AKTUALITĀTES TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS NOZARĒ LVRA izpilddirektore Santa Graikste

1. AKTUALITĀTESTŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS NOZARĒLVRA izpilddirektore Santa Graikste Preiļi, 2011. gada 28.aprīlis

2. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ( LVRA ) - profesionāla darba devēju organizācija, kas apvieno mītnes un ēdināšanas uzņēmumus, lai : kopīgi pārstāvētu viesmīlības industrijas sociāli ekonomiskās intereses; nodrošinātu labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanos popularizētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē, sekmējot nozares uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanos

3. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija Situācija nozarē un perspektīva Viesmīlības pakalpojumu kvalitāte

4. LVRA biedri var : personiski ietekmēt biznesa attīstībai svarīgus valstiskus lēmumus valsts un pašvaldības institūcijās kopīgi īstenot dažādas mārketinga aktivitātes izvietot informāciju Asociācijas interneta portālā www.hotels-restaurants.lv un ar portāla starpniecību saņemt klientu rezervācijas piedalīties Asociācijas organizētajā personāla apmācībā, semināros, informatīvos pasākumos par nozarei aktuāliem jautājumiem, veicinot profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas saņemt konsultācijas, kā pilnveidot un uzlabot sava viesu izmitināšanas uzņēmuma un/vai restorāna darbu saņemt juridiskās konsultācijas un palīdzību izstrādājot juridiskos dokumentus pastāvīgi saņemt informāciju par aktualitātēm nozarē nodibināt jaunus lietišķus un privātus kontaktus biznesa aprindās jaunas biznesa attīstības iespējas.

5. SITUĀCIJA VIESMĪLĪBAS INDUSTRIJĀ EIROPĀ UN PASAULĒ 2009. GADĀ • Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, ārvalstu tūristu skaita prognozes 2009. gadam • Pasaulē EiropāLatvijā • - 4 - 6% - 5 – 8% -14% • Mītņu noslogojums: 61.6% (2008) 55.2% (2009) • Vidējā istabas cena: - 12% • Apgrozījums: - 21%

6. Tūrisma nozares īpatsvars IKP, %

7. SITUĀCIJA VIESMĪLĪBAS INDUSTRIJĀ LATVIJĀ No 01.01.2009. PVN 5% 21% Apkalpoto personu skaits: - 30% Ārvalstu tūristu skaits - 14% Vietējo tūristu skaits: 40% (2008) 32% (2009) No darba atbrīvoto darbinieku skaits - 12 000 Zaudētie ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā Ls 10 000 000 Atcelto pasākumu skaits – vismaz 110; kopsumma EUR 6 000 000 Noslogojums: - janvāris (2008) – janvāris (2009) – 10.3% - jūlijs (2008) – jūlijs (2009) – 37.1%

8. Saskaņā ar EUROSTAT datiem par 2009.gadu, Latvija bija 4. vietā Eiropā pēc ārvalstu tūristu skaita; • Saskaņā ar Hotels.com pētījumu, Rīga - pasaulē lētākais ceļojumu galamērķis

9. TŪRISMA NOZARES VIETA LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ • 2008.gadā - 1. vieta starp pakalpojumiem, 4. vieta Latvijas eksportā • ienākošā tūrisma patēriņa īpatsvars preču un pakalpojumu eksportā - 2004. – 8.9%, 2007. – 10% • ārvalstu ceļotāju kopējie izdevumi Latvijā – 2007.gadā – 383 milj. latu, 2008.gadā – 403,2 milj. latu, 2009.gadā – 344,1 milj. Latu • galvenokārt roku darbaspēks

