Download
1 / 21
210 likes | 628 Views
Saturs. Kapec svinam valsts svetkus?Svetku (ritualu) uzdevumiPetijuma merka auditorijas. Brigita Zepa. Ka obrid svinam valsts svetkus?Valsts svetku nozimigumsValsts svetku svinibu praksesIedzivotaju lidzdalibas motivacijas sekmeana. Kadas ir svetku publisko svinibu prakses?Izpratne par valst
E N D
1. Mes. Svetki. Valsts Valsts svetku svinešanas sociologiska izpete
2. Saturs Kapec svinam valsts svetkus?
Svetku (ritualu) uzdevumi
Petijuma merka auditorijas
3. Kapec svinam valsts svetkus? Brigita Zepa
4. Mes. Svetki. Valsts
5. Svetku (rituala) uzdevums
6. Petijuma merka grupas
7. Valsts svetku svinešana ka politikas veidošanas un istenošanas process
8. Ka svinam valsts svetkus Latvija? Iedzivotaju valsts svetku svinešanas paradumi
Evija Klave
9. Valsts svetku nozimigums Nozimigaki ir dabas ritumu un kristigie svetki: Jaunais gads, Ziemassvetki, Lieldienas, Ligo svetki
Nozimigakie valsts svetki – 18. novembris:
18. novembri svin 66% latviešu un 46% cittautiešu
4. maiju svin 30% latviešu un 21% cittautiešu
10. Nozimiguma faktoru loma Emocionalas saites ar dzimteni
Neatrisinatas sociali ekonomiskas problemas liedz izjust patriotismu
11. Lidzdaliba valsts svetku svinešana
12. 18. novembra pavadišanas scenariji Pavada 18. novembri ka brivdienu – izmanto atputai, saskarsmei ar gimeni, draugiem, nepadarito ikdienas darbu izdarišanai
13. Publisko pasakumu nozime Nav izkoptas individualas un gimenes tradicijas – publiskie pasakumi ir veids, ka iedzivotaji atzime valsts svetkus
Tie ir resurss svetku izpratnes veidošana
Publiskas telpas svetku noformejums rada svetku sajutu
Labi organizeti, saturiski un ar lidzdarbošanas aktivitatem piesatinati pasakumi sniedz dalibniekiem pozitivas emocijas
14. Lidzdalibas sekmešanas prakses Iespejas dziedat lidzi, dejot, nolikt ziedus, fotografeties, nest lapas, izvietot sveces rada lielaku iedzivotaju aktivitati un pozitivas emocijas
Tiek stiprinata gan svetku sajuta, gan kopiba ar valsti
15. Varas & sabiedribas škelšanas Valsts svetku svinibu pasakumi ir pakartoti elites (valsts amatpersonu) pasakumiem un ertibam
Tiek noškirtas svetku svinibu “telpas” (nožogojumi, slegtie pasakumi u.c.)
Slikta amatpersonu redzamiba un dzirdamiba
Slegtie pasakumi ar ielugumiem veicina netaisnibas un atstumtibas sajutu iedzivotajos, rada priekšstatu par valsts svetkiem ka elites svetkiem
16. Kadas ir valsts svetku publisko svinibu prakses? Valsts svetku organizešanas strategijas
Oksana Žabko
17. Izpratne par svetku svinibu merkiem Liela mera atspogulo organizatoru personisko svetku jegas apzinašanos
Nav svetku svinibu koncepcijas, svinibu rituali ir izveidojušies gadu gaita
Nav nostabilizejusies izpratne par atseviško svetku jegu, trukst skaidra svetku vestijuma Svetku pasakumi, to organizešanai atveletais laiks, makslinieciskie risinajumu atspogulo organizatoru personisko svetku jegas apzinašanos.
Nav vienotas, rakstiskas svetku koncepcijas, kura noteikta atseviškie svetku merki. Parasti valsts svetku pasakumi ieklaujas pilsetu kulturas koncepcija, ja tada ir izstradata.
Organizatoru izteikumi rada, ka vini uztver 18. novembri par visnozimigakajiem svetkiem. 11. novembrim ir vairakas jegas, viena no tam – Lacpleša diena ir pakartota 18. novembrim. Citas jegas – ta ir Latvijas bijušo un ari esošo karaviru atceres diena.
4. maija svetkus organizatori izjut par mazak nozimigiem. Organizatoru izteikumi rada, ka 4. maija svetkiem nav pieškirta individuala jega, kas tos atškirtu no 18. novembra.
1. maija svetki asociejas ar darba svetkiem un socialdemokratu tradicijam. Tikai atseviški organizatori atsauc atmina, ka tie ir LR Satversmes sasaukšanas diena.
