Jaunas bāzes jaudas elektroenerģijas ražošanai Latvijā

1. Jaunas bāzes jaudas elektroenerģijas ražošanai Latvijā Jānis Reķis, LIAA Vadības grupas sanāksme LR EM 17.05.2007

2. Saturs • Lietotāju ilgtspējīga elektroapgāde - esošās situācijas skices un secinājumi • Pētījuma galvenie mērķi • Jauna bāzes elektrostacija Latvijā - Pamata secinājumi • Tālākā rīcība

3. Latvijas lietotāju ilgtspējīga elektroapgāde -esošās situācijas skices un secinājumiVai varētu būt problēmas?

4. Energoforums (Aprīlis 2007.)

5. Energoforums (Februāris 2007.)

6. PSO secinājumi sistēmas novērtējuma ziņojumā (2006) • Latvijas elektrostaciju kopējā jauda ir lielāka par maksimālo slodzi (TES apm. 400-500 MW, HES – apm. 1500 MW) • Tomēr Latvijas hidroelektrostacijas, atkarībā no ūdens pieteces Daugavā, vairumā gadījumu ir spējīgas tikai īslaicīgi, dažas stundas maksimuma slodzes laikā, piedalīties pieprasījuma nodrošināšanā. Pārējā laikā valsts energoapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņu valstu elektrostacijām • Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā ir izteikts elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts • Ja Rīgas TEC-2 tiks pilnībā rekonstruēta ar jauniem moderniem kombinētā cikla energoblokiem (2 x 400 MW), tad Latvijas energosistēma varēs sevi pilnībā nodrošināt ar jaudu vasaras un palu periodā, kā arī ziemas nakts stundās • Šobrīd Latvijas energosistēmai pamatā ir trīs lieli ārvalstu elektroenerģijas piegādātāji (Eesti Energia AS, AB “Lietuvos Energija” un “RAO JES Rossiji”). Tie kopā vidēji nodrošina no 20% līdz 50% no Latvijai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma gada griezumā. Viena elektroenerģijas piegādātāja iztrūkuma gadījumā pastāv iespēja iztrūkstošo elektroenerģijas apjomu aizstāt no citiem, izņemot gadījumus, ja piegādes aizvietošana jāveic no Krievijas energosistēmas un ir ierobežojumi Smoļenskas – Baltkrievijas šķērsgriezumā

7. Secinājumi par ziņojumu • Jaunas bāzes elektrostacijas būvniecība Latvijā uzskatāma par nepieciešamu (bet ne pietiekamu!) nosacījumu valsts elektroenerģijas lietotāju ilgtspējīgas elektroapgādes nodrošināšanai • Jaunbūvējamās elektrostacijas nepieciešamais darbības uzsākšanas laiks nav zināms. Visticamāk, laika posmā starp 2010. un 2018. gadiem • PSO sistēmas novērtējuma ziņojums ir neskaidrs un pretrunīgs

8. Pētījuma galvenie mērķi • Izmantojot pieejamo informāciju, dot elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma un elektroenerģijas cenu prognozes laika posmam līdz 2025. gadam • Iespēju robežās, dot slēdzienu par optimālo bāzes stacijas jaudu un darbā ievešanas laiku • Izvērtēt elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas un kurināmā veidus bāzes stacijām un izteikt savu viedokli par optimālo stacijas variantu • Tiesiskais regulējums • Izvērtēt priekšlikumus tālākai rīcībai • Pētījums skar arī balansa nodrošināšanas jautājumus energosistēmā, taču tikai kontekstā ar jaunās bāzes stacijas būvniecību. Nepieciešamo balansa nodrošināšanas jaudu izvērtējums un analīze nav šī pētījuma mērķis

9. 10400 (1989.g.) Elektroenerģijas pieprasījuma un cenu prognoze

10. Elektroenerģijas cenas (gadu 2.pusgadā, Eurostat)

11. Prognozētās elektriskās slodzes (max, min - 2015.,2020.,2025.)

12. Elektrisko slodžu prognozes LIAA prognoze, 2015. gads PSO ziņojums 2005., 2016. gads – vēlamā slodžu struktūra

13. Scenārija slodžu nodrošinājums 2015. (ar jauno staciju) Ziemas diena Vasaras diena

14. Jauna bāzes elektrostacija Latvijā • Teorētiski iespējamie bāzes jaudu elektrostaciju varianti • Resursu pieejamība • Izvietojuma novērtējums • Ekonomiskā analīze • Juridiskās vides analīze • Ietekme uz vidi • Variantu salīdzinājums • Optimālais variants

