1 / 97

Ipa uma saturs

likumi. Par dzivokla ipa?umuSpeka no 26.10.1995 Publicets: Vestnesis , 12.10.1995, nr. 157 Par valsts un pa?valdibu dzivojamo maju privatizaciju, Speka no 25.07.1995 Publicets: Vestnesis , 11.07.1995, nr. 103 . 2. literatura. Bergmane I . Nekustamais ipa?ums ka laulato kopiga manta, Latvijas Univ

azura
Download Presentation

Ipa uma saturs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

    1. Ipašuma saturs Kopipašums Ipašuma atsavinašanas tiesibas aprobežojumi Ipašuma lietošanas tiesibas aprobežojumi 1

    2. likumi Par dzivokla ipašumu Speka no 26.10.1995 Publicets: Vestnesis , 12.10.1995, nr. 157 Par valsts un pašvaldibu dzivojamo maju privatizaciju, Speka no 25.07.1995 Publicets: Vestnesis , 11.07.1995, nr. 103 2

    3. literatura Bergmane I . Nekustamais ipašums ka laulato kopiga manta, Latvijas Universitates raksti, „Socialas zinatnes” krajums Nr.665, 2003 3

    4. literatura Bergmane I. Laulato mantiskas attiecibas Latvija un arvalstis”, Latvijas Universitates Juridiskas fakultates starptautiska zinatniska konference „Tiesibu harmonizacija Baltijas juras telpa 20.-21.gs. mija” 2004.gada 29.-30.janvari, Riga, 4

    5. literatura Švemberga A. Par nekustama ipašuma pirmpirkuma tiesibam. Jurista vards, 21.05.2002 10 (243); 04.06.2002 11 (244) 5

    6. koncepcija TM projekts buvju kadastralas uzmerišanas procesa attistibas koncepcijai – 15.10. 2009 6

    7. petijums Petijums Gimenes tiesibas Civillikuma Gimenes tiesibu dalas modernizacijai. 7

    8. kopipašums Veidi Vesture Reforma 8

    9. Vienas važas sakaltie 9

    10. 10

    11. 11

    12. 12

    13. 13 Kopipašnieku tiesibas

    14. 14 Kopipašnieku tiesibas

    15. Kopipašums ka aprobežojums 15

    16. Kopipašums ka aprobežojums Ne apgrutinat, ne atsavinat, ne ari pargrozit (1068). 16

    17. Kopipašums ka aprobežojums Katram kopipašniekam ir tiesiba protestet pret tadu viena vai visu parejo kopipašnieku ricibu, un šo tiesibu vinam nevar atnemt ar balsu vairakumu (1068). 17

    18. SKC – 561, 2006.  Kopipašuma ietilpstoša buve,[...] nevar but par [ ..] atsevišku ipašuma tiesibu priekšmetu, neatkarigi no ta, kurš no kopipašuma dalibniekiem ieguldijis lidzeklus tas celtnieciba 18

    19. SKC-660, 2004. Teze. Par dzivoklu privatizacijas subjektu tiesibu parkapšanu, nelikumigi iznomajot un pec tam privatizejot daudzdzivoklu maja esošos beninus un pagrabu. 19

    20. SKC – 241, 2006. Dzivojamas majas benini [..] ir kopipašuma esoša majas dala. Benini nevar but atsevišks privatizacijas objekts.. 20

    21. Kopipašuma vesturiskie tipi Nedalitais kopipašums. Laulato ipašums. Sabiedribas dalibnieku ipašums. Mantojums. Virsipašuma tiesibas. Dzivoklu ipašums. 21

    22. Nedalitais kopipašums. Viss, ko laulibas laika laulatie iegust kopigi vai viens no viniem, bet ar abu laulato lidzekliem vai ar otra laulata darbibas palidzibu, ir abu laulato kopiga manta; šaubu gadijuma japienem, ka ši manta pieder abiem lidzigas dalas (89.). 22

    23. Bergmane I., pr.d. Civillikuma sastaditaji 1937.gada izvelejas laulato mantas škirtibas sistemu[..] Bet reize ar to vini atzina ari mantas kopibas sistemu tajos gadijumos, kad laulatie ieguvuši mantu kopigi (11). 23

    24. Bergmane I., pr.d. Laulatie var noslegt ligumu, ar kuru vienam laulatajam piederošs ipašums tiek apvienots abu laulato nedalita kopiga ipašuma. (136). 24

    25. Petijums Gimenes tiesibas Civillikuma Gimenes tiesibu dalas modernizacijai. nekonsekvence Civillikuma piemerošana tiesu prakse pastav 25

    26. Laulato manta 1937.gada Civillikuma laulato mantas iegušanas un statusa veidi bija aptverti pilniba, bet pašlaik Civillikums atstaj "robus" laulato mantas piederiba vienam laulatajam vai abiem, kas ari rada šadas problemas, pie tam neaizsargats ir ari labticigais ieguvejs (TM petijums) 26

    27. Sabiedribas dalibnieku ipašums 2244. Ja liguma nav noteikts citadi, atvietojamas un paterejamas lietas uzskatamas par nodotam biedru kopipašuma, bet neatvietojamas un nepaterejamas lietas – par nodotam lietošana. 27

    28. atškiribas 2245. Biedrs nevar rikoties ar savu dalu kopiga manta vai ar atseviškam pie šas mantas piederigam lietam; vinš nevar prasit izdališanu, kamer vinš ir sabiedribas biedrs. 28

    29. Mantojums. 716. [..] lidzmantinieki valda mantojumu nedaliti, [..] sanem [..] ienakumus samera ar katra dalu un [..] nes uz to gulošas nastas, [..] zaudejumus.. Ja mantojuma atstajejs nav noteicis nedalita mantojuma parvaldišanas un lietošanas kartibu, tad to nosaka lidzmantinieku vairakums pec mantojuma dalu lieluma. 29

    30. Mantojums 733. Dalot mantojumu tiesas cela, tiesai jarikojas vispar pec 1075.panta noteikumiem par kopipašuma dališanu, ieverojot ari 734. un turpmako pantu seviškos noteikumus. 30

    31. Mantojums 741. Ja dalamas lauksaimnieciska rakstura zemes nepietiek, [..] tad tevs vai mate, daloties ar saviem pilngadigiem berniem, [,,] nevar prasit savas dalas daba. 31

    32. 741 Tapat nevar prasit savu dalu daba, ja visiem tadu neiznak, lidzmantinieks, kas nenodarbojas ar zemkopibu, ka ari tas lidzmantinieks, kam pašam vai kura laulatam jau pieder lauksaimnieciska rakstura zeme, kuras platiba parsniedz likuma noteikto mazako apmeru. 32

    33. Inze case 15/1986/113/161 25. The Carinthian Hereditary Farms Act,  Section 6 § 1 ”[..] only one person, the principal heir (Anerbe), may inherit the farm and its equipment ..." 33

    34. Dijk P., Hoof G.J.H. Theory and Practice of the European Convention on Human Rights. Second Edition. Kluwer Law and Taxation Publishers. Deventer – Boston, 1990, p. 456. 34

    35. Virsipašuma tiesibas (ipašumtiesigs lietojums). Uz likuma pamata ipašumtiesigs lietojums (dominium utile) pieškirts macitajiem uz macitajmuižu zemem, bet virsipašums pieder baznicas draudzei (VLK, 945.) 35

    36. priekšlikumi priekšlikumus tam, ka butu modernizejami CL noteikumi par kopipašumu, ir devis H.Štegmans [ Stegman H. Zur Reform der Bestimmungen des Baltischen Privatrechts über das Miteigentum // Riga’sche Zeitschrift für Rechtswissenschaft. 1933/34, 1.Heft, S.20 – 30]. 36

    37. Kopejas lietas parvaldišana un lietošana. BGB Section 745 Administration and use by resolution (1) By a majority of votes it may be resolved that there is to be proper administration and use appropriate to the quality of the joint item. The majority of votes is to be calculated according to the size of the shares. 37

