Laimes pētīšana 1

2. Laimes pētīšana 1 • Pirmais lielais atklājums bija zinātnieku atradums, ka mums ikvienam ir tāds kā "laimes iestatījums" — ģenētiska un apgūta nosliece dzīvot noteiktā laimes līmenī • Par laimi tiem, kas nav dzimuši dzīves piesaulē, ir pierādīts, ka cilvēks savu laimes iestatījumu spēj mainīt.

3. Laimes pētīšana 2 • Bailes un uztraukums — divi no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz laimi • Jau gadu tūkstošiem cilvēkos ir ieprogrammēti, lai nodrošinātu sugas izdzīvošanu. Tomēr mūsdienu pasaulē šis senais ieprogrammējums kļuvis vairāk kaitīgs nekā noderīgs.

4. Laimes pētīšana 3 • Esam izmantojuši tehnoloģiju iespējas, lai pētītu dažādus dzīves aspektus: sākot ar savu ķermeni un beidzot ar galaktikas uzbūvi, un galu galā tehnoloģija tiek likta lietā arī laimes pētīšanā • Pozitīvās psiholoģijas nozares zinātnieki ir spēruši milzu soļus, identificēdami laimes iestatījumu, laimes neiromediatorus un pat vietu smadzenēs, kura atbild par laimes izjūtas rašanos • Pirmo reizi vēsturē mēs zinām, ka laime nav abstrakta emocija: tas ir fizioloģisks stāvoklis, ko iespējams izmērīt — un ikdienas dzīvē piedzīvot biežāk

5. Laimes statistika 1 • Pētījumi pasaulē rāda, ka vēlme būt laimīgiem tiek ierādīta pašā saraksta augšgalā • Tā ir svarīgāka par bagātību, sabiedrisko stāvokli, labu darbu, slavu un seksu • Tā tas ir visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu kultūras, rases, reliģijas, vecuma un dzīvesveida • Pētījumi liecina, ka laime ir ļoti būtiska: laimīgi cilvēki ilgāk dzīvo, ir veselīgāki, viņiem ir labākas attiecības ar citiem • Faktiski laime vada uz lielākiem sa­sniegumiem visās dzīves jomās

6. Laimes statistika 2 • Par ļoti laimīgiem sevi uzskata mazāk nekā 30 procenti cilvēku • 25 procenti amerikāņu un 27 procenti eiropiešu atzīst, ka viņus māc depresija • Pasaules Veselības organizācija paredz, ka līdz 2020. gadam depresija globālajā slimību nastā ieņems otro vietu, atpaliekot vienīgi no sirdskaitēm  • Kaut gan mūsu dzīves apstākļi ir labāki, mēs esam nelaimīgāki nekā jebkad iepriekš • Šķiet — jo vairāk visādu vizuļu un labumu savācam, jo sliktāk jūtamies

7. Laimīgs slikta iemesla dēļ • Kad cilvēki ir nelaimīgi, viņi bieži mēģina uzlabot omu, piekopjot neveselīgus ieradumus, kas tobrīd, iespējams, palīdz, bet kopumā kaitē • Viņi meklē eiforiju, ko izraisa narkotikas, alkohols, pārmērīgs sekss, "iepirkšanās kūre", apmātība ar azartspēlēm, pārēšanās, pārlieku bieža televīzijas skatīšanās un citas atkarības • Šādu eiforiju diezin vai vispār var dēvēt par laimi. Tā ir tikai pagaidu iespēja kļūt nejūtīgam vai izvairīties no nelaimīguma, piedzīvojot īslaicīgu prieku

8. Laimīgs laba iemesla dēļ • Tieši tā cilvēki parasti saprot laimi: labas attiecības ar ģimeni un draugiem, veiksmīga karjera, finansiāla drošība, jauka māja vai mašīna, savu talantu un spēju veiksmīga izpausme • Šis ir prieks, kas rodas, iegūstot savā dzīvē labas, vēlamas lietas • Tomēr tā ir tikai puse no veseluma. Laime laba iemesla dēļ ir atkarīga no ārējiem dzīves apstākļiem. Ja šie apstākļi mainās vai tiek zaudēti, parasti zūd arī laime • Īsta laime nerodas vienīgi no dažādu laimīgu gadījumu kolekcionēšanas. Sirdī mēs zinām, ka laime ir kaut kas vairāk. • Taisnība. Laimes plūsmā ir vēl viens līmenis: būt vienkārši laimīgam