Tapec, lai noškirtu svetku jegu un pieškirtu tiem individualitati, var lietot šadus skaidrojumus:
Maijs – svinam Latvijas ka demokratijas republikas dibinašanu un atjaunošanu, svinigie notikumi ir saistami ar Saeimu, jaakcente demokratijas sasniegumi un tas dotas iespejas kopuma.Svetku pasakumi, to organizešanai atveletais laiks, makslinieciskie risinajumu atspogulo organizatoru personisko svetku jegas apzinašanos.
Nav vienotas, rakstiskas svetku koncepcijas, kura noteikta atseviškie svetku merki. Parasti valsts svetku pasakumi ieklaujas pilsetu kulturas koncepcija, ja tada ir izstradata.
Organizatoru izteikumi rada, ka vini uztver 18. novembri par visnozimigakajiem svetkiem. 11. novembrim ir vairakas jegas, viena no tam – Lacpleša diena ir pakartota 18. novembrim. Citas jegas – ta ir Latvijas bijušo un ari esošo karaviru atceres diena.
4. maija svetkus organizatori izjut par mazak nozimigiem. Organizatoru izteikumi rada, ka 4. maija svetkiem nav pieškirta individuala jega, kas tos atškirtu no 18. novembra.
1. maija svetki asociejas ar darba svetkiem un socialdemokratu tradicijam. Tikai atseviški organizatori atsauc atmina, ka tie ir LR Satversmes sasaukšanas diena.
Tapec, lai noškirtu svetku jegu un pieškirtu tiem individualitati, var lietot šadus skaidrojumus:
Maijs – svinam Latvijas ka demokratijas republikas dibinašanu un atjaunošanu, svinigie notikumi ir saistami ar Saeimu, jaakcente demokratijas sasniegumi un tas dotas iespejas kopuma.
18. Organizešanas prakses Nostabilizejušies ieradumi (vietas, pasakumi, norises seciba), kuri parasti netiek mainiti
Medz mainities svetku saturs, piemeram, salutu aizstaj ar dzivo uguni
Svetku pasakumi netiek planoti savlaicigi, integreti ar citiem Latvijas kulturas notikumiem Riga budžets ir par mazu, nepieciešama lielaka valsts iesaistišanas
Visas pašvaldibas runa par nepietiekami finansejumu svetku noformejumam, tapec, ja nepietiek budžeta lidzeklus, tos drizak novirza tadiem pilsetu kulturas pasakumiem, kurus apmekle biežak, proti, nevis valsts svetkiem, bet pilsetu svetkiem, Lieldienam, Meteniem u.c.
Makslinieki un svetku organizatori viens otram parmet grutibas un škeršlus radit jaunas idejas, ka noformet pilsetu. Pieaicinatie makslinieki norada, ka jaunu ideju radišanai nepieciešams ilgaks laiks un savlaicigs pasutijums, lai varetu radit ko jaunu. Tacu jaunumi pasakumos un noformejuma labveligi ietekme sabiedribas lidzdalibu – piemeram, filma Rigas sargi panaca lielaku iedzivotaju aktivitati un interesi, tiek uzskatits, ka ši filma paliks atmina kaut vai ar to vien, ka ilgaka laika posma ta bija jaunums valsts svetkos.
Pilsetvides noformejumu ar ugunim trauce ari nepiemerota infrastruktura, kabeli netur jaudu u.c.Riga budžets ir par mazu, nepieciešama lielaka valsts iesaistišanas
Visas pašvaldibas runa par nepietiekami finansejumu svetku noformejumam, tapec, ja nepietiek budžeta lidzeklus, tos drizak novirza tadiem pilsetu kulturas pasakumiem, kurus apmekle biežak, proti, nevis valsts svetkiem, bet pilsetu svetkiem, Lieldienam, Meteniem u.c.
Makslinieki un svetku organizatori viens otram parmet grutibas un škeršlus radit jaunas idejas, ka noformet pilsetu. Pieaicinatie makslinieki norada, ka jaunu ideju radišanai nepieciešams ilgaks laiks un savlaicigs pasutijums, lai varetu radit ko jaunu. Tacu jaunumi pasakumos un noformejuma labveligi ietekme sabiedribas lidzdalibu – piemeram, filma Rigas sargi panaca lielaku iedzivotaju aktivitati un interesi, tiek uzskatits, ka ši filma paliks atmina kaut vai ar to vien, ka ilgaka laika posma ta bija jaunums valsts svetkos.
Pilsetvides noformejumu ar ugunim trauce ari nepiemerota infrastruktura, kabeli netur jaudu u.c.
