- Valsts enerģētikas politika - Atjaunojamās enerģijas likums

1. - Valsts enerģētikas politika - Atjaunojamās enerģijas likums Ekonomikas ministrs 16.03.2011.

2. Enerģētikas politikas mērķi Pamatnostādnes šobrīd tiek aktualizētas. Esošās pamatnostādnes ir izstrādātas, pamatojoties uz 2004.gada datiem, straujas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvā, līdz ar iestāšanos ES. Galvenie enerģētikas politikas mērķi: • Energoapgādes drošums, pašnodrošinājums ar ģenerējošām jaudām (2006.gadā 60% , 2010.gadā 59%); • Infrastruktūras attīstība (šobrīd izbūvēts Estlink1, uzsākta NordBalt projektēšana un Estlink2 būvniecība, uzsākts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu gāzes plūsmas jaudas pastiprināšanas projekts, pabeigta Dobeles krātuves izpēte, uzsākta LNG izpēte); • Palielināt AER izmantošanu (šobrīd mērķis palielināts līdz 40%); • Tālāka tirgus liberalizācija un integrācija ar ES (Baltijas valstis šogad pabeigs ieviest 3.paketi un integrāciju NordPool biržā); • Nodrošināt vides kvalitāti (šobrīd SEG emisiju sarunas ES).

3. Enerģētiku regulējošais ietvars • Enerģētikas likums regulē dabasgāzes un siltumapgādes sektorus • Elektroenerģijas tirgus likums regulē elektroenerģijas sektora organizēšanu un funkcionēšanu • Atjaunojamās enerģijas likumprojekts atbalsta instrumenti atjaunojamo energoresursu izmantošanai • Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns - BEMIP enerģētikas infrastruktūras attīstība Baltijā • Eiropas Savienības enerģētikas direktīvas un regulas gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana un konkurence, AER un emisiju mērķi

4. Latvijas energoapgādes drošība • Latvijas nodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem struktūra pamatā veidojas no 3 resursiem: • Dabasgāze (2009. gadā -28,0%), • Naftas produkti (2009. gadā - 30,9%), • Kurināmā koksne (2009. gadā - 28,7%); • Nodrošinājumā ar kurināmo vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50%; • Vidēji par 70-75% Latvijas elektroapgāde no Latvijas elektrostacijām, vairāk kā 40% elektroenerģijas izmantojot AER; • Inčukalna pazemes gāzes krātuves apjoms ir 3 reizes lielāks nekā vidējais Latvijas gāzes patēriņš gadā, un tas spēj nodrošināt 20% no visa reģiona (t.sk. Krievijas rietumu daļa) patēriņa gadā;

5. Primāro enerģijas resursu plūsmu sadalījums 2009. gadā* * Aprēķināts, izmantojot Eurostat (Externaltrade) datu bāzi / CalculationisbasedonEurostat (Externaltrade) database ** Neatkarīgo Valstu Savienība / CommonwealthofIndependentStates

6. Riski energoapgādes drošībā • Alternatīvu dabasgāzes piegāžu neesamība – viena piegādātāja cenu risks un infrastruktūras bojājumu risks. • Baltijas gāzes tirgu izolācija, starpsavienojumu trūkums ar ES tirgu; • Nepietiekama elektroenerģijas tirgu integrācija, BEMIP plāns to uzlabošanai līdz 2020.gadam; • Ilgtermiņā nepietiekama skaidrība reģiona nodrošinājums ar elektroģenerējošām jaudām, īpaši saistībā ar potenciālo elektrotransporta attīstību un balansēšanas jaudām saistībā ar atjaunojamo energoresursu attīstību.

