Par reformām un to realizāciju

1. Par reformām un to realizāciju Andrejs Ermuiža

2. Par mērķu un reformu problēmām ZRP ir izvirzījusi un vēlas īstenot ļoti ambiciozus mērķus – veikt reformas Latvijas valsts pārvaldes pilnveidošanā un tai skaitā reformēt izglītības sistēmu, kas lielā mērā noteic valsts attīstību. Nav noslēpums, ka tieši pateicoties šim uzstādījumam tika nodrošināti tik labi ZRP rezultāti 11. Saeimas vēlēšanās. Taču viena lieta ir mērķu izvirzīšana, bet cita – to sasniegšanas nodrošināšana. Izglītības nozarē ir izvirzītas vairākas reformas, piem., • Par mācību laika pagarināšanu skolās • Par augstskolu studentu finansēšanu u.c. Tās izsauc pretrunīgus vērtējumus sabiedrībā, jo nav skaidrs, ko tās dos.

3. Kā pretrunas novērst? Jāapzinās, ka bez visiem pieņemamu mērķu deklarēšanas un to sasniegšanas (realizācijas) stratēģijas pieņemšanas un tās konsekventas realizācijas, nav iespējams gūt vēlamos rezultātus. Vispirms nepieciešams noteikt tādu mērķi, kas visiem saprotams un pieņemams, bet tas var būt starpnozaru kompentencē, t.i., ne obligāti sasniedzams tikai vienas nozares, piem., izglītības sistēmas, ietvaros. Tad jāizvirza reformas, kas sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

4. Piemēri no biznesa nozares vēstures No pagājušā gadsimta 70-tiem gadiem Japānā sāka izmantot modernās datu analīzes un plānošanas metodes, kas balstās uz psiholoģijas pētījumu sasniegumiem un nodrošināja ekonomikas strauju attīstību. Piemēram, tika lietotas sekojošas metodes: • Saišu diagrammas • Kokveida diagrammas • Išikavas (asaku) diagrammas • Darbību veikšanas diagrammas Vēlāk tika izmantotas arī: • Saišu matricas • Hanta diagrammas (PERT) • Konceptkartes u.c.

5. Misija, vīzija, vērtības un ietekmes Dažas vispārzināmas atziņas Biznesā Katrai organizācijai (un tai skaitā izglītības sistēmai) ir pastāvēšanas mērķis – misija – uzdevumi, kas tai jāveic. Vīzijas formulējums ir ievērojami īsāks un to lieto, lai klientiem un darbiniekiem darītu zināmus organizācijas attīstības virzienus. Vīzija noteic sasniedzamo rezultātu. Mērīšana (kritēriji) noteic cik lielā mērā ir sasniegti noteiktie mērķi katrā etapā un etapu secības rezultātā. Ietekmes pušu (faktoru) noteikšanai lieto saišu diagrammas.

6. Par IZ sistēmas vīziju IZM ietvaros būtu jātiek izvirzīta vīzija par mērķiem, t.i., par to, 1)kādiem jābūt globāliem rezultātiem un 2)kad vēlamies sasniegt tos reformu rezultātā, kur blakus izglītības sistēmai būtu iesaistīti arī citi resori (te pozitīva nozīme būtu arī jaunizveidotajam Pār resoru koordinācijas centram). Piemēram, vīzija varētu būt – panākt, lai uz 2025. gadu lauku rajonos nebūtu bezdarba un tur dzīvotu kuplas uz pārtikušas ģimenes (bez motivētas un izglītotas jaunatnes to nesasniegt) .

7. Kas nepieciešams vīzijas sasniegšanai? Izejot no uzstādītajiem mērķiem, to sasniegšanai • jāģenerē nepieciešamie pasākumi (reformas), • jānoteic to etapu secība, • Jānoteic iespējamie varianti un • jāieplāno kā arī jāatrod katram etapam nepieciešamie resursi. Te lietderīgi lietot prātu vētras (brainstroming) metodi iespēju ģenerēšanai un izvērtēšanai, kā arī datorizētus plānošanas rīkus plānu izpildes kotrolei.

8. Ko mēs saprotam ar vārdu ‘’reforma’’? Atsevišķa reforma - tas ir kaut kādas situācijas uzlabojums Lai to veiktu: • Jāizvērtē esošā situācija un jākonstatē, kas tajā neapmierina • Jāatrod iespējas, kā situāciju var uzlabot (kritēriji) • Jāprognozē uzlabotās situācijas iespējas, reformai nepieciešamie resursi (finanses, izpildītāji, aprīkojums (piem., infrastruktūra)). Ja tas apmierina, tad jāveic reformai ieplānotie pasākumi.

9. Situācijas uzlabošanas (reformas) etapi

10. Reformas un vīzija – salīdzinājums ar alpīnismu Parasti ar vienu vien reformu vēlamais rezultāts nav sasniedzams, tādēļ jāveic virkne secīgu reformu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, t.i., jārealizē vairāku etapu optimizācijas process. Šādu optimizācijas procesu var salīdzināt ar kalnā kāpšanu, kad katrā solī izvēlamies to virzienu, kas ved uz augšu, piemēram, no sākuma punkta A uz B vai C. Vairāku soļu (reformu) rezultātā varam sasniegt kādu virsotni, visdrīzāk, lokālo optimumu D, kad vairs nekas nav uzlabojams. Bet, lai sasniegtu globālo optimumu E (visvēlamāko), mums tas jāsaredz, t.i., nepieciešamas zināšanas un stratēģija, kā to sasniegt, kādi resursi un kad nepieciešami un secīgu rīcības etapu plāns.

11. A - sākuma stāvoklis; B un C – atsevišķu reformu uzlabojumiVirsotnes – D - lokālais un E - globālais ekstrēmumiuz kreiso pusi – lēnais evolūcijas ceļš; uz labo – mērķtiecīga attīstība

12. Daži būtiski atzinumi par reformu realizāciju vispār un tai skaitā izglītībā 1 4. Reformām jābūt orientētām uz konkrētu mērķi jeb vīziju par reformu kopuma rezultātu 5. Vīziju (mērķi) jādefinē sistēmiski pārnozaru (vairāku ministriju) aspektā nevis tikai atsevišķas nozares ietvaros. 6.  Vīzijai jābūt pietiekoši ambiciozai, neapstrīdamai, t.i., visiem pieņemamai, un paredzamai sasniegt konkrētā termiņā, piemēram, ‘’lai lauku rajonus apdzīvotu kuplas ģimenes un tur būtu nodrošināts pietiekoši apmaksāts darbs’’. Tikai šāda veida vīzija spēs piesaistīt tās realizācijai nepieciešamās iedzīvotāju masas, bez kā reformas nerealizēt. Bet pastāv risks – uzticības zudums uzņemto saistību neizpildes dēļ.

13. Daži būtiski atzinumi par reformu realizāciju vispār un tai skaitā izglītībā 2 • Vīzijas sasniegšanai nepieciešams plāns ar konkrētiem etapu termiņiem un tiem nepieciešamiem resursiem realizējot vairāku reformu secību (ķēdi). • Katras reformas (ķēdes locekļa) nepieciešamība un efektivitāte jāvērtē tikai vīzijas sasniegšanas kritēriju kontekstā nevis neatkarīgi no tā (piem., finanšu resursi atsevišķām izglītības aktivitātēm, mācību laika pagarināšana skolās) • Reformu vērtēšanas kritērijiem (kas var būt vairāku aspektu) jābūt objektīviem, konkrētiem un izmērāmiem, nevis tikai ranžējamiem (piem., panākt 1. vietu).