1 / 18

Balsošana bez nacionālām lokomotīvēm mazākos Saeimas vēlēšanu apgabalos

Balsošana bez nacionālām lokomotīvēm mazākos Saeimas vēlēšanu apgabalos . Valdis Liepiņš Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs. VĒLĒTĀJU DUSMAS. 76% - 78% neuzticas ne valdībai, ne Saeimai, ne partijām. (2006.g.)

monet
Download Presentation

Balsošana bez nacionālām lokomotīvēm mazākos Saeimas vēlēšanu apgabalos

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Balsošana bez nacionālām lokomotīvēm mazākos Saeimas vēlēšanu apgabalos Valdis Liepiņš Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs

  2. VĒLĒTĀJU DUSMAS • 76% - 78% neuzticas ne valdībai, ne Saeimai, ne partijām. (2006.g.) • 60% nezin, kas viņus Saeimā pārstāv, vai uzskata, ka neviens viņus Saeimā nepārstāv. • Protesti, demonstrācijas, sanāksmes, vardarbība ... • Ja politiķi nesadzird ... • kas vēl? ... nemieri? ... “ielu demokrātija”?

  3. KO VĒLĒTĀJI VĒLAS? • Maiņas Saeimas vēlēšanu sistēmā – tikai 24% ir apmierināti ar esošo sistēmu. • Tiešāku kontaktu ar deputātiem – tikai 5% uzskatija, ka kontakts ir tuvs. • Uz šīm un citām norādēm balstās biedrības ieteiktās maiņas. • Neviena no tām neprasa maiņas Satversmē, bet tikai Saeimas vēlēšanu likumā.

  4. TRĪS IEROSINĀJUMI ... 1. Aizliegt kandidēt vairāk kā vienā vēlēšanu apgabalā. • 26. februārī pieņēma grozījumu Saeimas vēlēšanu likuma 10. panta 3. daļā: • Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos

  5. ... TRĪS IEROSINĀJUMI 2. Izveidot vairākus mazākus Saeimas vēlēšanu apgabalus. 3. Noteikt, ka vēlētājs var balsot tikai vēlēšanu apgabalā, kurā deklarējis savu dzīves vietu. Vēlētāji atbalsta kandidēšana tikai vienā apgabalā! 20062009 Atbalsta 50%64% Neatbalsta 26% 15% Grūti pateikt 24% 21%

  6. TAGADĒJĀ SITUĀCIJA 9. Saeimas vēlēšanu deputātu skaits apgabalos Rīgā: 29 Vidzemē: 26 Latgalē: 16 Zemgalē: 15 Kurzemē: 14

  7. ARGUMENTI PAR LABU MAZĀKIEM VĒLĒŠANU APGABALIEM • Mazāk kandidātu apgabalā – labāka kandidātu pārskatāmība – vēlētājiem labākas iespējas izvērtēt kandidātus un deputātus – uzlabot deputātu kvalitāti. • Deputātiem labākas iespējas pārzināt savu apgabalu, iepazīt sava apgabala vēlētājus un viņus uzrunāt. Vēlētāji zinātu, kas viņus Saeimā pārstāv un deputāti – ko viņi pārstāv. • Labākas iespējas konstruktīvam dialogam. • Tiešāka konkurence starp partijām un deputātiem. • Vēlētājiem labākas iespējas prasīt atbildību par solījumu turēšanu, uzvedību un balsojumiem Saeimā.

  8. ARGUMENTI PRET MAZĀKIEM VĒLĒŠANU APGABALIEM 1. Arguments: jaunām partijām būs grūtāk ienākt Saeimā. • Atbilde: kā tagad, tām būs jāpārvar 5% barjera un ar pievilcīgu partijas vadītāju tas būtu iespējams, bet ieguvums būtu, ka partijai jāatrod labi kandidāti arī apgabalos . • 2. Arguments: palielināsies vēlēšanu iecirkņu skaits. • Atbilde: vēlēšanu iecirkņu skaits nebūs jāpalielina, jo vēlētāju skaits un izplatība būtu tāda kā esošajos apgabalos. 3. Arguments: nav jēgas tuvākam kontaktam, jo caurmēra vēlētājs nav spējīgs risināt būtiskus valsts jautājumus. • Atbilde: caurmēra vēlētāja pienākums nav risināt šādus jautājums; tas ir deputātupienākums! Deputātam ir jāsadzird, jāsaprot un jārisina! 4. Arguments: vietējās slavenības dominēs situāciju. • Atbilde: tikai, ja vietējie vēlētāji to vēlēsies.

  9. MAZĀKU APGABALU IEVIEŠANA: DIVI KONSTITŪCIONĀLI APSVĒRUMI PIRMAIS • Satversmes 7. pantā noteikts, ka “...Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.” • Šis nosacījums nerada problēmas, jo mazākos vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaits arī būtu proporcionāls katra apgabala vēlētāju skaitam.