9. Laimīgs bez iemesla • Tā ir patiesa laime — neiropsiholoģisks miera un labsajūtas stāvoklis, kas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem • Stāvoklis, kad esam laimīgi bez iemesla, nav pacilātība, eiforija, laba garastāvokļa uzplūds vai baudas kulminācija, kas nepaliek ilglaicīgi • Tas nenozīmē stulbu smaidīšanu 24 stundas septiņas dienas nedēļā vai virspusēju jautrību. • Būt vienkārši laimīgam — tā nav viena emocija. Faktiski, esot laimīgs bez iemesla, mēs varam pārdzīvot jebkādas emocijas — arī skumjas, bailes, dusmas vai sāpes —, tomēr nezaudēt miera un labsajūtas pamatstāvokli • Lai darītu sevi laimīgu, mums nav jāmanipulē ar ārpasauli

10. Vienkārši laimīgs: kā dabisks stāvoklis • Laime ir konkrēts, izmērāms fizioloģisks stāvoklis, ko raksturo izteikta smadzeņu aktivitāte, sirds ritms un organisma ķīmiskā uzbūve • Cilvēkiem, kuri ir vienkārši laimīgi, mēdz būt lielāka aktivitāte prefrontālās smadzeņu garozas daļas kreisajā pusē, līdzsvarotāka kardiogramma un vairāk specifisko neiromediatoru, kas saistīti ar labsajūtu un laimi: oksitocīns, serotonīns, dopamīns un endorfīni • Lai gan mūsdienu zinātne sniedz jaunu izpratni par "vienkārši laimīgs" fizioloģiju, tas ir stāvoklis, par ko runāts faktiski visās garī­gajās un reliģiskajās tradīcijās visā vēstures gaitā. Šis jēdziens ir universāls. Budismā to dēvē par beziemesla prieku, kristietībā — par debesu valstību

11. Lietas nemainās; maināmies mēs (Henrijs Deivids Toro) • Mums ir iedvesta ticība, ka laime ir kaut kas, pēc kā jātiecas • Tāpēc — gluži kā suns, kas metas pakaļ sprungulim, — mēs dzenamies pēc laimes, tverdami visu, kas, mūsuprāt, šo laimi atnesīs • “Tiekties" pēc laimes nozīmē īstenot šo aktivitāti, darīt to regulāri, lai vērstu stabilā paradumā.“(Tomass Džefersons)

12. Laimīgu cilvēku paradumi 1 • Ļaudis ar augstu laimes iestatījumu ir cilvēki — tieši tāpat kā mēs pārējie • Viņiem nav nedz īpašu spēju, nedz papildu sirds, nedz arī rentgenstaru redzes • Viņiem tikai ir citi paradumi • Tas ir tik vienkārši! • Psihologi saka — vismaz 90 procentos gadījumu mūsu izturēšanos nosaka paradumi. Tāpēc — lai kļūtu laimīgs —mums jāpievēršas saviem paradumiem

13. Laimīgu cilvēku paradumi 2 • Visas mūsu agrākās ierastās domas un izturēšanās modeļi ir izveidojuši smadzeņu tīklojumā specifiskus nervu ceļus, kas līdzīgi gropēm skaņuplatē • Kad mēs atkal un atkal domājam un izturamies kādā noteiktā veidā, attiecīgais nervu ceļš pastiprinās un grope padziļinās, proti, iestaigāts maršruts pār lauku pārtop skaidri iezīmētā ceļā • Nelaimīgiem cilvēkiem šie nervu ceļi parasti ir negatīvāki • Tieši tāpēc nav iespējams vienkārši ignorēt savu smadzeņu reālo tīklojumu un nolemt būt laimīgam • Lai paaugstinātu laimes iestatījumu, jāizveido jaunas gropes

14. Laimīgu cilvēku paradumi 3 • Zinātnieki pieņēma, ka pieauguša cilvēka smadzenes ir diezgan stingri izveidojušās un neko daudz nav iespējams izdarīt, lai tās mainītu • Taču jaunākie pētījumi atklājuši aizraujošu informāciju par smadzeņu neiroplastiskumu: sākot domāt, just un rīkoties citādi, smadzenes mainās un faktiski izveidojas jauns tīklojums • Mēs neesam uz visu mūžu nolemti vieniem un tiem pašiem negatīvajiem nervu ceļiem • Viskonsinas universitātes vadošais smadzeņu pētnieks Dr. Ri­čards Deividsons saka: "Pamatojoties uz zināšanām par smadzeņu plastiskumu, mēs varam domāt par laimi un līdzjūtību kā par iemaņām, kas neatšķiras no tām, kas iegūtas, mācoties spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai tenisu [..] ir iespējams trenēt mūsu smadzenes būt laimīgām."

15. Laimīgu cilvēku paradumi 4 • Cilvēks sāk identificēt faktorus, kas izraisa laimi, un faktorus, kas noved pie ciešanām. To izdarījis, viņš sāk pakāpeniski novērst faktorus, kas ved pie ciešanām, un izkopt tos, kas izraisa laimi. Tāda ir metode (Dalailama)

16. Mīts es-būšu-laimīgs-kad… 1 • Mīta vairāk tuvs radinieks ir mīts es-būšu-laimīgs-kad. Cik pazīstami jums izklausās šie apgalvojumi? • Es būšu laimīgs, kad man būs perfekts dzīvesbiedrs. • Es būšu laimīgs, kad dabūšu labāku darbu. • Es būšu laimīgs, kad man būs bērns (vai vēl viens bērns). • Es būšu laimīgs, kad bērni sāks mācīties skolā. • Es būšu laimīgs, kad saņemšu lielāku atzinību. • Es būšu laimīgs, kad varēšu aiziet pensijā. • Es būšu laimīgs, kad zaudēšu 2 (5, 7, 10) kilogramus.

17. Mīts es-būšu-laimīgs-kad… 2 • Tomēr mēs ignorējam izjūtu, ka te kaut kā pietrūkst, un turpinām censties: mēs pūlamies aizvien vairāk un sev sakām: "Vēl mazliet — un būs kārtībā • Mēs esam kā vāvere ritenī • Mēs riņķojam uz vietas, aizrautīgi cenzdamies kontrolēt un ietekmēt ārējos apstākļus — un- nemitīgi baidāmies zaudēt to, kas mums jau ir • Laime vienmēr paliek atvirzīta prom nākotnē, kaut gan patiesībā vienīgais brīdis, kad faktiski iespējams pieredzēt laimi, ir šeit un tagad

18. Mīts es-būšu-laimīgs-kad… 3 • Hārvarda universitātes psiholoģijas profesora Daniela Gilberta nesenie pētījumi ir pierādījuši pilnīgu es-būšu-laimīgs-kad domāšanas neauglību • Profesors ir veicis dažus fascinējošus pētījumus: tie rāda, ka mēs, cilvēki, neprotam īpaši labi paredzēt, kas nākotnē mūs darīs laimīgus, tāpēc mēs vēl un vēlreiz pārvērtējam laimi, ko sniedz kāroto lietu iegūšana uz attiecīgo brīdi • Mēs iztēlojamies, cik lieliski jutīsimies atvaļinājumā saņēmuši paaugstinājumu, bet, kad tas viss patiešām ir iegūts, parasti nejūtamies ne tuvu tik laimīgi, kā bijām gaidījuši • Turklāt mēs pierodam pie tā, kam, mūsuprāt, vajadzēja atnest laimi, tāpēc pacilātība mazinās ar katru reizi, kad piedzīvojam maģisko to, kam bija paredzēts mūs aplaimot uz visiem laikiem

19. Mīts es-būšu-laimīgs-kad… 4 • Ja vēlamies kļūt laimīgāki, mums jāatbrīvojas no apmātības, ka laime rodama apstāklī "vairāk un labāk", ko mēs "kādudien" sasnieg­sim • Nav nozīmes tam, kas mums pieder, — "laime bez iemesla" pastāv vienīgi šeit un tagad, nevis vēlāk

20. Trīs ceļa rādītāji: principi, pēc kuriem dzīvot • Laimīgāku mūs dara tas, kas mūs izpleš (Paplašināšanās likums) • Visums mūs atbalsta (Visuma atbalsta likums) • Vērtīgs kļūst tas, ko mēs novērtējam (Piesaistes likums)

