1 / 16

Anta Trumpa (Rīga) Atsevišķas šķirkļu veidošanas problēmas topošajā Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā

Anta Trumpa (Rīga) Atsevišķas šķirkļu veidošanas problēmas topošajā Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā. lielie šķirkļi (vairāk nekā 1000 vārdlietojumu) šķirkļi, kuros ir tikai viens vārdlietojums. 1. Homonīmu vārdlietojumu sadalīšana pa atsevišķiem šķirkļiem.

brinly
Download Presentation

Anta Trumpa (Rīga) Atsevišķas šķirkļu veidošanas problēmas topošajā Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Anta Trumpa (Rīga)Atsevišķas šķirkļu veidošanas problēmas topošajāLatviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā

  2. lieliešķirkļi (vairāk nekā 1000 vārdlietojumu) šķirkļi, kuros ir tikai viens vārdlietojums

  3. 1. Homonīmu vārdlietojumu sadalīšana pa atsevišķiem šķirkļiem. 1 badīgs, badīga (2) adj. baddiga (1), baddigs (1) baddigs, baddiga, stößig. Fuer1650_70_1ms, 3922. ‘badīgs, tāds, kas mēdz badīties’. badīt. 2 badīgs (1)adj. baddigs (1) ‘tāds, kas ir allaž izsalcis; negausīgs’. Tas tahds Schauts, baddigs uhs śewi ween schaujahs, das ist ein solch Nim~er=sat, ein hunger leider, der ihm allein alles gönnet. Fuer1650_70_1ms, 23221. bads.

  4. 1. Homonīmu vārdlietojumu sadalīšana pa atsevišķiem šķirkļiem. 1 bildēt (1) v. bildeht (1) Bildeht, bilden.. Fuer1650_70_1ms, 4328. ‘attēlot’. Bildeht, bilden.. Fuer1650_70_1ms, 4328.  bilde. 2 bildēt (1) v. bildey (1) ‘teikt’. Kadde JE§us py to Kru§te karroy wene warding bildey no §ouwe muttes. Ps1615, 10218.  *bilde ‚runa’. Sal. bilst ‘teikt, sacīt’.

  5. 1. Homonīmu vārdlietojumu sadalīšana pa atsevišķiem šķirkļiem. Vārds nu divos atšķirīgos rakstības variantos (nu un nhu) latviešu valodas seno tekstu korpusā ir satopams 2629 reizes.

  6. 1. Homonīmu vārdlietojumu sadalīšana pa atsevišķiem šķirkļiem. Prievārds Wens Bernings gir tick lawens / Gir mums chode peczimmis / Nu wenas Jumprouwes / etc. Ps1615, 8712. Adverbs Nu palliydtcz man tas Dews Thews + Dhels + vnde §weetz Gars + Amen. Ench1586, F3B3. Partikula Tad nu ko juhs no Eeśahkuma eśśat d§irdejśchi/ tas lai paleek eekśch jums.. JT1685, 1J, 2:24. NU preezajees mihļa Kri§tita Draud§e/ In laid mums lihkśmodameem deet (LGL1685_K1, 10225)

  7. 1. Homonīmu vārdlietojumu sadalīšana pa atsevišķiem šķirkļiem. 1 nu (>1000) part. nu (>1000) 2 nu (>1000) adv. nu (>1000), nhu (4)

  8. 2. Vārdu nozīmju izšķiršana lielajos šķirkļos Ägyptes=Semme, Galileŗo Semm, Juddo Semm, Sodomiteŗo und Gomoriteŗo Semme, Sidoņieŗa Semme, Autruma Semmes . ka (16054) und (14207)

  9. 3. Vārdu savienojumu izšķiršana lielajos šķirkļos. – (pār)iet mājās, mājās (pār)iet (33) eetam mahja^s (1), eetham mahyahs (2), eij .. mahja^s (1), etam maias (1), etam mayas (1), ey mahjahß (2), ey majahß (1), ey mayas (1), gahje mahja^s (1), gaya .. mayas (2), gaya mayas (3), ghaja mahjahß (1), ghaya mahyahß (1), mahja^s pahrgahjis (1), mahjahß eet (1), mahjahß pahrghajis (2), mahyahß pahrghayiß (1), majahß ghaja (1), mayaas edth (2), mayahß ghaya (1), mayas gay (2), pahr=eedami mahjahß (1), pahr=eeß mahyahß (1), pahr=eet majahß (1), pahrgahje mahja^s (1) Vnd Maria pallicke py täs py trims Mhene§§ims vnd peetcz to gaya tha mayas. EvEp1587, 2208, Un mahja^s pahrgahjis/ śaśauz wiņśch śawus Draugus un Kaimiņus us teem śazzidams: Preezajeetees ar mannim/ es eśmu śawu Awi atraddis/ kas pa§udduśi bija. JT1685, Lk, 15:6.