    38. Priekšlikumi E. Kalninš „Ar kopipašnieku balsu vairakumu var noteikt kopejas lietas ipašibam atbilstošu pienacigu (variants: sapratigu) parvaldišanu un lietošanu. Balsu vairakums ir aprekinams atbilstoši kopipašnieku dalu lielumam. 38

    39. Priekšlikumi E. Kalninš Ciktal kopejas lietas parvaldišana un lietošana nav noteikta ar vienošanos vai ar kopipašnieku balsu vairakumu, katram kopipašniekam ir tiesiba prasit tadas parvaldišanas un lietošanas noteikšanu, kas pec taisnibas apzinas atbilst visu kopipašnieku interesem. 39

    40. Priekšlikumi E. Kalninš Kopejas lietas butisku pargrozišanu nevar nedz prasit, nedz noteikt ar kopipašnieku balsu vairakumu. Neviena kopipašnieka tiesibu samerigi ar vina dalu sanemt visus labumus, kadus kopeja lieta dod, nevar ierobežot bez vina piekrišanas 40

    41. Trukst: procedura, parveide Jabridina iepriekš par lemuma objektu (Italija, 1105) Ja pasakumi kopigas lietas parvaldei netiek veikti, var griezties tiesa (Ibid) Administrešanu var deleget vienam kopipašniekam Jebkurš kopipašnieks, kurš nepiekrit, var apstridet tiesa (Ibid, 1106) 41

    42. Parveidojumi, dališana 2/3 (Italija, 1108) Kas nepiekrit, var apstridet tiesa (Italija, 1109) Kreditori un tiesibu pecteci var piedalities dališana 42

    43. Condominium (eku kopipašums) Kopsapulce 2/3 Ja nepietiek, nakama sapulce 10 dienu laika 1/3 dalibnieku un vismaz 1/3 no ekas vertibas (Italija, 1136) 43

    44. Eka un zeme Pirmpirkuma tiesibas, bet ne kopipašums 44

    45. Dzivokla ipašums. 1.pants. (1) Dzivokla ipašums daudzdzivoklu maja, kura dzivokli pieder vairakiem ipašniekiem, ir katra ipašnieka atseviškais ipašums kopa ar attiecigo kopipašuma domajamo dalu. 45

    46. Dzivokla ipašuma Kopigas (piedališanas izdevumos u.tml.) un atškirigas (dališana, pirmpirkuma tiesibas) pazimes 46

    47. SKC – 535, 2007. Atbilstoši likuma „Par dzivokla ipašumu” 12.pantam, dzivokla ipašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistiti ar zemes gabala uzturešanu, proporcionali sava dzivokla ipašuma lielumam 47

    48. SKC – 535, 2007. ir tiesibas prasit no dzivokla ipašniekiem, ari no tiem, kuri nav sabiedribas dalibnieki, zemes gabala uzturešanai nepieciešamo izdevumu attiecigas dalas samaksu. (Likuma „Par dzivokla ipašumu” 12.pants, 34.panta otra dala). 48

    49. apkure Daudzdzivoklu majas iekšeja siltumapgades sistema ir kopipašuma esoša OtrDiena, 2005. gada 17. maijs. 49

    50. SKC – 34, 2008 Dzivoklu ipašumu izveidošana kopipašuma esoša nekustama ipašuma, nosledzot par to civiltiesisku ligumu, atbilst likuma „Par dzivokla ipašumu” 24.pantam. [..] nav kopipašuma sadale Civillikuma 1074.un 1075.panta izpratne. 50

    51. Par valsts un pašvaldibu dzivojamo maju privatizaciju Speka no 25.07.1995 9.pants. Privatizacijas nosacijumi, ja dzivojama maja ir kopipašums 51

    52. ja dzivojama maja ir kopipašums (2) Ja starp kopipašniekiem nav panakta vienošanas par kopipašuma [..] sadali [..] valsts vai pašvaldiba pardod sev piederošo kopipašuma domajamo dalu izsole 52