21. Laimīgāku mūs dara tas, kas mūs izpleš 1 • Zinātne ir pierādījusi: kosmosā viss — arī cilvēks — sastāv no enerģijas • Viss, ko mēs sakām, domājam vai darām, — viss apkārtējais — mūsu enerģiju vai nu izpleš, vai arī sašaurina • Enerģijai izplešoties, mēs izjūtam lielāku laimi; enerģijai saraujoties, izjustā laime ir mazāka • Vari to pārbaudīt, izpildot vienkāršu vingrinājumu. Apsēdīsimies taisni. Atvirzīsim atpakaļ plecus, izpletīsim rokas, dziļi ieelposim un pasmaidīsim • Aizvērsim acis un pavērosim, kā jūtamies • Iespējams, mūs pārņems viegluma un brīvas telpas sajūta — tā ir izplešanās

22. Laimīgāku mūs dara tas, kas mūs izpleš 2 • Tagad iedomāsimies kādu, kuru mēs mīlam, apbrīnojam un kura klātbūtne mums ir patīkama • Kā ķermenis jūtas, domājot par šo personu? • Un atkal mēs droši vien jūtamies izpletušies, atraisījušies un viegli • Kad esam laimīgi, mēs atrodamies izplešanās stāvoklī • Ja laimīgajos brīžos mūs pievienotu zinātniskiem mērinstrumentiem, varētu novērot skābekļa absorbcijas palielināšanos, asinsvadu paplašināšanos, muskuļu atslābināšanos, mierīgu sirds ritmu un smadzeņu saskaņotāku darbību — visas pazīmes, ka mēs esam izpletši savu enerģiju

23. Laimīgāku mūs dara tas, kas mūs izpleš 3 • Tagad sagumsim plecos, savilksim dūres, elposim aprauti un strauji un savelsim seju • Iespējams, mūs pārņems smaguma sajūta — tā ir saraušanās • Iedomāsimies kādu, no kura mēs baidāmies. Ko mēs jūtam? Iespējams, to pašu smago, savilkto enerģiju • Tā ir nelaimīguma pamatsajūta. • Negatīvās emocijas mūs sašaurina un burtiski ierobežo dzīvības enerģiju - muskuļi savelkas, elpa kļūst sekla, tiek traucēta asins cirkulācija • Ja mūs tādā brīdī pievienotu mērinstrumentiem, tie uzrādītu stresa hormonu līmeņa paaugstināšanos • Tāds stāvoklis grauj imūnsistēmu un palielina inficēšanās un saslimšanas risku

24. Visums mūs atbalsta 1 • Einšteins reiz teicis, ka vissvarīgākais jautājums, ko cilvēks varētu sev uzdot, ir šāds: "Vai šis ir draudzīgs Visums?" • Laimīgie uz šo jautājumu atbild ar skanīgu "jā!". Viņi neuzskata, ka Visums grib viņus iznīcināt, bet tic, ka Visums viņus atbalsta • Sliktos dzīves notikumus laimīgie skata caur prizmu: "Galu galā, tas man nāk par labu. Kļūdu te nav. Meklēšu tajā mācību." Viņu nesaspringtā, paļāvīgā attieksme sakņojas tieši ticībā draudzīgam Visumam

25. Visums mūs atbalsta 2 • Daži pētījumi liecina, ka ticība draudzīgam Visumam var ietekmēt cilvēka veselību • Protams, šajā pasaulē ir daudz šausmu: kari, trūkums un ciešanas • Pieņemt šo ideju mums ir palīdzēs vienīgi fakts, ka visi viedie un laimīgie cilvēki, draudzīgam Visumam ir ticējuši • Ja rodas grūtības saskatīt draudzīgo Visumu, pārdomāsim par mūsu spēju atzīt, ka mūsu domāšana un sapratne var būt ierobežota

