610 likes | 870 Views
VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI). Vīrusu ģenētika. Vīrusu ģenētika. Mutāciju tipi: bioķīmiskais raksturojums; fenotipiskā izpausme. Vīrusu mutāciju biežums
E N D
VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) Vīrusu ģenētika
Vīrusu ģenētika. Mutāciju tipi: bioķīmiskais raksturojums; fenotipiskā izpausme Vīrusu mutāciju biežums Mijiedarbības starp vīrusiem un starp vīrusu un šūnu fenotipiskā sajaukšanās reasortiments palīgvīrusi interference restrikcija - modifikācija Lītiskais un lizogēnais attīstības cikls, imunitāte Transdukcija
Mutāciju tipi: • viena nukleotīda nomaiņa: tranzīcija vai transversija;misssense, nonsense vai klusējošās; • nukleotīdu insercijas vai delēcijas; • rekombinācija; • genoma mutācijas: translokācijas; inversijas; delēcijas; duplikācijas.
Vīrusu ģenētika Nulles mutācijas: gēna inaktivēšana (nonsense, missense) nonsense supresija E.coli sup D, E, F, P tRNS amber UAG ser, glu, tyr, leuochre UAA (UCG) (CAA) (UAU) (UUG)opal UGA Temperatūras jutības (ts) mutācijas: nosacīti letālas (missense) Saimnieku loka mutācijas Plaka lielums, rezistence, enzīmu mutācijas. “karstie” mutanti, attenuētie (novājinātie mutanti)
Mutāciju biežums G –genoma lielums (b.p.); Ge – kodējošā genoma lielums;mb – mutāciju biežums uz vienu b.p. replikācijas ciklā;mg – mutāciju biežums uz vienu genomu replikācijas ciklā;meg – mutāciju biežums uz vienu kodējošā genoma ekvivalentu replikācijas ciklā; J.W. Drake, B. Charlesworth, D. Charlesworth, J. F. Crow Rates of Spontaneous Mutation Genetics, Vol. 148, 1667-1686, 1998
Mutāciju rezultāts R.Sanjua, et al. (2004)The distribution of fitness effects caused bysingle-nucleotide substitutions in an RNA virus (VSV) PNAS, 101, 8396–8401
HOMOLOGĀ REKOMBINĀCIJA Kopijas izvēle (copy choice) mehānisms vīrusu replikācijā Pavedienu apmaiņas (strand exchange) mehānisms eikariotu šūnu replikācijā Mutāciju kartēšana, atlase pēc pazīmes atjaunošanas (marker rescue) īpašībām, saimniekšūnas genomu fragmentu iekļaušana vīrusā
REASORTIMENTS fragmentētu genomu saturošiem vīrusiem Iespējas vakcīnas izstrādei, izmantojot gripas vīrusa genoma reasortimentu
Vīrusu ģenētika Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika Palīgvīrusi
Vīrusu ģenētika Interference Defektīvās daļiņas konkurē par apvalka proteīniem kavē replikāciju
DNS zonde K DNS zonde S Membrānas apstrāde – hibridizācija ar zondi K Ad12 5’-gala KpnI fragments, 589 b.p. No inficētām šūnām attīrīta DNS Viriona DNS
DNS zonde K DNS zonde S Membrānas apstrāde – hibridizācija ar zondi S 3x (+ 273 b.p. no Ad12 33845 – 34118) 2x (+ 273 b.p. no Ad12 33845 – 34118) + 273 b.p. no Ad12 33845 - 34118 Ad12 3’-gala SacI fragments, 615 b.p. Viriona DNS No inficētām šūnām attīrīta DNS
Vīrusu ģenētika Restrikcija - modifikācija
Vīrusu ģenētika Transfekcija Proteīna neaizsargāta vīrusa ģenētiskā materiāla nogādāšana šūnā (elektrošoks, liposomas, hidroksilapatīts) Transdukcija Gēna pārnese ar vīrusa palīdzību Specifiskā (l fāgs, gal, bio operoni) Nespecifiskā (P2 fāgs, 40-50 kbp. genoma fragmenti)
Vīrusu ģenētika Virulence / Lizogēnija l – fāga replikācijas stratēģiju izvēle
Vīrusu ģenētika Virulence / Lizogēnija
Lambda (l) fāga ģenētiskā karte Vīrusu ģenētika http://biology.bard.edu/ferguson/course/bio404/Lecture_08.pdf
Virulence / Lizogēnija Vīrusu ģenētika
Virulence / Lizogēnija Vīrusu ģenētika • l infekcijas agrīnie posmi : • adsorbcija pie šūnas receptora (maltozes transporta proteīns); • DNS injekcija, cos secību - lipīgo galu savienošanās un ligēšana; • transkripcija – nekavējoši agrīnie, novēloti agrīnie, vēlīnie gēni; • replikācija – vispirms Q, pēc tam ripojošā gredzena mehānisms, specifiska šķelšana cos sekvencēs, lipīgo galu atdalīšanās, fāga savākšanās ; • baktērijas šūnas lizēšana.
Virulence / Lizogēnija Vīrusu ģenētika
Lambda (l) fāga replikācija DNS replikācijas teta (Q) mehanisms
Vīrusu ģenētika Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanās 1. Vāja transkripcija no PL un PR. Veidojas antiterminācijas proteīns N, kas mijiedarbojas ar RNA polimerāzi un sekmē transkripciju abos virzienos. Veidojas regulācijas proteīns Cro, kas sekmē ranskripciju no PR 2. N sekmē CIII (CII stabilizētājs) {PL}; kā arīCII, (CI stimulators) O, P,(DNA sintēze, mehanisms) Q gēnu transkripciju {PR}
Vīrusu ģenētika Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanās
Vīrusu ģenētika Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanās
Vīrusu ģenētika Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanās
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija LIZOGĒNIJA. CII aktivē PRE (CI sintēzes sākums) un PI (integrāze). Veidojas CI, kas izspiež Cro no PL un PR, aktivē PRM Int sekmē attP un attB mijiedarbību un fāga DNS saplūšanu ar baktērijas DNS.
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija l fāga att saita nukleotīdu secība
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija • Lizogēnas šūnas: • Satur l fāga genomu integrētu hromosomā, neaktīvā stāvoklī. • Ir imūnas pret infekcijām ar radniecīgiem fāgiem. • Profāgu iespējams aktivēt ar dažādu faktoru (UV, mutagēni, nelabvēlīgi vides apstākļi). PROFĀGS
Vīrusu ģenētika Gēnu ekspresija profāgā
Vīrusu ģenētika Gēnu ekspresija profāgā
Vīrusu ģenētika Izvēle – litiskais cikls
Vīrusu ģenētika Izvēle – litiskais cikls
Lambda (l) fāga replikācija DNS replikācijas ripojošā gredzena mehanisms
Vīrusu ģenētika Izvēle – litiskais cikls LIZE. Ja Cro ir pietiekami daudz, tiek bloķēta CI sintēze (vispirms), bet vēlāk arī PL un PR kopumā. Izšķirošs kļūst transkripts no PR’ sadarbībā ar Q antitermināciju, kas palaiž fāga apvalku un lizes proteīnu sintēzi. DNS sintēze pāriet no uz ripojošā gredzena mehanismu.
Vīrusu ģenētika Indukcija