15. Teorētiski iespējamie bāzes jaudu elektrostaciju varianti • Liels darba stundu skaits (>6500) • Tipiskas bāzes slodzes stacijas: • Ogļu kondensācijas stacijas • Dabas gāzes kombinētā cikla stacijas • Atomelektrostacijas • HES un VES Latvijas apstākļos nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām • AES nav iespējams uzbūvēt uz 2015. gadu

16. HES un VES Latvijas apstākļos • Hidroelektrostacijas nav bāzes slodzes stacijas: • Jaudas potenciāls ir nepietiekams: • Jēkabpils un Daugavpils HES ~130 MW • Mazie HES ~15-20 MW (jauni un esošo rekonstrukcija) • HES darba stundu skaits ~2000 h gadā • Kā bāzes stacija darbojas ~1 mēnesi palu laikā, kad jauda ir pietiekama • Vēja elektrostacijas: • Iespējas uzstādīt 300-400 MW (?) pastāv • VES darba stundu skaits ~1800-2000 h gadā • Liela jaudas nevienmērība • Nepieciešamas balansēšanas jaudas (piem., gāzes KES, HES)

17. Risinājumi Latvijas bāzes slodzes stacijai • Dabas gāzes elektrostacija • Kombinētā cikla tehnoloģija • Cietā kurināmā elektrostacija • Verdošā slāņa tehnoloģija

18. Tehnoloģiju salīdzinājums-priekšrocības-

19. Tehnoloģiju salīdzinājums-trūkumi-

20. Resursu pieejamība • Dabas gāze ierobežota • LNG (sagatavošanas un transporta ierobežojumi) • Ogles pieejamas plašā sortimentā no daudziem avotiem (tiek būvēts Ventspils ogļu pārkraušanas termināls ar jaudu 5 milj. t gadā) • Koksnes resursi Latvijā ir pietiekami. 400 MW stacijas apgāde saistīta ar ievērojamām loģistikas problēmām un atstātu graujošu ietekmi uz siltumapgādes, izkliedētās ģenerācijas, kā arī kokapstrādes nozarēm. Ieteicama koksnes dedzināšana maisījumā ar oglēm (un kūdru) • Izkliedētai ģenerācijai prioritāte • Kūdras resursi Latvijā ir pietiekami dedzināšanai maisījumā ar citiem kurināmajiem

21. Izvietojuma novērtējums • Pētījumā analizēta daļa būtisku apstākļu, kuri nosaka stacijas optimālu teritoriālo izvietojumu • Būtiska nozīme izvietojuma noteikšanai ir izvēlētajam kurināmā veidam • Bāzes stacija ar dabas gāzi kā kurināmo, mūsuprāt būtu izvietojama Rīgā, prioritāri Rīgas TEC-2 teritorijā • Ogļu elektrostacija, mūsuprāt, būtu izvietojama Ventspilī (labākā izvēle) vai Liepājā (laba izvēle) • Stacijas izbūve Ventspilī būs saistīta ar 330 kV līniju un a/s izbūvi • Būtu nepieciešami papildus izpētīt stacijas novietojumu Liepājā saistībā ar iespējamo stacijas aprīkošanu nākotnē ar CO2 savākšanas sistēmu(pazemes krātuves iespējas)

22. Ekonomiskā analīze-Elektroenerģijas ražošanas cenas veidošanās- • Kurināmais • Ekspluatācijas izmaksas (darba spēks, remonti, materiāli) • Kapitāla izmaksas (ietver investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta likmi 15%)

23. Izmaksu īpatsvars elektroenerģijas cenā * 80%-ogles, 10%-ķoksne, 10%-kūdra

24. Elektroenerģijas cena * 80%-ogles, 10%-ķoksne, 10%-kūdra

25. Jutīguma analīzes • Kurināmā cenas ietekme • Investīciju izmaksu ietekme • CO2 kvotas cenas ietekme

26. CO2 kvotas cenas ietekme * 80%-ogles, 10%-ķoksne, 10%-kūdra

27. Juridiskās vides analīze • Latvijas pašlaik spēkā esošie normatīvie akti, mūsuprāt, nekādā veidā neierobežo potenciālo investoru rīcību, saistībā ar jaunu komerciālu (elektroenerģijas tirgū esošu) elektrostaciju izbūvi un enerģijas ražošanu • Galvenais ierobežojošais faktors ir tirgus signāli un informācija – elektroenerģijas cenas, kas pašlaik nav pietiekamas ieguldāmo investīciju atgūšanai (saistītas ar augstu investīciju risku) un saprātīgas peļņas gūšanai • Normatīvie akti neparedz nekādus ierobežojumus investoriem attiecībā uz kurināmā vai tehnoloģiju izvēli komerciālos projektos • Elektroenerģijas tirgus likums dod instrumentu valdībai draudošās krīzes situācijās (lietotāju droša elektroapgāde), kuras nevar atrisināt komersanti – elektroenerģijas tirgus dalībnieki, - izsludinot konkursu jaunu jaudu būvniecībai • Šajā gadījumā, ievērojot noteiktās prasības un procedūras, ir iespējams noteikt saprātīgus ierobežojumus (piem. – kurināmo) • Lēmumam par valdības iejaukšanos tirgus darbībā (konkursa izsludināšana) jābūt neapstrīdami pamatotam!!!

28. Ietekme uz vidi • LR tiesību aktu normas vides prasību jomā, uzstādot atbilstošas attīrīšanas iekārtas, izpilda visas tehnoloģijas • Izvēloties elektrostacijas atrašanās vietu, jāņem vērā likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" nosacījumi • Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas • Šīs teritorijas aizņem 11,9% no Latvijas platības

29. Īpaši aizsargājamās teritorijas

30. Bāzes elektrostacijas optimālais variants • Stacijas jauda: 350 – 400 MW • Kurināmais: ogles. Papildus jāizvērtē iespējas biodegvielas (koksne) piemaisījumam līdz 10% - samazina tehnoloģiju izvēli un palielina investīcijas. Izvēli, ņemot vērā visus ekonomiskos apsvērumus, tajā skaitā CO2 izmaksas, pareizāk būtu atstāt investoru ziņā • Izvietojums: Ventspils (Liepāja) • Ražošanas uzsākšanas gads: 2012. – 2015. • Izbūves veids: Komerciāls projekts ar saprātīgu valsts atbalstu (daļu) - Latvijas likumdošanā un ES Direktīvās noteikto iespēju robežās un tālāku valsts daļu pārdošanu • CO2: paredzēt CO2 savākšanas un noglabāšanas iespējas nākotnē, kad būs rūpnieciski atstrādātas ekonomiski pamatotas savākšanas tehnoloģijas, papildus izbūvējot nepieciešamo iekārtu

31. Tālākā rīcība (1) • Papildināt prasības PSO ikgadējā sistēmas novērtējuma ziņojuma saturam un apjomam (sākot ar ziņojumu par 2006. gadu), pieprasot viennozīmīgi tulkojamu PSO slēdzienu, kas objektīvi raksturo sistēmas stāvokli tuvāko 5 un nākamo 10 gadu periodam • Noteikt, ka Publiskā tirgotāja (PT) pienākums ir iesniegt Ekonomikas ministrijai (iekšējai lietošanai) ikgadēju ziņojumu par noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem unPT aktivitātēm sava pienākuma – saistīto lietotāju elektroapgādes nodrošināšana- izpildīšanai tuvāko 5 gadu laikam, kā arī iespējamajiem draudiem elektroenerģijas iepirkšanai drošai saistīto lietotāju elektroapgādei tālākam laika periodam • AS “Latvenergo” izvērtēt iespējas paplašināt savā mājas lapā pieejamo publisko informāciju par elektroenerģijas ražošanas un patēriņa faktiskajām bilancēm, elektroenerģijas cenām, starpvalstu enerģijas plūsmām un citu informāciju, kas būtu noderīga elektroenerģijas lietotājiem un tirgotājiem, kā arī potenciālajiem investoriem

32. Tālākā rīcība (2) • Izvērtēt esošo situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo stacijas novietojumu, pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību • Veikt ogļu 400 MW stacijas IVN un Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas izpēti attiecībā uz ogļu stacijas būvniecību Latvijā • Izveidot pastāvīgi funkcionējošu darba grupu jaunās ogļu elektrostacijas būvniecības scenāriju (komerciāls projekts ar valsts līdzdalību, būvniecība konkursa kārtībā, citas iespējas) izstrādei un iespējamo priekšdarbu organizācijai saistībās ar komercprojekta uzsākšanu vai konkursa izsludināšanu

33. Tālākā rīcība (3) • Nodrošināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par Latvijas patērētāju apgādes problēmām • Nodrošināt dialoguar to pašvaldību teritoriju iedzīvotājiem un institūcijām, kuru attīstības plāni tiks ietekmēti ar jaunu elektrostaciju infrastruktūru – stacijas būvēm, kurināmā piegādes ceļiem, elektriskām līnijām un siltuma tīkliem

34. Paldies par uzmanību