1 / 19

Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums

Ekonomikas ministrijas plānotās aktivitātes NAP uzdevumu īstenošanai «Nacionālā industriālā politika». Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums. Preču eksports uz ES27 valstīm* pieaugums pret iepriekšējo periodu, %. AVOTS : EKONOMIKAS MINISTRIJA.

holly-duffy
Download Presentation

Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Ekonomikas ministrijas plānotās aktivitātes NAP uzdevumu īstenošanai«Nacionālā industriālā politika»

  2. Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums Preču eksports uz ES27 valstīm* pieaugums pret iepriekšējo periodu, % AVOTS: EKONOMIKAS MINISTRIJA

  3. Darbaspēka trūkums var kļūt par izaugsmi bremzējošu faktoru Bezdarba līmenis 2007 - 6,1% Bezdarba līmenis 2020 - 6,4% Bezdarba līmenis 2010 - 19% • Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki.

  4. Darba tirgu ietekmē iedzīvotāju novecošanās • Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus

  5. Publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūra ir pietiekoša, bet ar zemu kvalitāti • Industriālajām teritorijām ir vairāki būtiski trūkumi: • nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.) • nesakārtoti pievadceļi

  6. Latvijas Nacionālā industriālā politika • Mērķis: veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai • Sasniedzamie politikas rezultatīvie rādītāji: • apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% • apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (2011.gadā – 14,1%, 2015.gadā – 16,7%) • ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (2011.gadā – 0,7%, 2015.gadā – 1,0%)

  7. Galvenie funkcionālie izaicinājumi • Darba tirgus • Sabiedrības novecošanas un emigrācija • Darba spēka zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgum • Neatbilstošs (kvalitatīvi un kvantitatīvi) profesionālās izglītības piedāvājums • Zemo algu priekšrocības zudums vidējā termiņā • Produktu tirgus • Industriālās infrastruktūras trūkumi un industriālo telpu tirgus neesamība ārpus Rīgas reģiona • Neatbilstoša inovācijas sniegums īpaši piedāvājuma pusē/ ikdienas prakse ir veikt produkta izstrādi pašā uzņēmumā • Nepietiekama integrācija pasaules globālās piegādes ķēdēs • Finanšu tirgus • Nepietiekoši attīstīti un pieejami banku sektoram alternatīvie instrumenti • Konservatīva banku kreditēšanas (riska uzņemšanās) politika

  8. Būtiskākie Latvijas uzņēmumu šķēršļi

  9. Valsts atbalsta pamatprincipi 2014.-2020.gadam • Neizvēlēties «uzvarētājus» vai prioritārās nozares, bet gan produktus/tirgus nišas ar augstāku ienesīgumu (rentabilitāti) • Identificēt tirgus/valdības kļūdas un tās koriģēt • Samazināt riskus privāto investīciju aizvietošanai/izspiešanai • Sadarbība un dialogs ar nozaru asociācijām (Dialogs 2.0)

  10. . Publiskais finansējums EM pārziņā esošajām aktivitātēm plānošanas periodos

  11. Darba spēka prasmju paaugstināšana atbilstoši darba devēju vajadzībām • Sadarbība ar IZM un LM: Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi: • profesionālās un augstākās izglītības apmācību programmu elastība un atbilstība darba devēju prasībām • prakses vietas nodrošināšanas risinājums, karjeras atbalsta pakalpojumi jauniešiem Labklājības ministrijas uzdevums: • izstrādāt darba spēka prasmju un zināšanu attīstības risinājumu – uzsvars uz darbinieku apmācībām pie darba devēja un pieaugušo izglītības risinājumiem Ekonomikas ministrija • Darbība: partnerībā organizētas nodarbināto apmācības (ESF: 5,25 milj.LVL) Ar mērķi sniegt atbalstu komersantiem nodarbināto apmācībā, kad tiek ieviestas nozīmīgas investīcijas, nepieciešams atbalsts uzņēmuma pārvaldības uzlabošanā (t.sk., IT risinājumi, eksporta prasmes)

  12. Finanšu pieejamība • Tirgus nepilnību analīze balstīta uz: • makro un mikro ekonomiskās vides/rādītāju izvērtējumu • finanšu institūciju un ekspertu viedokļiem • Finansējuma pieejamības instrumenti: • aizdevumu instrumenti uzņēmējdarbības uzsākšanai; • mikrokreditēšana; • sēklas un riska investīcijas komersantu darbības paplašināšanai • aizdevumi ātri augošiem komersantiem (mezanīna aizdevumi) • aizdevumu, nodrošinājuma un līzinga garantijas • eksporta darījumu kredīti un garantijas • Finansējums: ERAF: 75 milj.LVL (kopā 100 milj.LVL)