  10. 3. Vārdu savienojumu izšķiršana lielajos šķirkļos. – māju dot (2) mayo döuwu§§che (1), mayo doeuwu§§che (1) ‘uzņemt savās mājās, dot pajumti’. Es e§me wens We§ys buewis / vnde yuus e§§et man mayo doeuwu§§che. EvEp1587, 2056, Es e§me wens Wie§is buiwis / Vnde yuus e§§eth man mayo döuwu§§che. EvEp1615, 18114 – mājās piemeklēt (16) mahjahs peemeckleyu (1), mahjahß pee=meckle (1), mahjahß pee=mecklejis (1), mahjahß pee=meckleju (1), mahjahß peemeckleht (1), mahyahs peemeckleyu (1), majahß pee=mecklehß (1), majahß pee=meckleju (1), majahß peemeckleh (1), majahß peemeckleh (1), majahß peemecklehß (1), mayahs pemeckleh (1), mayahs pemecklehß (1), mayas pemeckle (3) ‘piemeklēt’. ..toes Greekes thoes Thewes mayas pemeckle / py thems Bhernems exkan tre§§che vnde czettorte augumme.. Ench1586, A3A4, Wehl / kad Deews mums ghribb Debbe§śies py śöw 䧜am / und auxte zeeniet / tad Wings mums ar da§chadu Nhelaim śchinny Pa§śauleh mahjahß pee=meckle..Manc1654_LP1, 5828

  11. 3. Vārdu savienojumu izšķiršana lielajos šķirkļos. – nu, allaž(iņ) und (unde, in) mūžīgi (4) nu / alla§chien / vnd muh§chige (1), nu / alla§chin / und muh§chige (1), nu alla§in vnde mußige (1), nu/ alla§chiņ in muh§chigi (1) ‘tagad, vienmēr un mūžīgi (formula kristīgajā ticībā?)’. Thän rythän Dews töw teitczan mees / Thän wackKaran arrizan peludczam töw / Muße nabbage cze§en lelo töw / Nu alla§in vnde mußige. Ps1615, 7615, Rihto^s Deews tew mehs teizam/ Wakkaro^s arrid§an tew mehs peeluhd§am/ Muhśa nabbaga D§eeśma ślawe tew/ Nu/ alla§chiņ in muh§chigi. LGL1685_K1, 6822. – nu und (unde) allaž(iņ) (14) nu und alla§chien (1), nu vnd allas (4), nu vnd allaß (1), nu vnd allaźyn (1), nu vnd allazyn (1), nu vnde allas (5), nu vnnde allas (1) ‘tagad un vienmēr (formula kristīgajā ticībā?)’. Godz gir tham Thewam / tam Delam vnde tam Sweetam Garram / Jten ta ka nu pirme e§akum gir buwis vnd nu vnd allas palleck muße mu§chos / Amen. Ps1615, 6213, Wiß wairahk buhß mums nu und alla§chien tam §chehligham Deewam patteickt / ka Wings śawu Dählu mums śuhtijis..Manc1654_LP1, 526.

  12. Šķirkļi, kuros ir tikai viens vārdlietojums mirkt (1) v. mirkt (1) Mirkt. weichen. Neutr. Fuer1650_70_1ms, 16117. ‘mirkt’. Mirkt. weichen. Neutr. Fuer1650_70_1ms, 16117. Tad kirrxt da§śch ar to Koninju Hi§kia ka kahda D§ehrwe und Beßdeligha.. Manc1654_LP1, 42626. bults (1) s. m. bullteems (1), ‘bulta’. Ka kahds Släppäne ar Lohdehms vnd Bullteems §chauda vnd nokau..Manc1637_Sal, 871. < vlv. bolte ‚bulta’.  bulta, bulte.

  13. Šķirkļi, kuros ir tikai viens vārdlietojums bungs (1) s. m. bungi (1) ‘bungas’. Kas ne nahk us Wakti us Parrahtes/ kad Bungi tohp śi§ti/ tam buhs ar kohka Sirgu/ ar Rohku=pinnekleem/ un Zeetumu pee Uhdens un Mai§es tapt śohditam.SKL1696_RA, 55. p. < vlv. bunge ‚bungas’.  bunga, bunģis. bunģis (1) s. m. bunģi (1) ‘bungas’. Kas ne nahk us Wakti/ us Parrahtes/ kad Bunģi tohp śi§ti/ tam buhs ar Kohka=Sirgu/ ar Rohku=Pinnekļeem/ un Zeetumu pee Uhdens un Mai§es tapt śohditam. SKL1696_KB, 55. p. < vlv. bunge ‚bungas’.  bunga, bungs.

  14. Risinājumi: 1) pēc konteksta mēģināt noteikt vārda nozīmi bārene(1) sm. bahrenes (1) ‘ķilda, strīds’. Wieram ghohtz gir no Bahrenes attkahpt / bett kattri labpraht barrahß / gir wi§śi Jegki. Manc1637_Sal, 644. bārt.  bāriens. bikstīties (1) v. ref. bik§titees (1) ‘baidīties’. Kam gribbam Nahwes bik§titees? Kas jazee§ch ir ikweenam / Us Deewa buhs mums palai§tees Eek§ch labbam ļaunam deenam. LGL1685_V5, 43924.

  15. Risinājumi: 2) uztvert īpatnējo lietojumu kā kļūdu Ai§to winja Dußmiba nahk peepeh§che / und attreps / und töw śamaitahß / Mahza no wi§śas śawas Śirrds Syrach. Manc1654_LP1, 18517. attreps{attreeps} ‘atriebt’

  16. Risinājumi: 3) gadījumā, ja vārda nozīme nav īsti skaidra, pagaidām blakus skaidrojumam rakstīt jautājuma zīmi izbokstīt (1) v. yzbo`k§tyts (1) ‘pazudināt, maldināt?’. Vnd kas cour ko'k by yzbo`k§tyts Cour ko'k atkal tapt yzpe§tyts. Elg1621_GCG, 6315. ?? bibī (1) excl. biby” (1) Biby", haasen hoden. Fuer1650_70_1ms, 4322. ‘kaut kāds augs (?) Biby", haasen hoden. Fuer1650_70_1ms, 4322.

More Related