1 / 35

Kopīgie un dubultie grādi, diploma pielikums

Kopīgie un dubultie grādi, diploma pielikums. Prof. A. Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs. kopīgi izstrādātas / apstiprinātas programmas; kopīgas uzņemšanas un gala eksāmenu komisijas ; studijas notiek visās partneraugstskolās ;

barr
Download Presentation

Kopīgie un dubultie grādi, diploma pielikums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kopīgie un dubultie grādi,diploma pielikums Prof. A. Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs

  2. kopīgi izstrādātas / apstiprinātas programmas; • kopīgas uzņemšanas un gala eksāmenu komisijas; • studijas notiek visās partneraugstskolās; • salīdzināms studiju ilgums savā valstī un ārzemēs; • partneru starpā studijas tiek automātiski atzītas; • mācībspēki māca arī partneraugstskolās, • grādi: vai nu grādu piešķir kopīgi, vai arī to dara VISAS partnerinstitūcijas Kopīgā grāda definīcija (2002) jāatbilst vismaz daļai no šādiem raksturojumiem:

  3. Kopīgie grādi – kādēļ tas kopumā ir labi? • kopīgi veidota kvalitātes nodrošināšana • veicina diplomu savstarpējo atzīšanu • veicina kvalifikāciju caurskatāmību (ECTS, DS, salīdzinoša pieeja) • augstākās izglītības sistēmu tuvināšanās, • studentu un mācībspēku mobilitāte

  4. Kopīgie grādi – kādēļ tas kopumā ir labi? • absolventu nodarbināmība vairākās valstīs, • Eiropas/ starptautiska dimensija studijām • Eiropas augstākās izglītības pievilcības vairošana • kopīgi veidoto programmu rezultāts ir lielāks nekā sastāvdaļu summa

  5. Kopīgie grādi – kādēļ augstskolas grib tos veidot? • savas augstskolas reputācijas celšana • absolventu nodarbināmība Eiropas mērogā • piekļuve reglamentētām profesijām Eiropas mērogā • Eiropas vai “starptautiska” zīmola pievienošana programmai • Vairāk rezultātu ar tiem pašiem resursiem • Programmu uzturēšana retās/ nepopulārās jomās

  6. Kopīgie grādi – kādēļ augstskolas grib tos veidot? • kā palīdzība citu valstu augstskolām • biznesa nolūkiem • savu programmu uzlabošanai • citas valsts akreditācijas/ kvalitātes apstiprinājuma iegūšana • tādu kvalifikāciju piešķiršana, kuras “mājās nav atļautas” • profesionālu gatavošana jomās, kurās Eiropas/ starptautiska dimensija ir nepieciešama

  7. Kā praksē notiek kopīgo grādu piešķiršana? • “īsts” kopīgs grāds visu partneraugstskolu vārdā; • grādu apliecinošie dokumenti no vairākām augstskolām; • “dubultais grāds” (divaugstskolu), • tikai viens grāds no “mājas” augstskolas un neoficiāls sertifikāts no visiem partneriem

  8. Ja nav īpašas likumdošanas par kopīgajiem grādiem = jāizpilda visi nacionālās likumdošanas nosacījumi • ne vienmēr studentiem ir atļauts vienlaicīgi reģistrēties vairākās augstskolās, • pastāv prasība aizstāvēt noslēguma darbu “mājas” augstskolā • bieži noteikts minimālais “mājas augstskolā” apgūstamais studiju apjoms (parasti virs 50%) • nosacījumi par tekstu, kas tiek ierakstīts diplomos • nosacījumi par studiju valodu (dažas valstis)

  9. Kopīgie grādi vai dubultie grādi?

  10. EP/UNESCO Rekomendācija kopīgo grādu atzīšanai Galvenie nosacījumi, kas jāizpilda kopīgajam grādam, lai tas tiktu starptautiski atzīts: 1. Visām kopīgās programmas daļām un visām programmas realizācijā iesaistītajām partneraugstskolām jābūt pakļautām caurredzamai kvalitātes nodrošināšanai 2. Gadījumos , kad kopīgo grādu realizē plašs konsorcijs, visām konsorcijā iesaistītajām augstskolām jābūt savā valstī atzītām 3. Grāda kopīgajam raksturam jāatspoguļojas Diplomapielikumā, kur jābūt redzamam, kuras programmas daļas kurā augstskolā apgūtas