10. 1. ceturksnis - noslogojums 2009 - 27.79% 2010 - 29.04% • 2. ceturksnis – sākot ar 01.05.2010. – PVN- 10% • Rezultāti: • Apkalpoto personu skaits + 8.3% • Ārvalstu tūristu skaits + 5 % • noslogojums 2009 – 36% 2010 – 43% (Latvija), 2009 – 44.7% 2010 – 53% (Rīga) • 2010.gada 1. pusgadā + 3.3% • 3. ceturksnis – noslogojums 2009 – 48% 2010 – 56% (Latvija), 2009 – 51.2% 2010 – 64% (Rīga) • 4&5* + 20% • Nodarbināto skaits + 5000 • Potenciālie ieņēmumi LVL 15 000 000 – 18 000 000 SITUĀCIJA 2010. GADĀ

11. Ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, 2002. – 2010.

12. Nodarbinātība Nozarēstrādājošo skaits, tūkst. Nozarē strādājošo skaita izmaiņas,%

13. PVN mītnēm un restorāniem

14. Ārvalstu tūristu skaita izmaņas 2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu, %

15. Ārvalstu tūristu nakšņojumu skaita izmaņas, % salīdzinot ar 2009.gadu

16. Viesnīcu noslogojuma izmaņas, % salīdzinot ar 2009.gadu

18. VIESIS 2011 • Kļūst prasīgāki, izvēlīgāki, arī nekaunīgāki • Rezervē pakalpojumus īsu laiku pirms ierašanās • Saimnieki meklē specializāciju, atšķirību • Atbilstošs cenu līmenis kvalitātei • Precīza mērķauditorija • Uzņēmēju sadarbība papildu piedāvājuma veidošanā • Pastāvīgie klienti - svarīga ir pakalpojumu kvalitāte, attieksme, cenu politika • Izvēlas tikai pamatpakalpojumus vai bezmaksas piedāvājumu (akcijas, atlaides vai pastaigu takas, utt.) • Budžets brīvdienām ir ļoti ierobežots

19. VIESMĪLĪBAS PAKALPOJUMU KVALITĀTE Tūrisma nozares uzņēmumu konkurētspējas priekšnoteikumi: • Tūrisma produktu un pakalpojumu kvalitāte • Sava klienta vēlmju izzināšana • Atgriezeniskās saites nodrošināšana izvērtējot klientu sūdzības • Kvalitatīvs pakalpojums - pakalpojums, kas pilnībā atbilst klienta iecerēm • Viesmīlības biznesa veiksmes formula: • identificēt klientu prasības • sasniegt klientu prasības • piemērot cenu, kas ir pieņemama klientiem un vairo uzņēmuma ieņēmumus.

20. LVS 200-1+A1:2009 “Viesnīcas” LVS 200-2+A1:2004 “Viesu mājas” LVS 200-3+A1:2004 “Moteļi” LVS 200 – 5:2000 “Kempingi” LVS 200 – 6:2000 “Jaunatnes tūrisma mītnes” Klasifikācijas sistēma = kvalitātes sistēma naktsmītņu jomā

21. Sertifikācija nodrošina: • informāciju un reklāmu par tūristu mītni • atpazīstamību klientu un tūroperatoru vidū • kvalitātes simbolu • kvalitātes līmeņa uzturēšanu • konkurētspējas pieaugumu • iespēju saņemt kvalificētu speciālistu padomu • informācijas saņemšanu par izmaiņām standartos

22. Baltijas valstu – Ziemeļvalstu viesnīcu klasifikācijas sistēma • Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Islande “Hotelstars Union” • Austrija, Čehija, Nīderlande, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija, • “Best Enjoyed Slowly” un “LIVE RIGA”

23. Vienoto prasību priekšrocības nacionālajām klasifikācijas sistēmām: • efektīvāks viesnīcu mārketings un labāka atpazīstamība • uzlabotas sabiedriskās attiecības viesnīcu un restorānu asociācijām • elastīgums nosakot kritērijus • iespēja attīstīt nacionālās klasifikācijas sistēmas • vienota viesnīcu sektora attīstība un mārketings

24. PALDIES PAR UZMANĪBU!