Parlamenta atlaišanas institūts Latvijā un ārzemēs:

1. Parlamenta atlaišanas institūts Latvijā un ārzemēs: prakse un secinājumi Jānis Pleps 17.12.2007.

2. Saturs • Parlamenta atlaišanas veidi • Ārvalstu pieredze • Latvijas Satversmes regulējums • Kārļa Dišlera priekšlikumi

3. Vēsture un šodiena (I) • „Vēsture liekas atkārtojamies. Mazākais, daži viņas notikumi liekas rakstīti ar vienu un to pašu roku” Arveds Bergs (Bet viņa neiet // Latvis, 23.12.1922.) • Šodien risinām jautājumus, par kuriem tika diskutēts jau arī starpkaru periodā

4. Vēsture un šodiena (II) • 1926.gada pavasaris Sociāldemokrāti ierosina vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu atlaist Saeimu • 1927.gada vasara “Caur 18.marta likumu cietušo biedrība” vāc parakstus par Saeimas atlaišanu

5. Vēsture un šodiena (III) • 1927.gads Kārlis Dišlers publicē rakstu “Saeimas atlaišana pirms leģislaturas perioda beigām” • 1934.gada maijs Saeima otrajā lasījumā akceptē grozījumu Satversmē, kas maina Saeimas atlaišanas kārtību

6. Parlamenta atlaišanas institūts • Vēsturiski radies XIV – XVI gadsimtā kārtu priekšstāvniecības monarhijas apstākļos • Cieša saistība ar revolūcijām un valsts iekārtas satricinājumiem • Oto fon Bismarks: Parlamenta atlaišana ir ārstējošs līdzeklis, ar kura palīdzību var atjaunot veselīgu asinsriti

7. Parlamenta atlaišanas veidi (I) • Valsts galva (monarhs vai prezidents) atlaiž parlamentu 1) absolūtas un neierobežotas tiesības atlaist parlamentu 2) kontrasignācijas nepieciešamība 3) konstitūcijā noteikti gadījumi, kad var atlaist 4) pienākums atstāt amatu pēc Saeimas atlaišanas 5) pienākums konsultēties ar citām amatpersonām

8. Parlamenta atlaišanas veidi (II) • Tauta (pilsoņu kopums) atlaiž parlamentu tautas nobalsošanā 1) tauta ir tiesīga arī ierosināt jautājumu 2) jautājumu par Saeimas atlaišanu ierosina cits subjekts

9. Parlamenta atlaišanas veidi (III) • Parlaments pats sevi atlaiž (pašatlaišanās) • Konstitūcija pati noteic, ka parlaments noteiktos apstākļos uzskatāms par atlaistu • Parlamentu atlaiž kāds cits subjekts

10. Latvijas regulējums (I) • Satversmes 48. – 50.pants • Valsts prezidentam tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu • Saeimu atlaiž tautas nobalsošanā • Valsts prezidents zaudē amatu, ja pilsoņu kopums neatlaiž Saeimu

11. Latvijas regulējums (II) • Oriģināls risinājums • Pārveidots Veimāras Konstitūcijas regulējums

12. Latvijas regulējums (III) • Valsts prezidents vienīgais subjekts, kurš tiesīgs ierosināt Saeimas atlaišanu • Saeimu nevar atlaist citādi – to nevar izdarīt ar 1/10 daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu • Saeima ne reizi nav atlaista • Ļoti komplicēta, laikietilpīga un dārga procedūra

13. Grozījumi Satversmē (I) • Ierosināts piešķirt 1/10 daļai vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu • Ierosinājums nav jauns – plaši diskutēts jau starpkaru periodā un gandrīz akceptēts • Starpkaru periodā tika uzskatīts par progresīvu konstitucionālo tiesību institūtu

14. Grozījumi Satversmē (II) • Kā ir citās valstīs? • Starpkaru periodā – Vācijas zemēs (Prūsija, Bavārija, Virtemberga, Saksija, Tīringa, Hesene, Oldenburga, Bādene) un Lihtenšteinā • Mūsdienās – Lihtenšteina, Bādene-Virtemberga un Bavārija

15. Grozījumi Satversmē (III) • Lihtenšteinas 1921.gada Konstitūcija • 48.panta otrā daļa • Ne mazāk kā 1.000 pilsoņiem vai trijām komūnām ir tiesības rakstveidā pieprasīt parlamenta atlaišanu • “Šīs teorētiskās tiesības nav tikušas izmantotas”

16. Informācija pārdomām (I) • Arveds Bergs „Valsts prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu”– Satversmes 48.pants • Gustavs Zemgals Valsts prezidentam jādod tiesība atlaist parlamentu jebkurā brīdī

17. Informācija pārdomām (II) • Kārlis Dišlers 1) Piešķirt 1/10 daļai vēlētāju tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu 2) Svītrot Satversmes 50.pantu, dodot Valsts prezidentam drošības garantiju

18. Informācija pārdomām (III) 3) Paredzēt, ka Satversmes 50.pants netiek piemērots, ja (a) Saeimas atlaišanu prasa ne mazāk kā puse Saeimas locekļu vai (b) tauta noraidījusi Saeimas pieņemtu likumu (tauta pieņēmusi Saeimas noraidītu likumprojektu) 4) Par Saeimas pašatlaišanos jādomā