĀNA RASĒJUMA ELEMENTI Koordinācijas asu tīkls Grafiskie apzīmējumi 11

12. ŠĶĒLĒJPLAKŅU NORĀDE 12

13. STĀVA PLĀNA RASĒJUMS 13

14. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI Ēkas griezums ir ēkas vertikālprojekcija, kas iegūta nosacīti šķeļot ēku ar frontālu (ēkas garengriezums) vai profilu (ēkas šķērsgriezums) šķēlējplakni. Griezumu kontūrām paredz: 0,35; 0,5 un 0,7 mm līnijas. Griezuma projekcija tiek veidota pēc ēkas (stāva) plāna rasējuma, izmantojot, atbilstoši skatiena virzienam pagrieztu, plāna nošķēlumu. Izšķir divu veidu griezumus: arhitektūrgriezumi (ēkas projektēšanas sākumstadijai) un konstruktīvie griezumi (ēkas būvprocesam). Arhitektūrgriezumi ataino ēku konstruktīvo uzbūvi apveidkontūrās, neuzrādot detalizēti ēkas būvelementus. Tā kā konstruktīvie griezumi paredzēti tiešam ēku būvniecības un montāžas procesam, tajos izvēlētajā mērogā atspoguļo pilnīgu ēkas uzbūvi izvēlētajā šķēlējplaknē, izpildot materiālu svītrojumu, uzdod lineāros izmērus un augstuma atzīmes, norāda slāņojuma struktūru, iezīmē mezglu un fragmentu vietas u.tml. 14

15. PLĀNA NOŠĶĒLUMA RASĒJUMS 15

16. ĒKAS GRIEZUMA RASĒJUMS 16

17. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI Ēkas fasādes rasējums ir ēkas pretskats (galvenā fasāde), kreisais vai labais sānskats (gala fasāde) un mugurskats (pagalma fasāde), kuros atspoguļojas ēkas ārējā forma jeb eksterjers. Salīdzinot ar ēku plānu un griezumu rasējumiem, fasāžu rasējumu kontūrām lieto šaurākas standartlīnijas: 0,25; 0,35 vai 0,5 mm, zemes līniju norādot ar dubultplatu kontūru: 0,5; 0,7 un 1,0 mm. Ēkas projekta arhitektoniskai vizualizācijai kalpo arhitektūrfasādes rasējums, kurā ilustrē dabai pietuvinātā veidā ēkas eksterjeru, iezīmē ēnojumu, atveido apkārtnes ainavas elementus u.tml. Ēkas būvprocesa nodrošinājumam tiek izstrādāts ēkas konstruktīvās fasādes rasējums, kurā uzdod malējās un ēkas lūzuma koordinācijas asis, līmeņa atzīmes, fragmentu un mezglu izpildes vietas, ar ēkas ekspluatāciju un drošību saistītu informāciju utt. 17

18. ĒKAS KONSTRUKTĪVĀS FASĀDES RASĒJUMS 18

19. AHITEKTŪRFASĀDES RASĒJUMS 19

20. LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009. J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008. J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004. J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972. J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004. V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983. V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985. F. Watts, RuleJohn T. DescriptiveGeometry. US, 2011. N. Meuser. ArchitecturalDrawings (Manual). UK, 2013. S. Bensaadaetl’autres. Geometriedescriptive. FrenchEdition. 2011. J. Jimenez. Ledessind’architectured’interier. FrenchEdition. 2011. LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml. Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli. 20