7. Elektroapgādes nodrošināšana nākotnē • Tiek turpināti esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projekti – Pļaviņu HES, Rīgas TEC-2 2.kārta. Nepieciešama skaidrība par Visaginas AES projekta attīstību. Jāpieņem lēmums par papildus 400MW ģenerējošo jaudu uzstādīšanu – šāda lēmuma pieņemšanā Ekonomikas ministrija vadīsies no pārvades sistēmas operatora novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nosegšanai; • 2013. gada 31. decembrī tiks pabeigts Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla stiprināšana (Kurzemes loks) projekts; • Līdz 2020. gadam plānots uzbūvēt jaunu Latvijas un Igaunijas starpsavienojumu;

8. Elektroapgādes nodrošināšana nākotnē • Jāveic iespējamā 330kV savienojuma Baltkrievija - Latvija izpēte. Nākotnē šāds starpsavienojums varētu uzlabot Latvijas energoapgādes drošumu; • Lietuvas – Zviedrijas (NordBalt), Igaunijas – Somijas (Estlink II), Latvijas – Igaunijas starpsavienojumu īstenošana Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros un Latvijas iekšējais 330kV pārvades tīkls posmā Salaspils-Aizkraukle-Krustpils-Līksna stiprināšana.

9. Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā paredzētie elektroenerģijas starpsavienojumi Shēma saskaņā ar Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu

10. NordBalt kabelis • 2009.gada 9.jūlijā parakstīts saprašanās memorands par NordBalt projektu starp LietuvosEnergija, Latvenergo un SvenskaKraftnat (Latvenergo projekta ietvaros īstenot tikai Kurzemes loka projektu); • Līdz 2009 gada 13. decembrim tika veikta jūras dzelmes izpēte; • Starpsavienojumu nodrošinās augstsprieguma līdzstrāvas kabelis, kopējais kabeļa garums 450 kilometri (izmaksas - 280 milj. EUR), no kura 400 km (250 milj. EUR) ir zemūdens kabelis, 40 kilometri (25 milj. EUR) ir  zemē guldītais kabelis Zviedrijā, un 10 kilometri (6.2 milj.) Lietuvā; • Starpsavienojuma jauda būs 700 MW, kabeli paredzēts nodot ekspluatācijā 2016.gadā. Projektu līdzfinansēs Eiropas Komisija; • Projekts atpaliek no sākotnējā laika grafika.

11. Elektroapgādes struktūra un tirgus nosacījumu ieviešana • Tiks pārņemtas Eiropas Savienības trešās iekšējā enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasības Latvijas tiesību aktos; • Tiks nodrošināta īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī, tādejādi visefektīvākā veidā nediskriminējoši veicinot ieguldījumus infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū; • 2011. gadā tiks nodrošināts elektroenerģijas biržas darbībai nepieciešamais regulējums; • Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana.

12. Gāzes apgādes nodrošināšana nākotnē • 2011.gadā plānots pabeigt projektu „Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas pastiprināšana”; • Tiks stiprinātas Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas; • Dabasgāzes piegādes ceļu (bet ne avotu) diversifikācijai kalpos Lietuvas-Polijas starpsavienojums, kura attīstībā šobrīd nav vērojams būtisks progress; • LNG terminālis šobrīd ir vienīgā iespēja dabasgāzes tirgū ienākt citiem piegādātājiem; • AS „Latvenergo” līdz 2011. gada vidum jāpabeidz LNG projekta sākotnējais izvērtējums. Plānotais LNG termināla būvniecības uzsākšanas laiks 2014.gads.

13. Dabasgāzes tirgus izveide • Tiks pārņemtas Eiropas Savienības trešās iekšējā enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasības Latvijas tiesību aktos, uzsākot gāzes tirgus liberalizācijas procesu un nodrošinot tādas sistēmas ieviešanu, kas trešajai pusei, pamatojoties uz publicētiem tarifiem, dod piekļuvi pārvades un sadales sistēmām un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām; • 2011. gada laikā tiek plānots veikt analīzi par pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijas Republikā, novēršot AS “Latvijas Gāze” Privatizācijas līgumu radītās sekas. • Saskaņā ar regulas (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem prasībām pabeigt nacionālo un reģionālo riska novērtējumu un izstrādāt Preventīvo pasākumu plānu, kā arī Ārkārtas rīcības plānu, un tos atjaunināt ik pēc diviem gadiem;