19. Pilsetvides noformejums Organizatori uzskata, ka jasaglaba klasiska un atturiga noformejuma tradicija – šaurs maksliniecisko risinajumu spektrs (karogs, ta krasu motivi uz plakatiem)
Noformejumos izmantotie makslinieciskie risinajumi nenodrošina konkretu valsts svetku atpazistamibu
Noformejums tiek izvietots galvenokart pilsetu centros
20. Publiskie svetku pasakumi 18. novembra pasakumi pašvaldibas dalami:
Parasti rikotie – koncerts, svetku dievkalpojums, sviniga uzruna ar uzrunu pilsetas laukuma
Specifiskie, visbiežak Rigai raksturigie – ziedu nolikšana pie Brivibas pieminekla, NBS parade, pilsetas goda pilsona sveikšana
Maz 1. un 4. maijam veltitu svinigo pasakumu
4. maijam par godu visbiežak riko svetku koncertu
21. Organizatoru & iedzivotaju sadarbiba Sadarbiba orienteta uz pilsetvides noformejumu, retak – rikojot pasakumus (parasti – 11. novembri)
Organizatori iedzivotajus uztver pirmam kartam ka pasivus verotajus un pakalpojuma sanemejus
Pieejams kulturas pasakumu lidzfinansejums NVO un uznemejiem Pašvaldibas un sabiedriba sadarbojas galvenokart novembra pasakumu rikošana, tomer aktivaka sadarbiba ir (1) uz kristigajiem svetkiem; (2) uz pilsetu svetkiem vai (3) 11. novembri.
Organizatori lepojas, ka ir panakuši iedzivotaju lidzdalibu savu ideju istenošana – pilsetvides noformešana ar svecitem, tacu iztrukst sadarbiba ideju radišana. Organizatori norada, ka uznemejiem un NVO ir iespejams sanemt savu pasakumu lidzfinansejumu citu kulturas pasakumu ietvaros, tacu no vinu teikta izriet, ka pasakumu plana veidošana un iesniegto ideju novertešana iedzivotaju interešu grupas nepiedalas. Rezultata – iedzivotajus uztver ka pasivus skatitajus un pakalpojuma sanemejus
Dažas pašvaldibas organizatori ir meklejuši iespejas veicinat iedzivotaju lidzdalibu. Notiek sadarbiba ar skolam pilsetas noformešana, tiek lasitas skolenu esejas sviniga pasakuma laika. Tie rikoti konkursi, veleti goda pilsoni un pasniegtas balvas ta, lai uz tam ierastos ar dalibnieku tuvinieki.
Citas pašvaldibas tiek uzskatits, ka iedzivotaju interese par valsts svetku pasakumiem ir nemainiga. Lidzdaliba tiek stimuleta netieši, piedavajot kadu notikumu tradicionalas svetku programmas ietvaros, piemeram, aicinot pazistamus viesmaksliniekus u.c.Pašvaldibas un sabiedriba sadarbojas galvenokart novembra pasakumu rikošana, tomer aktivaka sadarbiba ir (1) uz kristigajiem svetkiem; (2) uz pilsetu svetkiem vai (3) 11. novembri.
Organizatori lepojas, ka ir panakuši iedzivotaju lidzdalibu savu ideju istenošana – pilsetvides noformešana ar svecitem, tacu iztrukst sadarbiba ideju radišana. Organizatori norada, ka uznemejiem un NVO ir iespejams sanemt savu pasakumu lidzfinansejumu citu kulturas pasakumu ietvaros, tacu no vinu teikta izriet, ka pasakumu plana veidošana un iesniegto ideju novertešana iedzivotaju interešu grupas nepiedalas. Rezultata – iedzivotajus uztver ka pasivus skatitajus un pakalpojuma sanemejus
Dažas pašvaldibas organizatori ir meklejuši iespejas veicinat iedzivotaju lidzdalibu. Notiek sadarbiba ar skolam pilsetas noformešana, tiek lasitas skolenu esejas sviniga pasakuma laika. Tie rikoti konkursi, veleti goda pilsoni un pasniegtas balvas ta, lai uz tam ierastos ar dalibnieku tuvinieki.
Citas pašvaldibas tiek uzskatits, ka iedzivotaju interese par valsts svetku pasakumiem ir nemainiga. Lidzdaliba tiek stimuleta netieši, piedavajot kadu notikumu tradicionalas svetku programmas ietvaros, piemeram, aicinot pazistamus viesmaksliniekus u.c.
22. Paldies! Baltic Institute of Social Sciences
Elizabetes iela 65 – 16, Riga
Tel: 67217553
Fakss: 67217560
www.biss.soc.lv