  13. Investīciju veicināšana apstrādes rūpniecībā • Nepilnības: • modernu industriālo telpu un teritoriju trūkums • publiskā infrastruktūras pieslēgumu izmaksas ir nesamērīgas ar plānotajām investīcijām (dominē nelielas investīcijas MVU sektorā) • ilgstošs teritoriju plānošanas/būvniecības saskaņošanas process • Nepieciešams nodrošināt integrētu pieeju sadarbībā ar VARAM un ZM valsts un pašvaldību atbalsta sniegšanā infrastruktūras uzlabošanai • Ekonomikas ministrijas pasākumi: granti industriālo pieslēgumu izbūvei, esošo industriālo pieslēgumu sakārtošanai, jaudas palielināšanai, industriālo teritoriju, telpu modernizācijai vai izveidei (ERAF: 36,55 milj.LVL)

  14. Inovācijas kapacitātes paaugstināšana • Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi: • izstrādāts valsts atbalsta mehānisms zinātnisko organizāciju finansēšanai ar mērķi veicināt komersantu pieprasījumu pēc jaunu produktu/tehnoloģiju izstrādes zinātnes sektorā • precizēts zinātniskās infrastruktūras finansēšanas/izmantošanas modelis, kas veicina zinātnes un komersantu ciešāku sadarbību • IZM kopā ar EM izstrādā Viedās specializācijas (smartspecialization) stratēģiju • Ekonomikas ministrijas pasākumi: • jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – kompetences centri, inovāciju vaučeri, tehnoloģiju pārneses pilnveidošana (ERAF: 62 milj.LVL) • inkubācijas pakalpojumi (t.sk. pirmsinkubācija) Finansējums NAP nav paredzēts (ESF: 30 milj.LVL)

  15. Ārējo tirgu apguve • Nepilnība: Zems eksporta īpatsvars no IKP • Darbība: • Atbalsts ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai (ERAF: 15milj.LVL) • Klasteru iniciatīvas, lai sekmētu komersantu konkurētspējas celšanu un eksporta apjomu palielināšanu (ERAF: 3,4 milj.LVL) • Latvijas kā starptautiskā un vietējā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšana (ERAF: 20 milj.LVL)

  16. Energoresursu izmaksu samazināšana • Tiek izstrādāta Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 (marts) • Nepieciešams izstrādāt pašvaldību energoplānusatbilstoši EM izstrādātai metodikai (maijs) • Darbība: • rūpniecības uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un energoresursu patēriņa samazināšana (ERAF: 22,95 milj.LVL) • daudzdzīvokļu ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšana (ERAF: 50 milj.LVL) • publisko (valsts un pašvaldību) ēku energoefektivitātes pasākumi (ERAF: 117,23 milj.LVL)   • siltumavotu rekonstrukcija un būvniecība (KF: 37,5 milj.LVL ) • pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība (KF: 37,5 milj.LVL)

  17. Paldies par uzmanību! Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

  18. Globālie izaicinājumi • Zems produktivitātes līmenis tautsaimniecībā, jo īpaši apstrādes rūpniecībā • Ekonomikā dominē zemo un vidēji-zemo tehnoloģiju nozares (pārsniedz 80% no apstrādes rūpniecības) • Ekonomikas transformācija no «uz resursiem balstītas ekonomikas: uz «inovatīvu ekonomiku» (tiek zaudēta zemo algu priekšrocība) Ietekmējošie globālie spēki • Ražošanas faktoru un starptautiskā finanšu kapitāla pieaugošā mobilitāte • Pasaulē pieaugošs pieprasījums pēc kapitāla un augsti kvalificēta darba spēka • Jauni industriālo valstu parādīšanās pasaules valstu konkurencē, kurām ir lielas lētā darba spēka priekšrocības

  19. Produktivitāte apstrādes rūpniecībā Latvijā un ES 2020 50% no ES vidējā līmeņa Produktivitāte apstrādes rūpniecībā - Pievienotā vērtība uz 1 strādājošo faktiskajās cenās tūkst. eiro 2012 40% no ES vidējā līmeņa

More Related