14. Nelabvēlīgu dabas apstākļu radīto energoapgādes risku mazināšana • Gaisvadu energoapgādes līnijas mežainās teritorijās var bojāt sniega un vētras dēļ krītoši koki. • Pēc vētras 2005. gada janvārī tika veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos un elektropārvades līniju trašu paplašināšana. • Iespējamie risinājumi sadales līnijās: • līniju aizsargjoslas paplašināšana; • kabeļu vai piekarkabeļu izmantošana līniju izbūvē • atbilstoša trašu tīrīšana un meža kopšana. • Grozījumi energoapgādes infrastruktūras aizsargjoslas regulējošajā likumdošanā, paredzot efektīvas reaģēšanas iespējas ārkārtas situācijās. • Plūdu draudi iespējami apdraud mazo hidroelektrostaciju aizsprostus. • Papildus hidrotehnisko būvju drošuma pārbaudes apdraudētajos upju baseinos un aizsprostu īpašnieku informēšana par nepieciešamajām darbībām plūdu draudu gadījumā.

15. Energoefektivitāte • Latvija aktīvi darbojas energoefektivitātes paaugstināšanas jomā tautsaimniecības un sabiedriskajos sektoros – mājokļu sektorā, ražošanas, transporta un pārējos; • Ekonomikas ministrijai līdz 2011.gada jūnijam ir jāizstrādā valsts energoefektivitātes otrais rīcības plāns, kā arī jārada priekšnosacījumi tā izpildei; • Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, piemēram, māju siltumnoturības uzlabošanai.

16. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas tiesiskais ietvars • Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam; • Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam; • Enerģētikas likums; • Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK noteikumi Nr.221); • Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā, Atjaunojamās enerģijas likums, Grozījumi Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā; • BEMIP - tiesībām pārdot enerģiju visiem tirgus dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu.

17. Atjaunojamās enerģijas likumprojekta principi • ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas princips - enerģijas ražošana un energoresursu izmantošana ir ekonomiski pamatota, ņemot vērā ilgtspējīgi izmantojamo atjaunojamo energoresursu potenciālu un nodrošinot esošajām un nākamajām paaudzēm nepieciešamos energoresursus un nepasliktinot vides stāvokli; • atklātības princips - tiek veicināta atklātība un informācijas pieejamība enerģētikas nozarē saistībā ar atjaunojamās enerģijas atbalstu, ražošanu un izmantošanu; • ilgtermiņa stabilitātes princips - tiek noteikta un saglabāta stabila pārvaldes kārtība atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai, un izvēlēto atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas atbalsta instrumentu izmantošanai, nodrošinot ilgtspējīgu investīciju vidi; • līdzdalības princips - tiek veicināta valsts un pašvaldību iestāžu sadarbība ar komersantiem un sabiedrību vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas enerģijas ražošanas veicināšanai.

18. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (1) • Pašreizējā situācija: • no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%, ES – 10,3%) • Izaicinājumi: • esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām • AER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar eksportēto fosilo enerģiju

19. Mērķa sasniegšanas trajektorija • Mērķa sasniegšanas trajektorija • Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, %

20. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (2) • politikas virzieni: • Tiesiskās bāzes sakārtošana • normatīvā regulējuma izstrāde, kas pilnībā nodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām • ilgtspējīga atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no AER izveide, ņemot vērā Latvijā pieejamo AER potenciālu • Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana, veicinot atjaunojamās enerģijas patēriņu • pārejai no tehnoloģijām, kurās enerģijas ražošanai izmanto fosilos kurināmos uz tehnoloģijām, kuras enerģijas ražošanai izmanto AER • biodegvielas ražošanas un patēriņa sekmēšanai • AER izmantojošu koģenerācijas staciju attīstībai • energoapgādes sistēmas infrastruktūras uzlabošanai

21. Tiesiskās bāzes sakārtošana • Mērķis:veicināt plašāku AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā, tai skaitā transporta sektorā, kā arī ilgtspējīgas biodegvielas un bioloģiski šķidro kurināmo izmantošanu Latvijā • Pasākuma īss apraksts: enerģijas sektora regulējošo normatīvo aktu sakārtošana • elektroenerģijas tirgus liberalizācija • ilgtspējīga atbalsta mehānisma atjaunojamai enerģijai izveide • ilgtspējības kritēriju noteikšana biodegvielām un bioloģiski šķidriem kurināmiem • Atbildīgās institūcijas: EM • Pasākuma statuss: 2011. gads • Ietekme uz mērķa sasniegšanu – • noteikta ilgtermiņā stabila un ilgtspējīga normatīvā vide • paaugstināta pašvaldību loma ilgtspējīgas enerģijas ražošanā un patēriņa veicināšanā • nodrošināta enerģijas pieejamība un pietiekamības patērētājiem • veicināta biodegvielas nozares attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajā tirgū

22. Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai • Mērķis:veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā, veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināta Latvijas atkarība no primāro enerģijas resursu importa • Pasākuma īss apraksts: • 3.5.2.1.aktivitātes „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” (KF finansējums: 42 322 856,88 lati) • 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati) • Klimata pārmaiņu finanšu instruments • Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam • Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD) • Pasākuma statuss: 2011.-2013. • Ietekme uz mērķa sasniegšanu – • sasniegtsenerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, īpatsvars kopējā Latvijas enerģijas galapatēriņā 2020.gadā 40% • veicināta ilgtspējīga AER izmantošana enerģijas ražošanā • veicināts nodarbinātības pieaugums atjaunojamo energoresursu izejvielu ieguves un pārstrādes sektorā

23. Atbalsts atjaunojamai enerģijai • Piemaksa – 15 gadus maksājums pie atjaunojamās elektroenerģijas pārdošanas cenas, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāv no jaudas komponentes (nodrošinot elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu 3500 h/gadā) un SEG komponentes un lauksaimniecības komponentes summas. • Kompensējamās pieslēguma izmaksas – PSO sedz pieslēguma izmaksu daļu, kas ietver sistēmas pieslēguma būvdarbu, elektrotīklu rekonstrukcijas, ražotnes pieslēgšanas nepieciešamās izmaksas stacijām līdz 5 MW: • > 3500 h: • uzstādīto elektrisko jaudu līdz 500 kW(ieskaitot) 100% pēc 2 nostrādātiem gadiem; • virs 500 kW līdz 1 MW (ieskaitot) 100% pēc 5 nostrādātiem gadiem; • virs 1 MW līdz 5MW (ieskaitot) 50% apmērā pēc 5 nostrādātiem gadiem. • < 3500 h: • 25% apmērā no iepriekšminēto attiecināmo izmaksu apjoma un sadalījuma.

24. Ieņēmumi ražojot atjaunojamo enerģiju C Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + CSEG+ CJ + CLK Elektroenerģija 110,2 [Ls/MWhe] 14,9 Ls/ MWh CLK piemaksa Lauksaimniecības komponente 32,9 Ls/ MWh Jaudas komponente CJ piemaksa Atjaunojamās enerģijas ražotāja ieņēmumi 17,4 Ls/ MWh SEG komponente CSEG piemaksa 45 Ls/ MWh Cte – “tirgus” cena Elektroenerģijas pārdošanas cena Siltums t 20 Ls/ MWh Siltumenerģijas pārdošanas cena Cts – “tirgus” cena 20 [Ls/MWhs]

25. Tarifu salīdzinājums

26. Elektroenerģijas iepirkums • Elektroenerģijas iepirkums • Līdz 01.10.2011. atjaunojamās enerģijas ražotājs (< 2 MW), līdz elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā var pārdot elektroenerģiju PT par NordPool vidējo spot cenu norēķinu periodā. • PT iepērk elektroenerģiju no iepriekšminētajiem ražotājiem ne ilgāk kā līdz elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā, pamatojoties uz PT un komersanta līgumu. • Cenu aprēķina PT, izmantojot tirgus slēgšanas cenas katrai biržas darba dienai norēķinu periodā (EUR/MWh). • Norēķinu periods par elektroenerģijas pārdošanu un pirkšanu iepirkuma pienākuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis.

27. Mājsaimniecību sektors • elektroenerģijas neto uzskaite - PT un autonomais ražotājs (< 50kW); • savstarpējos norēķins (1kWh pret 1kWh) par autonomā ražotāja saražoto, tīklā nodoto elektroenerģiju un tā elektroenerģijas patēriņu; • norēķinu periods – viens kalendārais mēnesis.

28. AER pieauguma īpatsvars

29. Paldies par uzmanību! 2011. gada 16. marts