Ūdeņu tiesiskais režīms

1. Ūdeņu tiesiskais režīms

2. Dzīvības procesu pamats Ražošanas līdzeklis Pārvietošanās veids H2O Patēriņa priekšmets Hidroelektro-enerģija Notekūdeņi

3. Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā ir upes baseins. Savukārt, sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība ir upju baseinu apgabals.

4. Upju baseinu apgabalus izveido, ņemot vērā šādus nosacījumus: • nosaka atsevišķu upju baseinus un apvieno tos upju baseinu apgabalos, ņemot vērā iespēju nodrošināt optimālu upju baseinu apgabala pārvaldi; • mazu upju baseinus var apvienot ar lielāku upju baseiniem vai savienot ar blakus esošiem mazu upju baseiniem; • ja pazemes ūdensobjekts atrodas vairākos upju baseinos, to pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam; • piekrastes ūdeņus nosaka un pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam.

6. Ūdeņu likumdošana regulē ūdeņu tiesiskās attiecības, t.i., attiecības ūdeņu objektu izmantošanas un aizsardzības jomā, ar mērķi nodrošināt cilvēka tiesības uz tīru ūdeni un labvēlīgu ūdens vidi: • uzturot optimālus ūdens lietošanas apstākļus; • uzturot virszemes un pazemes ūdeņus tādā kvalitātē, kas atbilst sanitārām un ekoloģiskām prasībām; • aizsargājot ūdeņu objektus no piesārņojuma, piegružošanas un izsīkšanas; • novēršot vai likvidējot kaitīgo ietekmi uz ūdeņu objektiem; • saglabājot ūdeņu ekosistēmas bioloģisko daudzveidību.

7. Ūdens apsaimniekošanas likums: • veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni; • novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli; • uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi; • nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu; • nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu; • nodrošina zemes aizsardzību pret applūšanu vai izkalšanu; • nodrošina Latvijas jūras ūdeņu aizsardzību; • sekmē starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, lai pārtrauktu un novērstu jūras vides piesārņošanu, pārtrauktu vai pakāpeniski novērstu ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi jūras vidē un sasniegtu tādu stāvokli, ka jūras vidē antropogēnās izcelsmes ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva nullei, bet dabā sastopamo ķīmisko vielu koncentrācija — tuva dabā pastāvošajam fona līmenim

10. Galvenais uzdevums, ko valsts noteikusi ūdeņu racionālā izmantošanā un aizsardzībā: • nodrošināt, lai visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas – ūdeņu īpašnieki un lietotāji – ievērotu kārtību, kāda noteikta ūdeņu izmantošanai, pildītu pienākumus ūdeņu aizsardzībā; • novērst un likvidēt ūdeņu kaitīgo iedarbību (plūdus, zemes pārpurvošanos u.tml.).

11. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA)

12. LVĢMA: • izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam; • sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; • koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu; • sniedz ES normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai; • sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus; • izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi; • nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot; • koordinē pasākumu programmu īstenošanu; • saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā; • sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; • nodrošina konsultatīvo padomju darbību; • sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.

13. Ūdens apsaimniekošana sastāv no šādiem posmiem: • tiesiskais posms;  • izpildes posms.

14. Ūdens resursu lietošanair virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.

15. Ūdens resursu lietotājsir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā.

17. Ūdens resursu lietotājam ir tiesības: • lietot ūdeni un izmantot ūdensobjektus personiskām vajadzībām un saimnieciskajai darbībai; • veikt būvniecību ūdensobjektos vai to tuvumā un ierīkot ūdens resursu lietošanai nepieciešamās būves, ja saņemtas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas un ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi; • pēc normatīvajos aktos paredzēto atļauju saņemšanas veikt darbības, kas ietekmē ūdensobjektus, ja šādas darbības tiek veiktas atbilstoši normatīvajos aktos un atļaujās noteiktajām prasībām; • saņemt informāciju par ūdensobjektiem noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem, apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas izstrādi un piedalīties apsaimniekošanas plāna sabiedriskajā apspriešanā.

18. Ūdens resursu lietotājam ir šādi pienākumi: • lietojot ūdens resursus, ievērot ūdensobjektam noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos ietvertās prasības; • nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdensobjektos un teritorijā; • ievērot apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus; • veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, arī ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu; • ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdensobjektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības;

19. saņemt visas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas ūdens resursu lietošanai; • iesniegt reģionālajai vides pārvaldei pārskatus par ūdens resursu lietošanu; • atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, ņemt pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātajos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā; • veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā; • atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai ūdens bioloģiskajiem resursiem, ja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīta ūdens resursu lietotāja atbildība par šiem zaudējumiem; • pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdensobjekta un virszemes ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanās, nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām.

21. Dabas resursu nodokli par ūdens resursu ieguvi un ūdeņu piesārņošanu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus un maksu par ūdens resursu lietošanas veidiem, fiziskajām un juridiskajām personām nosaka ievērojot: • ka fiziskās un juridiskās personas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar ūdens resursu lietošanu, arī maksā par ūdens resursiem un videi nodarīto kaitējumu; • principu — piesārņotājs maksā; • ka ūdens resursi lietojami racionāli, sekmējot šajā likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu; • ģeogrāfiskos, ģeoloģiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izvērtējot maksājumu apmēra un maksas piemērošanas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas.

23. Viens no ūdeņu likumdošanas uzdevumiem ir arī novērst ūdeņu kaitīgo iedarbību, kas var izpausties dažādos veidos: • plūdi, applūdināšana, augsnes pārmitrināšana; • krastu, aizsargdambju u.c. būvju izskalošana; • zemes pārpurvošanās un sasāļošanās; • augsnes erozija, gravu, noslīdeņu veidošanās u.c. videi kaitīgas parādības.

24. Administratīvie pārkāpumi: • ūdens objektu patvaļīga aizņemšana, • ūdeņu patvaļīga lietošana, • ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošana, kā arī citi darījumi, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības. • ūdens piesārņošana ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem; ūdens piegružošana ar atkritumiem; • ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos; • virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana: • virszemes vai pazemes ūdens resursu lietošana bez nepieciešamās ūdens resursu lietošanas atļaujas vai atļaujas nosacījumu pārkāpšana. • ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana (patvaļīga artēzisko urbumu ierīkošana vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana); • ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana: • Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem (piesārņošana ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem)