440 likes | 998 Views
Indriķis Muižnieks. VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA. ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA. M IKROBIOLOĢIJAS PAMATI VIRUSOLOĢIJA. PROKARIOTU VALSTS. IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ. VĪRUSU UZBŪVE UN VAIROŠANĀS. Prioni. V I R U S I. Viroidi. Virusi. Nature 1989 Aug 10;340(6233):467-8
E N D
Indriķis Muižnieks VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA MIKROBIOLOĢIJAS PAMATI VIRUSOLOĢIJA
PROKARIOTU VALSTS IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ • VĪRUSU UZBŪVE UN VAIROŠANĀS
Prioni V I R U S I Viroidi
Virusi Nature 1989 Aug 10;340(6233):467-8 High abundance of viruses found in aquatic environments. Bergh O, Borsheim KY, Bratbak G, Heldal M Department of Microbiology and Plant Physiology, University of Bergen, Norway Upju un ezeru ūdens mililitrā atrodams līdz 2.5 x 108 vīrusveidīgu daļiņu
Baku un poliomielīta vīrusi bija pazīstami jau senajā Ēģiptē
Vīrusu izraisītas epidēmijas un pandēmijas Melnās bakas – regulāri, epidēmijas laikā mira apm. 1/3 inficēto cilvēku, uzskata, ka XX gadsimtā ar bakām miruši apm. 500 milj. cilvēku. baku loma acteku un maiju impēriju bojā ejā. Dzeltenais drudzis – lokāli, bet ar ļoti augstu letalitāti; “klīstošie holandieši”, Panamas kanāls. Hanta vīrusi – Dienvidamerikas civilizāciju noslēpums. Gripa – Regulāras pandēmijas kopš vissenākajiem laikiem, 1918 – 1920 gadā ar “spāņu gripu” Eiropā un Ziemeļamerikā mirst apm. 20 miljoni cilvēku, pasaulē - ap 100 miljonu. Poliomielīts – Sastopams kopš vissenākajiem laikiem, epidēmija Eiropā un Ziemeļamerikā 1945. – 1955. gadā – ap miljonu cilvēku paralizēti vai miruši. HIV/AIDS – Kopš 1982. gada miruši vairāk nekā 40 miljoni cilvēku. Vīrusu epidēmijas izdevās ierobežot jau pirms vīrusu atklāšanas:Viduslaiku Ķīna – variolizācija pret bakām; XVIII g.s. beigas Anglija, E.Dženners – vakcinācija pret bakām; 1885. g. Francija, L.Pastērs, E. Rū – vakcinācija pret trakumsērgu
XVII gadsimtā Holandes puķkopji īpaši augstu vērtēja ar vīrusiem inficētas tulpes 1637. gada februārī: viena šo tulpju sīpola cena = laba amatnieka 20 gadu darba alga. 1637. gada pavasarī tirgus sabruka. Semper Augustus Viceroy Wikipedia
Dimitrijs Ivanovskis /Ивановский/ (1864. - 1920.) Martins Beijerniks /Beijernick/ (1851.-1931.) Tabakas mozaīkas vīruss 1892. un 1898. gadā
“FILTRĒJOŠIES VĪRUSI” – INFEKCIJAS IZRAISĪTĀJS IET CAURI FILTRAM, KAS AIZTUR BAKTĒRIJAS Keramikas filtri Membrānu filtri:0,22 vai 0,45 mm poras
Salvatore Luria Makss Delbruks
DZĪVĪBAS ALGORITMS TRANSKRIPCIJA RNS polimerāze TRANSLĀCIJA DNS Proteīns RNS RNS ATKARĪGA DNS SINTĒZE Atgriezeniskā transkriptāze = revertāze RNS PAŠ-REPLIKĀCIJATranskriptāze REPLIKĀCIJADNS polimerāze
Vīrusu ģenētisko informāciju var nest: DNS: divpavedienu (ds) lineāra gredzenveida vienpavediena (ss) lineāra gredzenveida RNS divpavedienu (ds) lineāra vienpavediena (ss) mRNS (+) komplementāra mRNS (-) Vīrusu ģenētiskā informācija var būt ierakstīta vienā vai vairākās NS molekulās, var būt sadalīta pa vairākām vīrusu daļiņām (polipartiti vīrusi)
Vīrusu nukleīnskābju izmēri: DNS: Mazākie: 3 100 b.p. (cilvēka B hepatīta vīruss, HBV).Lielākie:1 200 000 b.p., (aļģu mimivīrusi).Tipiski: daži desmiti tūkstoši b.p. RNS: Mazākie: 3 500 b. (levivīrusi: bakteriofāgs MS2 un taml.).Lielākie:~30 000 b. (SARS koronavīruss) vai b.p. (augu reovīrusi)Tipiski: ap desmiti tūkstošiiem b.
VĪRUSU IZMĒRI Parvoviruss Mimiviruss
LIELĀKIE VĪRUSI Hipotēzes par eikariotu šūnu un to organellu izcelšanos Filips Bells (Philip Bell, postdoctoral research fellow at Macquarie University, New SouthWales, Australia; founding Director of Microbiogen Pty Ltd.)vīrusu eikarioģenēzes teorijas (2001. – 2004) autors. Lielie DNS vīrusi kā iespējamie šūnas kodola priekšteči evolūcijā.
LIELĀKIE VĪRUSI N.Philippe ... J.-M. Claverie, C. Abergel Pandoraviruses: Amoeba Viruses with Genomes up to 2.5 Mb Reaching that of Parasitic Eukaryotes Science 19 July 2013:Vol. 341 no. 6143 pp. 281-286 Megavirus chilensis D. Arslan, .... C. Abergel, J.-M. Claverie Distant Mimivirus relative with a larger genome highlights the fundamental features of Megaviridae. Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A. 108, 17486–17491 (2011). diametrs 440 nm, 1,259,197 b.p., 1100 gēnu
VĪRUSU UZBŪVE (MORFOLOĢIJA) SIMETRIJA STRUKTŪRA BEZ ĀRĒJĀ APVALKA KUBISKA AR ĀRĒJO APVALKU SPIRĀLISKA Ārējais apvalks = Superkapsīds; PeplossKubiska simetrija = Ikosaedriska
VĪRUSU UZBŪVE (MORFOLOĢIJA) VIRIONS – inficēt spējīgs vīruss (vienā vai vairākās daļiņās: mono-, di- un tripartiti virioni). KAPSĪDS – vīrusa nukleīnskābes un ar to cieši saistīto proteīnu (nukleoproteīna, kora) proteīna ietvars; var būt vienslāņa vai daudzslāņu kapsīdi. NUKLEOKAPSĪDS – kapsīds kopā ar tā saturu (nukleīnskābi, nukleoproteīnu, koru). APVALKS (SUPERKAPSĪDS) - saimniekšūnas citoplazmas membrānas un vīrusa proteīnu veidots viriona ārējais aizsargslānis. Vairumam augu, baktēriju un sēņu vīrusu apvalka nav. Izplatītākajiem dzīvnieku vīrusiem ir apvalki, taču ir arī labi pazīstami dzīvnieku vīrusi bez apvalka.
VĪRUSU UZBŪVE Vīrusa kapsīdu veido proteīna daļiņas – kapsomeri. Tie sastāv no vienas vai vairākām proteīna molekulām – subvienībām. Vīrusa apvalka (apmetņa=peplosa) membrānā atrodas proteīna daļiņas – peplomeri. Tie sastāv no vienas vai vairākām proteīna molekulām – subvienībām.
VĪRUSU IZMĒRI 1 mikrometrs
VĪRUSU UZBŪVE SPIRĀLISKA KAPSĪDA UZBŪVES SIMETRIJA Tabakas mozaīkas vīruss Kartupeļu Y vīruss Kapsīda diametrs -~11 nm, garums -~900 nm Kapsīda diametrs -18 nm, garums -300 nm
VĪRUSU UZBŪVE IKOSAEDRISKA KAPSĪDA UZBŪVES SIMETRIJA
VĪRUSU UZBŪVE KOMPLEKSI VĪRUSI
VĪRUSU UZBŪVE KOMPLEKSI VĪRUSI
VĪRUSU UZBŪVE KOMPLEKSI VĪRUSI http://pathmicro.med.sc.edu/lecture/hiv9.htm
VĪRUSU ĶĪMISKAIS SASTĀVS NUKLEĪNSKĀBES DNS vai RNS kā ģenētiskās informācijas nesējs Papildfunkcijas, piem., tRNS retrovīrusu sastāvā PROTEĪNI Vīrusa morfoloģijas veidošana (struktūras proteīni) Ne-struktūras proteīni enzīmi nukleīnskābes saistīšana un stabilizēšana transkripcijas faktori
VĪRUSU ĶĪMISKAIS SASTĀVS LIPĪDI Ārējā apvalka (superkapsīda) sastāvā, tiek ņemti no saimniekšūnas membrānas POLISAHARĪDI Ārējā apvalka proteīnu - glikoproteīnu un morfoloģisko struktūrvienību (peplomeru) sastāvā, sintēzi nodrošina saimniekšūnas metabolisma ceļos
VĪRUSU AUDZĒŠANA Organismi, audu kultūras, šūnu kultūras
VĪRUSU AUDZĒŠANA Negatīvās kolonijas - plaki (plagues). Vīrusa koncentrācija: PFU/ml
VĪRUSU ATTĪSTĪBAS ETAPI Vīrusa un šūnas mijiedarbības etapi: 1) adsorbcija: vīrusa un šūnas receptoru mijiedarbība, dažāds specifiskums – tropisms; 2) penetrācija: vīrusa iekļūšana šūnā – viropekse, fagocitoze, membrānu saplūšana; 5) vīrusa agregācija – morfoģenētiskie ceļi; 3)deproteinizēšana (“uncouting”), vīrusa proteīnu apvalku aizvākšana; 6) vīrusa izkļūšana no šūnas, nobriešana. 4)sintēze (nekavējoši agrīnie un agrīnie proteīni, RNS, vēlīnie proteīni, DNS, struktūras un lizes proteīni); Vienas baktēriju šūnas infekcijas ciklā veidojas 100 – 10 000 jaunu virionu. Vienas dzīvnieku šūnas infekcijas ciklā veidojas 10 000 – 1 000 000 jaunu virionu.
VĪRUSU ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 1. Šūnu lizēšana: infekcijas rezultātā šūna iet bojā 2. Lizogēnija: vīruss replicējas kopā ar šūnu, bieži integrēts šūnas genomā, redzamu infekcijas pazīmju nav
Arī vīrusiem var būt vīrusi ! Bernard La Scola et al. The virophage as a unique parasite of the giant mimivirusNature 455, 100-104 (September 4, 2008)