    53. 53

    54. Kopipašuma dališana Nevienu kopipašnieku nevar piespiest palikt kopipašuma (1074.) 54

    55. dališana piespriež katram no kopipašniekiem realas dalas atdod visu lietu vienam kopipašniekam, ar pienakumu samaksat parejiem vinu dalas nauda noteic lietu pardot, izdalot ienemto naudu kopipašnieku starpa ar lozi (1075.) 55

    56. “konstitutivais” prasijums tiesa, raugoties pec dalama priekšmeta ipašibam un lietas apstakliem.. 56

    57. 57 dališana

    58. SKC – 40, 2003 Jurista Vards:  13.08.2003  Nr. 27/28 (285/286) “pilnvarojums tiesai “  58

    59. Par kopipašuma dališanas veidu “pilnvarojums tiesai pec sava ieskata izraudzities to dališanas veidu, kas, nemot vera visus lietas apstaklus, ir vispiemerotakais un vistaisnigakais”.. 59

    60. Realas dalas izbeigt kopipašumu un sadalit zemesgabalu 3148 m2 platiba, kas atrodas [..] atdalot zemesgabalu 1350 m2 platiba un nododot to vina ipašuma, bet zemesgabalu 1798 m2 nodot Jura S. ipašuma. 60

    61. SKC – 747, 2007. Ja laulatam atzitas ipašuma tiesibas uz domajamo dalu no dzivokla ipašuma, bet kopipašums izbeigts, izmaksajot par šo dalu kompensaciju, piemerojami likuma „Par dzivokla ipašumu” 22.panta otras dalas noteikumi par dzivokla lietošanas tiesibu izbeigšanu ar škirto laulato. 61

    62. Kopipašuma sadale.. Nav tas pats, kas lietošanas kartibas noteikšana 62

    63. SKC – 703, 2007. Ar kopipašuma lietošanas kartibas noteikšanu kopipašums neizbeidzas 63

    64. SKC – 703, 2007. ..nav pamata uzskatit, ka ar kopipašnieku lietošana nodoto telpu neatbilstibu pec vertibas, ja telpu saimnieciska nozime ir vienada, butu aizskartas kada kopipašnieka tiesibas.. 64

    65. 65

    66. Ipašuma lietošanas tiesibas aprobežojumi Buvju un eku lietošanas tiesibas aprobežojumi Ietaišu un apstadijumu lietošanas tiesibas aprobežojumi. Udenu lietošanas tiesibas aprobežojumi Mežu lietošanas tiesibas aprobežojumi 66

    67. Var iemerit tauvas joslu 1104. Publiskie udeni ir valsts ipašums, ciktal uz tiem nepastav ipašuma tiesibas privatai personai. Juras piekraste pieder valstij lidz tai vietai, kuru sasniedz juras augstakas bangas.

    68. apgrutinajumu noteikšana „(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietejo pašvaldibu teritoriju planojumos, ieverojot normativo aktu prasibas.” - Aizsargjoslu likuma 33.pants

    69. 69 Aizsargjoslu likums 36.pants. Aprobežojumi Baltijas juras un Rigas juras lica piekrastes aizsargjosla (3) Krasta kapu aizsargjosla un pludmale papildus ša panta pirmaja un otraja dala minetajam aizliegts:

    70. 70 aizsargjosla ... aizliegts: 1) atsavinat valsts vai pašvaldibas ipašuma esošo zemi, [..] 2) norobežot ar žogiem pieeju jurai, ka ari traucet kajamgajeju brivu parvietošanos un atrašanos pludmale un tauvas josla..

    71. 71 ... kuriem ir privats raksturs. “legalie servituti”

    72. Nekustama ipašuma valsts kadastra likums - Speka no 01.01.2006 Likuma merkis ir nodrošinat sabiedribu ar aktualu kadastra informaciju par visiem valsts teritorija esošajiem nekustamajiem ipašumiem - 2.pants

    73. Noteikumi par nekustama ipašuma objekta apgrutinajumu klasifikaciju – 28.03.2006, nr. 241 apgrutinajumi klasificejami kategorijas, klases, grupas un apakšgrupas

    74. Noteikumi par nekustama ipašuma objekta noteikšanu - 20.03.2007, nr. 182 nosaka: ..dokumentus, kadus ..personas (turpmak – ierosinatajs) iesniedz Valsts zemes dienestam,

    75. Kadastra objekta registracijas un kadastra datu aktualizacijas noteikumi - 01.08.2006 , nr. 636 nosaka kadastra objekta registraciju un kadastra datu aktualizaciju

    76. TEHNISKAS GRUTIBAS nav iespejams noteikt visas aizsargjoslas, jo to nelauj detalizacija nav noteikti vienoti apzimejumi nav noteikti izstrades standarti un datu sagatavošanas formati nav preciza informacijas par aizsargjoslu izraisoša objekta atrašanas vietu

    77. VESTURISKAS GRUTIBAS nevar nodrošinat datu aktualitati teritorijas planojuma realizacijas laika (12 gadi) zemes robežu plani gatavoti pirms Aizsargjoslu likuma, likuma grozijumu pienemšanas zemes robežu plani izgatavoti pirms aizsargjosla noteikta zemes robežu plani– izgatavoti pirms radies objekts, kuram nosaka aizsargjoslu, vai ari objekts likvidets

    78. Nekustama ipašuma valsts kadastra likums 15.p Lidz 2010.gada 1.janvarim zemes ipašnieks ir tiesigs ierosinat nekustama ipašuma objekta noteikšanu attieciba uz buvi ar nenoskaidrotu ipašuma piederibu, kas atrodas uz vina zemes. 78

    79. 79 The underground: One wrong move and a whole street could be cut off

    80. 80 komunikacijas

    81. Eka uz svešas zemes Originala CL interpretacija nepielauj ipašuma tiesibas uz eku ka atsevišku objektu („eka uz svešas” zemes). 81

    82. CL „Kas uzcelis eku uz svešas zemes aiz atvainojamas maldibas, var, kad no vina pieprasa šo zemi tas ipašnieks, neizpildit šo prasijumu lidz tam laikam, kamer nedabu atlidzibu par savu eku.” (CL 970.p.). 82

    83. 970.p. sekas sveša zeme noklust celtniecibas veiceja faktiskaja vara, pie tam vinš „var neizpildit” prasijumu izdot šo zemi ipašniekam, lidz „kamer nedabu atlidzibu par savu eku”. Tas, ka likums apzime šadi veiktu apbuvi par „savu”, attiecinot to uz celeju, nav saprotams ka norade uz ipašumu, bet gan valdijumu. 83

    84. „Izdot” zemi = ko atteikties no valdijuma. „ Izdot” zemi „zem ekas”, vienlaikus saglabajot valdijumu uz jaunuzcelto eku šis normas konteksta nav iespejams – tas butu pretruna ar priekšstatu par nekustam ipašumu ka zemes un ekas nesaraujamu vienibu, jo „Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota eka atzistama par tas dalu”(CL 968,p.). 84

    85. Atteikšanas no dalita ipašuma CL atteicies no dalita ipašuma tiesibu koncepcijas, pirmkart, neietverot CL normas par ipašumtiesigu lietotaju, ko paredzeja VLK 942.- 952.p.p., 85

    86. Ipašumtiesiga valditaja tiesibas, dominium directum (Ober-Eigentum) un dominium utile (Unter-Eigentum) ????????? ?.,1914, T. I, c. 406. Lietu tiesibas. Baltijas vietejo likumu kopojuma trešas dalas skaidrojumi. Konradi F., Valters A. Riga: 1935, 211. Lpp. 86

    87. Viena nodalijuma [nodibinot] zemes rentes tiesibu, blakus dominus directus tai paša folijas otra dala, kura ienesams vispar ipašnieks, ienesams ari zemes rentes turetajs, ka dominus utilis. Ar šo tiek ieverots zemes rentes turetaja ipašnieka raksturs, preteji tiri lietisku tiesibu nesejiem, kuri ipašnieka rubrika (folijas II dala) (Konradi, Valter, 212) 87

    88. Pastavoša koncepcija likuma „Par atjaunota Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesibu un lietu tiesibu dalas speka stašanas laiku un kartibu” koncepcijai apluko „eku uz svešas zemes” ka pilnigi patstavigu ipašumu, pie tam vienlaikus ka patstavigu ipašumu uzluko ari zemi zem ekas, 88

    89. Nav lidzvertigi pirmskara komentari balstiti uz priekšstatu, ka šos divus dalita ipašuma komponentus nevar aplukot ka lidzvertigus, un lidz ar to, vienam no tiem jadod priekšroka pret otru. 89

    90. Priekšroka - ekai Preteji tam, kas izriet no attiecigas terminologijas, šadu priekšroku bauda „ipašumtiesigais lietotajs” (dominus utilis). Konradi un Valters aizrada, ka „dominus utilis bvauda zemes gabala valdišanas un lietošanas tiesibas”; vinam „pieškirta tieši mantas valdišana (Sachbesitz), bet nevis tikai tiesibu valdišana (Rechtbesitz)”. 90

    91. Izpirkšana - vesture atkartojas Ministru Kabineta 1938.g. 8 dec.Likums par dalitu ipašuma tiesibu atcelšanu.- Likumu un Ministru kabineta noteikumu krajums. 1938., 46. Burtnica. Saeimas Juridiska biroja vaditajs Gunars Kusinš: Risinajums nebeidzamai tiesvedibai Satversmes tiesa varetu but kaut vai piespiedu zemes pardošana daudzdzivoklu namu ipašniekiem (DB, 22.10.2009) 91

    92. Par sevi atgadina konceptuali Eka ka “patstavigs ipašums”, kas reali izsledz zemes ipašnieka valdijumu un kas ierakstita atseviška nodalijuma apgrutina pat dalita ipašuma konstatešanu. 92

    93. SATVERSMES TIESA 13.02.2009 Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsetas" 12.panta trešaja dala un likuma "Par valsts un pašvaldibu dzivojamo maju privatizaciju" 54.panta pirmaja un otraja dala lietota varda "noma" atbilstibu Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam 93

    94. Maja uz svešas zemes Pieteikuma iesniedzejai ar Rigas pilsetas Zemes komisijas 1996. gada 2. maija lemumu Nr. 17/83 atjaunotas ipašuma tiesibas uz zemes gabala Lielvardes iela (kadastra nr. 01000712041) 424/2304 domajamo dalu. Jau Pieteikuma iesniedzejas ipašuma tiesibu atjaunošanas bridi uz mineta zemes gabala esot atradusies daudzdzivoklu maja. 94

    95. Ir vai nav apgrutinajumi? Pieteikuma iesniedzeja norada, ka Rigas un Ventspils brivostu teritorija ietilpstošas zemes ipašnieki atrodoties vienados un salidzinamos apstaklos ar citviet pilsetas esošas zemes ipašniekiem. Ka vieni, ta otri zemes ipašnieki nevarot paši lietot zemes gabalu un nevarot brivi izlemt, kam zemes gabalu nodot lietošana. Uzbuvetas ekas abos gadijumos varot uzskatit par zemes gabala apgrutinajumiem. 95

    96. Servituts labaks par nomu apstridetas normas liekot noslegt nomas ligumu, savukart brivostu teritorija saskana ar likumu par labu ostas parvaldei tiekot nodibinats personalservituts uz fiziskajam un juridiskajam personam piederošo zemi. 96

    97. aprobežojums Pieteikuma iesniedzeja norada, ka valsts noteikto piespiedu nomas tiesisko attiecibu del ipašnieks nevarot rikoties ar savu zemi pec saviem ieskatiem. Lidz ar to tiekot ierobežotas Pieteikuma iesniedzejai Satversmes 105. panta noteiktas tiesibas uz ipašumu. 97

    98. Ir aprobežojums vai nav? labums, ko sabiedriba iegust ar apstridetajam normam, ir lielaks par individa tiesibam un likumiskajam interesem nodarito zaudejumu. Tadejadi apstridetas normas atbilst ari sameriguma principam un nav pretruna ar Satversmes 105. panta noteiktajam personas tiesibam uz ipašumu. 98

More Related