  10. MAZĀKU APGABALU IEVIEŠANA: DIVI KONSTITŪCIONĀLI APSVĒRUMI OTRAIS IR BŪTISKĀKS! • Satversmes 6. pantā nosacīts, ka “Saeimu ievēl ... proporcionālās vēlēšanās.” • Tas nozīmē, ka katras partijas deputātu skaitam Saeimā jābūt proporcionālam par partiju nodotajam balsu skaitam. • Pārejot uz mazākiem vēlēšanu apgabaliem, pastāv risks, ka nosacījumu varētu pārkāpt.

  11. JA APGABALI BŪTU PĀRĀK MAZI ... • ...par partijām nodoto balsu proporcija neatspoguļotos partiju iegūtām vietām Saeimā. • Ja katrā apgabalā ievēlētu, teiksim, tikai 4 deputātus, balstoties uz 9. Saeimas vēlēšanām, Saeimā būtu ievēlēti deputāti tikai no TP, JL, ZZS un SC – kas kopā saņēma tikai 67% no visām balsīm!

  12. KĀDU PROPORCIONALITĀTI SAGLABĀT? • Satversmes tiesā ir apstrīdēta 5% barjera – 11% vēlētāju paliek bez savas partijas Saeimā. • Vai tas ierobežo viņu brīvas gribas izpausmi? • Satversmes tiesa atzinusi, ka vēlētāju brīvas gribas izpausme nav ierobežota. • Tas nozīmē: sasniegtai proporcionalitātei ar mazākiem apgabaliem kopumā jālīdzinās tagadējai partiju proporcionalitātei Saeimā.

  13. PRAKTISKI APSVĒRUMI • Mazākie apgabali būtu izveidojami esošo 5 vēlēšanu apgabalu robežās – vēsturiskais mantojums. • Apgabaliem jābūt ar pēc iespējas līdzīgu vēlētāju un deputātu skaitu, lai Saeimā daži apgabali nebūtu līdzvērtīgāki par citiem. • Jāapzinās vismazākā patreizējā vēlēšanu apgabala (Kurzemes) ievēlamo deputātu skaita sadalīšanas iespējas. Kurzemē ir 14 deputāti - visloģiskākais sadalījums būtu divos mazākos vēlēšanu apgabalos, katrā 7 deputāti. • Apskatīsim kā sadalītos pārējie vēlēšanu apgabali, ja katrā vidēji būtu 7 deputātu vietas.

  14. KOPĀ 14 APGABALI • Rīgā – 29 deputāti – 4 apgabali: 7-7-7-8 • Vidzemē – 26 dep. – 4 apgabali: 7-7-6-6 • Latgalē – 16 dep. – 2 apgabali: 7-9 • Zemgalē – 15 dep. – 2 apgabali: 7-8 • Kurzemē – 14 dep. – 2 apgabali: 7-7 KOPĀ – 100 dep. – 14 apgabali

  15. KĀ SADALĪT? • Apgabali būtu ģeogrāfiski vienoti. • Tos veidotu apgabalu pilsētas un novadi • Vidzemē – ziemeļu, dienvidu, austrumu, rietumu • Latgalē – ziemeļu un dienvidu • Zemgalē – austrumu un rietumu • Kurzemē – ziemeļu un dienvidu • Rīgas 4 apgabalus iezīmētu galvenās maģistrāles. Apgabalus noteiktu ar likumu, lai mazinātu iespējas mahinācijām.

  16. VAI BŪTU SAGLABĀTA PROPORCIONALITĀTE SAEIMĀ? Partija9. SaeimaBalsu %14. apgabali TP 23 [3] 2020 [0] ZZS 18 [1] 17 21 [4] JL 18 [2] 1619 [3] SC 17 [3] 1416 [2] LPP/LC 10 [1] 912 [3] TB/LNNK 8 [1] 77 [0] PCTVL 6 [0] 65 [1] KOPĀ 100 [11] 89 100 [13] Proporcionalitāte būtu saglabāta. Vēlētāju brīvas gribas izpausme nav kompromitēta

  17. PAPILDU JAUTĀJUMS – KUR IEKĻAUT ĀRZEMJU BALSIS? • Tagad iekļautas Rīgas vēlēšanu apgabalā. • Sadalot Rīgu 4 apgabalos, ārzemju balsis iekļautu vienā no tiem. • Nav svarīgi kurā – ir svarīgi kā partijas reaģēs.

  18. NOSLĒGUMĀ - IEROSINĀJUMI • Precizēt 14 Saeimas vēlēšanu apgabalu robežu šķirtnes un apstiprināt proporcionalitātes principa saglabāšanu Saeimā. • Precizēt apgabalu, kurā iekļaut ārzemēs nodotās balsis. • Virzīt jautājumu uz Saeimu nākamajā (pavasara) sesijā. PATEICOS PAR UZMANĪBU!

More Related