  11. Valstu reāli izvirzītās prasības (citās valstīs piešķirtu) kopīgu grādu atzīšanai • visu kopīgā grāda daļu kvalitātei jābūt novērtētai • visām iesaistītajām augstskolām jābūt atzītām, • visām kopīgā grāda satsāvdaļām jāpieder pie kādas valsts izglītības sistēmas • atzīst pie nosacījuma, ka valstī, kur atzīšana prasīta, ir līdzīga programma

  12. Status quo 2009 gada pavasarī Kopīgie grādi valstu nacionālajos ziņojumos par Boloņas procesu ministru konferencei Lēvenē 2009. gada 27.-29. aprīlī

  13. Kopīgie grādi: likumdošanas situācija 2009. gada sākumā • Valstu skaits, kurās kopīgie grādi ir ietverti likumdošanā, • kurās tie ir “pilnīgi atļauti” bet nav pieminēti likumdošanā un • valstis, kurās ir iespējamas kopīgās programmas, bet ne grādi

  14. Kurās valstīs kopīgie grādi NAV pieminēti likmdošanā? Armenia, Azerbaijan, Finland, Iceland, Ireland, Latvia, Liechtenstein, Netherlands, Sweden, Switzerland, Ukraine,

  15. Stocktaking 2009 – kopīgu grādu izplatība augstskolās (pa valstīm)

  16. Kopīgie grādi • 2009 Stocktaking – valstu skaits, kurām ir kopīgi grādi I, II un III Boloņas procesa ciklā

  17. Galvenās studiju jomas, kurās ir kopīgie grādi: • principā tiek veidoti visās studiju jomās • Skaidri izceļas inženierzinātnes un dabaszinātnes – tās ir vispopulārākās, • cieši seko: ekonomika, bizness, sociālās zinātnes informāciju tehnoloģijas, veselības zinātnes • “Trešajā vietā” Eiropas studijas, skolotāju sagatavošana un vides zinātne

  18. Darbības valstīs, lai veicinātu kopīgos grādus: • visvairāk – likumdošanas izmaiņas. • nākošie – papildfinansējuma piešķiršana, piem Dānija 2008. gadā 4.400.000 EUR kopīgo un dubulto grādu izstrādei un mārketingam • kopīgo programmu akreditācijas procedūru izveide • labas prakses kodeksu un vadlīniju izveide kopīgo grādu veidošanai (bieži valsts augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas ietvaros) • Diemžēl tajā paša laikā virkne valstu atbild, ka nav nekādu veicinošu pasākumu

  19. What could the HEIs do to ensure that their joint degree is worth recognizing? • Clear agreements between partner institutions • Quality ensured • Clear terminology used • All the relevant rules observed • Good and streamlined information regarding the degree

  20. What the institutions might wish to do? • have introduced JD in its policy documents (also giving and explaining motivation) • have developed a clear policy/strategyfor: • Quality assurance of joint programmes, • recognition of the foreign components of those JDs which it is part of (normally automatic) • have analyzed employers’ needs and interests

  21. An institution might wish to(information) • Have developed ways of proper description of the joint programmes in Diploma Supplements it issues to the graduates • have discussed the establishment of the JD with national HE governing bodies and with other HEIs to ensure that the JDs it develops are “legal” and recognized nationally • have informed its National Recognition Information centre (ENIC/NARIC) about its JDs so that the centre can answer questions asked by credential evaluators from other countries

  22. An institution might wish to (procedural issues) • have developed a template agreement with partner institutions • procedures for disengagement from JD

  23. Agreements between partnerswhat should they include ?

  24. A standard institutional agreement on JD cooperation could include: • aims for the development of the particular JD programme, • list of all partner institutions (mentioning their status), • the admission procedure to the joint program, • conditions for graduation,

  25. A standard institutional agreement on JD cooperation might include (II): • formalities of the degree awarding procedure and issuing of the degree certificate (“diploma), In the case of programmes leading to a profession (especially a regulated profession): • measures to ensure that graduates meet professional requirements in one/ several/ all countries concerned • formalities of giving formal evidence to above

