Daži risināmi jautājumi topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā (16.–18. gs.)”

1. Daži risināmi jautājumi topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā (16.–18. gs.)” Anta Trumpa (LU Latviešu valodas institūts) Vārdu savienojumu atspoguļošanas problēmas Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā

2. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • Brīvie vārdu savienojumi • – mājās braukt (6)mahjas brauzam (1), maias broucam (1), mayahß brautzam (2), mayas broudtczam (1), mayäs browtczam (1) • – mājā(s) palikt, palikt mājās (6) mahja ja=palleek (1), mahjahß pallickt (2), mahjahß pallicku§chi (1), majahß pallickt (1), paleez .. mahja^s (1) • – krāsnas ogas, ogas krāsnas (3) krahßno oghu (2), ogu kra§ne (1) • – (pār)iet mājās, mājās (pār)iet (33) eetam mahja^s (1), eetham mahyahs (2), eij .. mahja^s (1), etam maias (1), etam mayas (1), ey mahjahß (2), ey majahß (1), ey mayas (1), gahje mahja^s (1), gaya .. mayas (2), gaya mayas (3), ghaja mahjahß (1), ghaya mahyahß (1), mahja^s pahrgahjis (1), mahjahß eet (1), mahjahß pahrghajis (2), mahyahß pahrghayiß (1), majahß ghaja (1), mayaas edth (2), mayahß ghaya (1), mayas gay (2), pahr=eedami mahjahß (1), pahr=eeß mahyahß (1), pahr=eet majahß (1), pahrgahje mahja^s (1)

3. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • Stabilie vārdu savienojumi • A. Laua “Latviešu valodas frazeoloģija”, Rīga, 1992, 26.–27. lpp. • 1) stabilas vārdkopas jeb nozīmes ziņā tuvu vārdu savienojumi, kas pieder pie vienas vārdšķiras, piemēram, šad tad, viens otrs; • 2) sastata vārdi, piemēram, lai gan, kaut arī; • 3) salikti termini, piemēram, saules dūriens, zelta griezums; • 4) salikti nosaukumi, kas nav uzskatāmi par terminu, piemēram, jūras vārti, smagie metāli

4. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • “Latviešu literārās valodas vārdnīca”, Rīga, 1972, I, 15.–16. lpp.: • 1) vārdu savienojumi, kuru semantika tieši neizriet no šķirkļa vārda semantikas, bet kuriem nepiemīt īpašs nozīmes pārnesums, piemēram, augu noteicējs, aukstais ierocis; • 2) ◊ vārdu savienojumi (lielākoties frazeoloģismi), kuros vērojams nozīmes pārnesums un kuros viens vai vairāki vārdi zaudējuši savu semantisko patstāvību, piemēram, ◊ Neticēt savām ausīm

5. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • A. Reķēna “Kalupes izloksnes vārdnīca”, Rīga, 1998, I, 25.–26. lpp.: • 1) □ vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma jeb stabilas vārdkopas; • 2) ◊ frazeoloģismi; • 3) Δ stabili salīdzinājumi • “Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca”, Rīga, 2007, 371: • Vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma, dodot piemērus zili brīnumi, zaļā varde, sarkanais āboliņš, melnā kaste

6. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • – agri und (in, kā ir) vēli (vēlu) (26) aggr und wehl (6), aggr und wähle (1), aggr' und wehl (2), aggr' und wehle (1), aggr' in wehlu (1), aggre und wähle (3), aggri ka ir wehlu (1), aggri ka` ir wehlu (1), aggri und wehl (1), agr' in wehlu (7), agre vnde weele (1), agri in wehli (1) • ‘vienmēr, visu laiku’. • Tad by thems kroucklems me§e vnde mai§e / Töw allaß klath ne§t agre vnde weele. Ps1615, 17320–21, Tas bailig Zilwäk dro§chu darr / Und eepreezin aggr und wähle LGL1685_V5, 11217; • – vēli und (in) agri (4) wähle vnd aggre (2), wehli in agri (1), wele vnde aggre (1) • ‘vienmēr, visu laiku’. • Ko es e§me darris vnde czetis §cheit / Exkan manne cziwibe wele vnde aggre Ps1615, 1755, 9: 3. 25: 3. Ko eß äßmu darriyis und §cheitan zeetis / D§iewodams wähle und aggre LGL1685_V5, 17626.

7. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • Stabilie vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma • – mājas dot (2) mayo döuwu§§che (1), mayo doeuwu§§che (1) • ‘uzņemt savās mājās, dot pajumti’. • Es e§me wens We§ys buewis / vnde yuus e§§et man mayo doeuwu§§che. EvEp1587, 2056, Es e§me wens Wie§is buiwis / Vnde yuus e§§eth man mayo döuwu§§che. EvEp1615, 18114

8. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • – mājavietu (mājas vietu) darīt (12) mahja=weetu darrie§śim (1), mahja=weetu.. darra (3), mahja=weetu.. darrie§śim (2), mahja=weetu.. darrieśim (1), mahja=weetu.. darriet (1), mahjas weetu.. darriśim (1), mahyaweetu.. darrie§śim (1), maja=weetu.. darriet (2) • ‘iemājot, apmesties uz dzīvi’. • Kas man myļo / taß mannu Wahrdu turrehß / vnd manns Tähws to myļohß / vnd mehs py to nahxim / vnd Mahyaweetu py to darrie§śim. Manc1631_LVM, 13711, Ja kas mann mihle/ tas mannu Wahrdu turrehs/ un mans Tehws to mihlehs/ un mehs prett to nahkśim/ un Mahjas weetu pee ta darriśim. JT1685, Jn, 14:2

9. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • – meža zeme (1) mescha śemme (1) • lauka oder mescha Śemme Streuland, busch land, das nicht ans feld reichet. Fuer1650_70_1ms, 1376. • ‘meža zeme; zeme, uz kuras nav iekopti lauki’. • lauka oder mescha Śemme Streuland, busch land, das nicht ans feld reichet. Fuer1650_70_1ms, 1376; • – meža eļļaskoks (1) me§cha=eļjeskohks (1) • ‘savvaļas olīvkoks’. • Ja nu zitti no teem Sarreem nolau§iti irr/ un tu/ weens Me§cha=Eļjeskohks buhdams/ eśśi §tarp teem ee§tahdihts/ un eśśi tahs Śaknes un Taukuma Daļļu pee ścho Eļjeskohku dabbujis. JT1685, Rm, 11:17

10. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas Frazeoloģismi • ◊ muti aizbāzt (10)by.. mutt aißbah§is (1), mutt aisbah§is by (3), mutt.. aisbah§t (1), mutte aisba§is by (2), mutte tohp aisbah§ta (1), mutti aisbah§t (1), mutti bij aisbah§is (1) • ‘likt kādam apklust’. • BEth kad te Phari§eer czirdeey / ka thas tems Saduceerims to Mutteaisba§is by..EvEp1587, 1849, Bet tee Wari§ee~ŗi d§irdejuśchi/ ka wiņśch teem Saduze`e`ŗeem to Mutti bij aisbah§is/ śapulzejahs tee kohpa^. JT1685, Mt, 22:34

11. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • Stabilie salīdzinājumi • ◊ baltāks ne (ne kā) sniegs (6) balltahks nhe śneegs (1), balltahx nhe sneex (1), baltackka ne ßnegs (1), baltake nhe snex (1), baltaks nä ka.. §negs (1), baltaks ne ka` śneegs (1) • ‘ļoti tīrs (arī morāli)’. • Sky§te thope es ja tu ma§ga man / Baltake nhe Snex manne ßirde§chenne thope lyxma.. UP1587, L3A25, Apślazzini manni Kungs ar tawahm Aśśinim/ Es tohpu śchķih§ts/ ja tu ma§ga man/ Baltaks ne ka` Śneegs.. LGL1685_K1, 862.

12. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • Sakāmvārdi un parunas • ◊ akli aklo ceļa rādītāji; akli ceļa rādītāji • ‘tie, kas māca citus, paši nezinādami(?)’ • Waj jums Akleem Zeļļa=Rahditajeem/ kas juhs śakkaht: Ja kas pee Deewa Namma §wehrehs/ tas irr neneeka/ bet ja kas pee Deewa Namma Selta §wehrehs/ tas §tahw parrada^. JT1685, Mt, 23:16. • ◊ aklis aklam ceļu rāda • ..śehdeja weens Acklis Zeļļmaly / unnd deedeleja. Manc1654_LP1, 2679, Un tee śazzija atkal uhs to Akli: ko śakki tu no wiņņa tadehļ/ ka wiņśch tawas Azzis irr atdarrijs/ un tas śazzija: Wiņśch irr weens Prwaweets. JT1685, Jn, 9:17 • ◊ pati auž, pati met (2) patti aus, patti mett (1), pats auśs, pats mett{mutte} • ‘pats runā, pats atbild ?’. • patti aus, patti mett prover{p[ro]ver}. Fuer1650_70_1ms, 1418, pats auśs, pats mutte. Selbst redet mett. selbst antwortet Er. Fuer1650_70_1ms, 26124.

13. 1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,terminoloģijas problēmas • Sakāmvārdi un parunas • ○ kurš .. bez grēka, lai met pirmo akmeni (1) kurśch .. bes grehkeem irr / tas lai mett to pirmu akmini (1) • Un kad tee pa§tahweja wiņņu jautadami/ tad wiņśch uszehlehs/ un śazzija uhs teem/ kurśch no jums bes Grehkeem irr/ tas lai mett to pirmu Akmini uhs wiņņu. JT1685, Jn, 8:7;

14. 2. Vārdu savienojumu nošķiršana • 1) ◊ ar zobeniem(s) un (und) nūjām(s); ar zobeņiem, nūjām; ar zobiņiem und (ar) nūjām (9) ar sobenneems vnd nuhyahms (1), ar sobenņeem und nujahm (1), ar sobiņeem unnd ar nujahm (1), ar sohbeņeem / nuhjahm (1), ar sohbineem un nuhjahm (2), ar sohbiņeem un nuhjahm (2), ar sohbiņeems vnd ar nuhyahms (1) • ‘bruņoti, ar ieročiem rokās’.

15. 2. Vārdu savienojumu nošķiršana • 2) ◊ ar zobeniem un nūjām (9) ar sobenneems vnd nuhyahms (1), ar sobenņeem und nujahm (1), ar sobiņeem unnd ar nujahm (1), ar sohbeņeem / nuhjahm (1), ar sohbineem un nuhjahm (2), ar sohbiņeem un nuhjahm (2), ar sohbiņeems vnd ar nuhyahms (1) • ‘bruņoti, ar ieročiem rokās’.