Latviešu valodas CV

1. Latviešu valodasCV Rūta Liflande, Ella Zaiceva

2. Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti

3. Lībiskais dialekts: Dialekts radies no līviem, kas sāka runāt latviešu valodā, iekļaujot tajā arī līvu valodas elementus. • Vidus dialekts: • Dialekts iedalās trīs izloksnēs: Vidzemes, Zemgaliskajā un Kursiskajā. Augšzemnieku dialekts: 18. gadsimtā uz šī dialekta Dienvidu Latgales izlokšņu pamatā izveidojās latgaliešu rakstu valoda.

4. Pirmsākumi • Nacionāla valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no 4 cilšu: baltu,  kuršu, zemgaļu, latgaļuun sēļu - valodām. •  Konsolidēšanās process sākās 13. gs. un ilga līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei

5. Darba pieredze Latviešu valodas veidotāji 16.—18. gadsimtā bija vācbaltiešu garīdznieki. Pirmā zināmā senlatviešu valodā — vidus dialektā — rakstītā un saglabājusies grāmata ir 1585. gadā Viļņā jezuītu izdotais katoļu katehisms: ”Kriscigepammacischen no themsPapreksche GalwegabblemsChristitesmacibes. Prexskan themsnemacigemsvudiounemsbernems” (kristīgās mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā).

6. No 1768. līdz 1769. gadam iznāca pirmais žurnāls latviešu valodā — "Latviešu ārste". Pirmo lugu latviešu valodā "Žūpu Bērtulis" lokalizēja Aleksandrs Johans Stenders Pirmo oriģināllugu "Tā dzimšanas diena" 1804. gadā sacerējis mācītājs un rakstnieks Kārlis GothardsElferfelds

7. 19. gadsimta sākumā līdz ar dzimtļaužu brīvlaišanu parādās pirmie rakstošie no zemnieku vidus • 19. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu •  1910.gadā iznāk pirmā divu sējumu latviešu enciklopēdija ar latīņu burtiem

8. Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti citās valstīs. 

9. Latviešu valoda mūsdienās • Latviešu valodā iznāk vairāk nekā 200 dažādu laikrakstu, kuru kopējā gada tirāža ir aptuveni 110 miljoni eksemplāru, kā arī 300 žurnālu • Ik gadu tiek iespiestas aptuveni 2500 grāmatas ar kopējo tirāžu vairāk kā 67 miljoniem eksemplāru

10. Oficiālais statuss • Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai tika publicēts 1918. gada 4. janvārī t.s. "Iskolata Republikā" Valkā • 1940. gadā, Latvijas Republikai tiekot okupētai un iekļautai Padomju Savienībā, latviešu valoda zaudēja valsts valodas statusu. • 1988. gadā tautas nobalsošanā 354 000 Latvijas iedzīvotāji nobalsoja par Konstitūcijas labojumu, ka: „LPSR valsts valoda ir latviešu valoda". Lēmums tika pieņemts 1988. gada 6. oktobrī.

11. Vārda nozīme • Vārda nozīmes pamatā ir domāšanas forma, ko sauc par jēdzienu. Skaņu savienojums, kuram nav nozīmes, nav vārds. Nozīme vārdam piemīt pašam par sevi, to neietekmē gramatisko formu maiņa, vārda nozīmi vienlīdz labi var uztvert jebkurā vārda formā. 

12. Fonētika Līdzskaņi 

13. Patskaņi

14. sākumu izrunā spēcīgāk, beigas klusāk piemēram,  • logs  (istabas logs) • izrunā vienmērīgā balss plūdumā piemēram,  • loks (sīpola loks) • izrunājot vārda beigas aprauj piemēram,  • loks (varavīksnes loks)

15. Leksika • Latviešu valodā visvairāk aizguvumu ir no vācu (lejasvācu), krievu un angļu valodām. • Krievu valodas aizguvumi (rusicismi) sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta • Anglicismu skaits latviešu valodā ir strauji pieaudzis 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā pēc neatkarības atjaunošanas • Vecvārdi ir tādi vārdi, kas agrāk ir tikuši lietoti, tomēr mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz.

16. Barbarismi  • Latviešu valodā par barbarismiem visbiežāk uzskata literārajā valodā nevēlamus aizguvumus. Tie ir viena no žargonu parastajām sastāvdaļām. • Barbarismi latviešu valodā tiek ieskaitīti pie stilistiski izmantojamajiem valodas līdzekļiem kā sarunvalodā izmantojami vārdi

17. Lietvārdu formas  • Nominatīvs: kas? • Ģenitīvs: kā • Datīvs: kam? • Akuzatīvs: ko? • Instrumentālis: ar ko? • Lokatīvs: kur? • Vokatīvs: uzrunas forma (bez jautājuma)

18. Latviešu alfabēts Latgaliešu alfabēts

19. Paldies par uzmanību!