Augu barības vielu izmantošanas spējas novērtēšana selekcijas procesā

1. Augu barības vielu izmantošanas spējas novērtēšana selekcijas procesā Aina Kokare Projekta izpildītāja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta pētniece Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099

2. Atšķirības starp audzēšanas apstākļiem Bioloģiskie audzēšanas apstākļi Konvencionālie audzēšanas apstākļi vieglāk nodrošināt augus ar barības vielām ķīmiski ražotie mēslošanas līdzekļi pielietošanas iespējas augiem nepieciešamajā laikā • grūtāk apmierināt augu prasības pēc viegli pieejamām barības vielām • dabiskie mēslošanas līdzekļi • barības vielas atbrīvo lēnām • barības elementu nodrošinājums nesedz augu prasības

3. Prasības šķirnei kas būtu piemērota bioloģiskajos audzēšanas apstākļos • šķirņu piemērošanās spēja mainīgiem vides apstākļiem: • ir ar dziļāku un plašāku sakņu sistēmu un spēju veidot simbiozi ar augsnes mikroorganismiem • spēj efektīvi uzņemt un izmantot augsnē esošās augu barības vielas, • konkurēt ar nezālēm • pieņemami augstu un stabila ražu

4. Vai der vecās šķirnes? • Dziļāka un plašāka sakņu sistēma –spēja uzņemt barības vielas no augsnes dziļākajiem slāņiem • Zems ražas indekss (graudu un salmu attiecība) • Stabila, bet zema raža ???

5. Pētījuma mērķis Barības vielu izmantošanas efektivitātes vērtēšanas metodikas izveide Lai varētu efektīvāk atlasīt bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem piemērotas šķirnes

6. Efektīvas barības vielu izmantošanas – tiešās pazīmes • Barības vielas uzņemšanas efektivitāte • spēja uzņemt barības vielas no augsnes • Izmantošanas efektivitāte • spēja uzņemtās barības vielas pārnest uz graudiem • Barības vielu izmantošanas efektivitāte = Barības vielas uzņemšanas efektivitāte x Izmantošanas efektivitāte

7. Šķirņu klasifikācija pēc to reakcijas uz barības vielu uzņemšanu un izmantošanu • efektīvi uzņem/ efektīvi izmanto • slikti uzņem/ efektīvi izmanto • efektīvi uzņem/izmanto neefektīvi • slikti uzņem/ izmanto neefektīvi • Konvencionālajiem apstākļiem piemērotas šķirnes, kas efektīvi izmanto • Bioloģiskajiem – gan efektīvi uzņem, gan efektīvi izmanto

8. Efektīva barības vielu izmantošanakompleksa un selekcijas procesā ļoti grūti novērtējama pazīme Laboratorijā Uz lauka Ļoti dārgi un darbietilpīgi pētījumi • Barības vielu uzņemšanas spējas noteikšana hidroponikā • Vai rezultātus var piemērot arī lauka apstākļiem?

9. Uzdevumi • apzināt netiešus, bet šo pazīmi raksturojošus rādītājus • netiešās pazīmes: • Pazīmes, ka saistītas ar ražu mainīgos vides apstākļos • Augsta iedzimstamība – spēja pārnest pazīmi no vienas paaudzes uz nākamo • Stabilas novērtēšanas periodā • Viegli novērtējamas selekcijas procesā

10. Pētījuma objekts un vietas • Pētījuma objekts • mieži • auzas • ziemas kvieši • tritikāle • kartupeļi • Bioloģiskajos un konvencionālajos audzēšanas apstākļos

11. Uzņemšanas efektivitāte Barības elementu saturs augos ziedēšanas fāzē Izmantošanas efektivitāte spēja uzņemtās barības vielas pārnest uz graudiem: raža, proteīna saturs graudos proteīna raža Korelatīvās sakarības ar citām augu pazīmēm auga garums, attīstības temps augšanas sākumā un c. Barības vielu izmantošanas efektivitāte

12. Rezultāti – 5 labākās miežu šķirnes un līnijas Bioloģiskajos audzēšanas apstākļos Konvencionālajos audzēšanas apstākļos

13. Šķirnes ar zemāko proteīna ražu bioloģiskajos un konvencionālajos apstākļos Selekcijas procesā ir vienkāršāk ir atlasīt šķirnes ar zemiem rādītājiem

14. Efektīvas barības vielu uzņemšanas sakarības ar citām pazīmēm bioloģiskajos audzēšanas apstākļos – auga garums 5 garākās šķirnes

15. Efektīvas barības vielu uzņemšanas sakarības ar citām pazīmēm bioloģiskajos audzēšanas apstākļos • Bioloģiskajos apstākļos efektīvāk barības vielas uzņem tie genotipi kuri pavasarī aug straujāk stiebrošanas fāzē sasniedzot garāko zelmeni • Straujāk augošās šķirnes ne vienmēr ir garākās pilngatavībā • Pilngatavībā garākās šķirnes ne vienmēr efektīvi uzņem un izmanto barības vielas – vecās šķirnes

16. Rezultāti – 5 labākās tritikāles līnijas Bioloģiskajos audzēšanas apstākļos Konvencionālajos audzēšanas apstākļos

17. Šķirnes ar zemāko proteīna ražu bioloģiskajos un konvencionālajos apstākļos Selekcijas procesā, līdzīgi kā miežiem, ir vieglāk atlasīt mazāk ražīgās līnijas Konvencionālajos apstākļos viena no ražīgākajām

18. Efektīvas barības vielu uzņemšanas sakarības ar citām pazīmēm bioloģiskajos audzēšanas apstākļos 5 garākās šķirnes • Bioloģiskajos apstākļos efektīva barības vielas uzņemšana nav saistīta auga garumu stiebrošanas fāzē • Noteicošā loma ir ziemcietībai

19. Secinājumi • Veicot selekcijas materiāla izlasi konvencionālos apstākļos, kur ir labs barības vielu nodrošinājums vienmēr pastāvēs risks atlasīt materiālu, kas nebūs piemērots bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem. • Ja vēlamies atlasīt materiālu, kurš ir piemērots apstākļiem, kur barības vielu nodrošinājums ir zems, tad izlase ir jāveic tieši šādos apstākļos. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projektsVidei draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099