  26. A standard institutional agreement on JD cooperation might include (III): • sharing of tasks among the partners in • curriculum development, • practical establishing of joint programme, • practical tasks regarding admission and registration of students, • teaching, • practical placements, • preparation and defence of final thesis, • awarding and issuing the qualification,

  27. A standard institutional agreement on JD cooperation might include (IV): • sharing financial responsibilities among the partners, • requirements for student mobility and practical arrangements for it, • requirements for staff mobility and practical arrangements for it

  28. Austrija Mobilitātes logi • kalendārais plāns kopīgā grāda izveidei

  29. Austrija – mobilitātes logi • Kopīgajās programmās ir iebūvēts laika posms, kurā studenti mācās partneraugstskolā. • Šajā laikā tie studenti, kuri paliek uz vietas, apgūst (ierobežotās vai brīvās) izvēles priekšmetus

  30. Eiropas vienotais Diploma pielikums 2 ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU 2.1 Kvalifikācijas nosaukums un tās īpašniekam piešķirtais nosaukums (ja piešķir) – oriģinālvalodā (ja piešķirtais grāds ir kopīgs grāds, tas jānorāda) 2.2. Galvenā(s) studiju joma(s) kvalifikācijas iegūšanai: 2.3. Kvalifikāciju piešķīrušās iestādes nosaukums (oriģinālvalodā) un statuss (Ja kvalifikācija ir kopīgs grāds, jānorāda visu kopīgās programmas realizācijā iesaistīto augstskolu nosaukums un statuss, piem. XX valsts atzīta, akreditēta XX aģentūrā utt.)

  31. Eiropas vienotais Diploma pielikums 2.4. Studijas administrējošās iestādes (ja atšķiras no 2.3) nosaukums (oriģinālvalodā un statuss): (Ja kvalifikācija ir kopīgs grāds, jānorāda visu kopīgās programmas realizācijā iesaistīto augstskolu nosaukums un statuss, piem. XX valsts atzīta, akreditēta XX aģentūrā utt.) 2.5. Studiju un eksaminācijas valoda(-s): 3 ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI 3.1 Kvalifikācijas līmenis: 3.2 Oficiālais programmas garums: 3.3. Uzņemšanas prasības:

  32. Eiropas vienotais Diploma pielikums 4 ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN IEGŪTAJIEM REZULTĀTIEM 4.1 Studiju veids: 4.2. Programmas prasības: (kur vien iespējams, norāiet studiju rezultātus: zināšanas, prasmes, kompetences un programmas definētos mērķus) 4.3. Programmas sastāvdaļas (piem., priekšmetu kursi vai moduļi) un personas iegūtais novērtējums/ atzīmes/ kredītpunkti:(ja piešķiramā kvalifikācija ir kopīgs grāds, šeit jānorāda, kurus no programmas komponerntiem kura partneraugstskola realizējusi)

  33. Eiropas vienotais Diploma pielikums 4.4. Atzīmju sistēma (ja iespējams, norādījumi par atzīmju sadalījumu):(ja kopīgajā programmā piedalās augstskolas ar atšķirīgām atzīmju sistēmām, jāuzrāda visaas) M 4.5 Kvalifikācijas klase (oriģinālvalodā): (piem. ar izcilību, first class honors, merit, summa cum laude, utt.)

  34. Eiropas vienotais Diploma pielikums 5 ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS FUNKCIJU 5.1. Tiesības turpināt studijas: 5.2. Profesionālais statuss (ja piešķirts): 6 PAPILDINFORMĀCIJA 6.1 Papildinformācija: (ja kvalifikācija ir kopīgas programmas rezultāts, šeit tas jānorāda) 6.2 Tālākas informācijas avoti: 7 PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS Datums: Paraksts: Parakstītāja ieņemamais amats: Oficiāls zīmogs: 8 ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ(ja kopīgs grāds – visu valstu izglītības sistēmas)

  35. Paldies par uzmanību! • Guidelines or Quality Enhancement in European Joint Master ProgrammesEMNEM - European Masters New Evaluation Methodology, 2006 • http://www.eua.be/eua/jsp/en/upload/EMNEM_report.1147364824803.pdf

More Related