Vācijas likumdošanas salīdzinājums atjaunojamo energoresursu jomā ar Latviju

1. Vācijas likumdošanas salīdzinājums atjaunojamo energoresursu jomā ar Latviju Arnis Kalniņš ekonomists Septembris, 2009

2. VĀCIJĀ: 2008.gada 25.oktobrī tika pieņemts Atjaunojamo enerģiju likums (Erneuerbare Energien Gesetz - EEG), kurš stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī. Tas prioritāri virzīts uz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem. Blakus šim likumam darbojas arī Atjaunojamo enerģiju siltuma likums(Erneuerbare Energien Wärmegesetz – EEWärmeG). Tas prioritāri virzīts uz siltuma iegūšanu no atjaunojamiem resursiem. Atjaunojamās enerģijas EEG likuma izpratnē ir: • Ūdens spēks, ieskaitot viļņu enerģiju, paisuma un bēguma enerģiju • Vēja enerģija • Saules starojuma enerģija • Ģeotermālā enerģija • Biomasas enerģija, ieskaitot biogāzi, atkritumu izgāztuvju gāzi, notekūdeņu attīrīšanas procesa gāzi, gāze no bioloģiski sadalāmiem mājsaimniecības un industrijas atkritumiem LATVIJĀ: Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (Ministru kabineta noteikumi Nr.198 – 24.02.2009 ar grozījumiem MK noteikumos Nr.486 – 26.05.2009)

3. Atlīdzības samazinājums Vācijā par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem

4. Hidroelektrostacijās iegūtās elektroenerģijas cena

5. No biogāzes iegūtās elektroenerģijas iepirkuma tarifi un piemaksas Vācijā, centos par kilovatstundu - KWh ¹ Iegūtās elektroenerģijas garantētā samaksa /pamatsamaksa/ un piemaksas (Bonusi) tiek saņemtas sākot ar to brīdi, kad ģenerators sāk ražot elektrību 20 kalendāru gadu garumā. Ar katru nākamo gadu garantētā samaksa un piemaksas (Bonusi) degresīvi tiek samazinātas par 1,0 %. Šī garantētā samaksa un piemaksas attiecas arī uz to saražoto elektroenerģiju, kura iegūta no cita veida biomasas (mežizstrādes atliekām, īsauguma enerģētiskajiem kārkliem un apsēm, mizām, rapša eļļas utt.). Tātad maksimāli (1.grupas saimniecības) var saņemt 11,67 + 7 + 4 + 3 +1 =26,67 centus/kWh vai 18,67 santīmi/kWh. + ainavu apkopšanas Bonuss + tehnoloģiju Bonuss

6. Cena elektroenerģijai obligātā iepirkuma ietvaros, kas saražota no biomasas, Latvijā /MK noteikumi Nr. 198 un 486/ C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no elektrostacijas elektroenerģiju (Ls/MWh), kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem; e – Latvijas Bankas noteiktais lata kurss pret Eiropas Savienības vienoto valūtu dienā, kad izrakstīts rēķins par elektroenerģiju; Tg – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa, kas noteikts dabasgāzes patēriņam no 126 tūkst.n.m³ līdz 1260 tūkst.n.m³ gadā [Ls/tūkst.n.m³], ar faktisko siltumspēju. Mainās katru mēnesi; k – cenas diferencēšanas koeficients atkarībā no biogāzes elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas. Pretendents „saražotās elektroenerģijas pārdevumu obligātā iepirkuma ietvaros” var izmantot arī tiesības „saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektriskojaudu”, kuri ražo elektroenerģiju no biogāzes vai jebkāda veida biomasas elektrostacijā, kuras elektriskā jauda ir lielāka par 1 MW un kuras uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir lielāks par 8000 stundām.

7. Uzstādītā elektriskā jauda Koeficienta “k” vērtība • Nepārsniedz 0,08 MW 1,240 • Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW 1,231 • Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW 1,202 • Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW 1,131 • Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW 1,086 • Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW 1,072 • Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW 1,055 • Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW 1,035 • Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW 1,008 • Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW 0,992 • Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW 0,982 • Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW 0,974 13. Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 10,00 MW 0,965 14. Lielāka par 10,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW 0,950 15. Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW 0,920 16. Lielāka par 40,00 MW, bet nepārsniedz 60,00 MW 0,890 17. Lielāka par 60,00 MW, bet nepārsniedz 80,00 MW 0,860 18. Lielāka par 80,00 MW, bet nepārsniedz 100,00 MW 0,830 19. Lielāka par 100,00 MW 0,800

8. Dabasgāzes tarifi lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu gadā virs 25 tūkst. n.m³ 2009.gada jūlijā

9. Elektroenerģijas iepirkšanas tarifi, kas ražota no biogāzes, Latvijā (jūlijs,2009)

10. Atlīdzība par elektroenerģiju no vēja elektrostacijām Vācijā Latvijā Vācijā: 5,02 + 9,20 = 14,22 ct/kWh vai 9,95 san./kWh Latvijā (pie uzstādītās jaudas 0,20 MW): C = 147 x e x k=147 x 0,702804 x 1,202=124,18 Ls/MWh vai12,41 san./kWh

11. Atlīdzība par elektroenerģiju no iekārtām, kas ražo strāvu ar saules starojuma enerģiju Vācijā Latvijā Vācijā: 43,01 ct/kWh pie jaudām līdz 30 kilovatiem vai 30,1 san./kWh Latvijā: C = 427 x e = 427 x 0,702804 = 300,09 Ls/MWh vai 30,00 san./kWh

12. KOPSECINĀJUMI Pirmkārt, ekonomiski pamatoti izšķirties par prioritārākiem atjaunojamo enerģiju veidiem un kopējā salīdzinājumā ar fosilajiem energoresursiem pēc galvenajiem kritērijiem: – iegūtās elektroenerģijas, siltuma un bioedegvielas pašizmaksas • oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma izmaksām (vai ietverot iespējamo oglekļa nodokli, piemēram, ogļu elektrostacijās ražotās elektroenerģijas pašizmaksā). Nav ekonomiskā izskaidrojuma maksai par uzstādītām elektrības jaudām un saprotamāk ir iepirkt pēc fakta. Otrkārt, elektroenerģijas ražošanu un kompensācijas shēmas Latvijā turpmāk lietderīgi noteikt ar likuma spēku pēc Vācijas EEG parauga, lai izvairītos no dažkārt nepārdomātiem un sasteigtiem dažādiem Ministru kabineta noteikumiem šajā jomā. Iespējamie riski: • var ieilgt jaunu tehnoloģiju meklējumi, kas nodrošinātu atjaunojamo energoresursu pašizmaksas samazināšanos; • var atklāties jauni naftas un gāzes lauki un fosilo energonesēju cenas nepieaugtu tā kā prognozēts; • var sadārdzināties izejvielas atjaunojamiem energoresursiem sakarā ar pārtikas cenu pieaugumu, kuras tiek iegūtas uz konkurējošām zemes platībām; • var samazināties enerģijas patēriņš sakarā energoefektivitātes palielināšanos (ekonomiskāki iekšdedzes dzinēji, taupīgākas iekārtas siltumam un apgaismojumam, efektīvākas energoiekārtas).

13. Paldies par uzmanību!A.K.