26. Visums mūs atbalsta 3 • Ticot, ka Visums mūs atbalsta, mēs spējam vairs nepretoties notiekošajam • Šī ticība nenozīmē pasivitāti vai bezrūpīgu attieksmi pret notikumiem pasaulē vai personiskajā dzīvē • Tā vienkārši nozīmē necīnīties un nevaimanāt par to, kas jau ir noticis un nav maināms • Daudzi no mums patērē milzu enerģiju, sarūgtināti pretodamies dzīvei • Pieņemot notiekošo, mēs šo enerģiju varam likt lietā, lai lietpratīgi rīkotos tagadnes situācijā

27. Vērtīgs kļūst tas, ko mēs novērtējam 1 • Šis princips pamatots Piesaistes likumā, kurš, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē "līdzīgs piesaista līdzīgu” • Visu, ko mēs domājam, jūtam, sakām un darām, mēs pievelkam savā dzīvē • Kad mēs novērtējam laimi, domājam, runājam par to, mēs to pievelkam

28. Vērtīgs kļūst tas, ko mēs novērtējam 2 • Īsākais ceļš uz visu, ko gribi savā dzīvē, ir būt un justies laimīgam tagad! Tas ir ātrākais ceļš, kā iegūt naudu un visu citu, ko vēlies savā dzīvē. Koncentrējies uz prieka un laimes izjūtu izstarošanu Visumā [..] Viss, ko tu gribi, ir iekšējs uzdevums! Ārpasaule ir seku pasaule; tā ir tikai domu rezultāts. Iestati savas domas un frekvenci uz laimi. (Ronda filma “Noslēpums”

29. Vērtīgs kļūst tas, ko mēs novērtējam 3 • Kad jūtamies labi, mūsu enerģija rada spēcīgu rezonanses lauku, kas vieglāk piesaista mums to, ko mēs vēlamies • Piesaistes likuma augstākā jēga —kļūt vienkārši laimīgam, nevis izrādīties ar savu automašīnu, māju vai darbu u,tml.

30. Piesaistes likuma pamatformula • Nodoms: tiksim skaidrībā, ko mēs vēlamies — šajā gadījumā mēs vēlamies būt laimīgāki • Uzmanība: tas, kam mēs pievērsīsim uzmanību, mūsu dzīvē taps spēcīgāks Pievērsīsim uzmanību savai laimes izjūtai, katru dienu piekopjot Laimes paradumus • Bez spriedzes: atslābināsimies. Piekopjot paradumus, būsim mierā ar sevi un ticēsim, ka mēs aizvācam šķēršļus uz laimes izjūtu

31. Nodoms un sava ideāla vizualizēšana 1 • Visas apzinātās pārmaiņas sākas ar nodomu • Pirms laimes iestatījuma paaugstināšanas definēsim savu nodomu būt vienkārši laimīgam • Sāksim ar sava nodoma paziņojumu rakstiskā formā • Sāksim ar "es esmu pateicīgs(a), ka es esmu..." un beigsim tekstu ar to, kā mēs jūtamies, būdams vienkārši laimīgs • Izmantosim frāzi "es esmu", jo abiem šiem vārdiem piemīt vislielākais spēks,- tie palīdz nodomu pārvērst īstenībā • Nodomu paziņosim tagadnes formā, it kā mēs jau esam vienkārši laimīgi

32. Nodoms un sava ideāla vizualizēšana 2 • Vēl iesaku izgatavot uzskates plāksni, uz kuru skatīties, vingrinoties Laimes paradumos • Uzskates plāksnē vizuāli attēlosim tas, ko mēs vēlamies savā dzīvē • Vislabāk izveidot plāksni ar attēliem, kas saistās ar laimīgām izjūtām, fotogrāfijas, kurās esam redzami kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam vai apbrīnojam, citiem vārdiem, kas izraisa paplašinājuma, atvērtības un pacilātības izjūtu • Nodoma gadījumā — ir svarīgi koncentrēties uz lietām uz plāksnes tā, it kā tās jau pastāv

33. Vispirms mēs veidojam paradumus, un tad šie paradumi veido mūs (Džons Draidens, XVII gadsimta angļu dzejnieks un dramaturgs)

34. Laime un darbīgs optimisms • Saikne starp laimi un atbildības uzņemšanos pierādīta nozīmīgā pētījumā, kas 2005. gadā publicēts žurnālā InternationalJournalofBehavioralMedicine • Šis pētījums, ko vadīja Dr. GeilsAironsons, rādīja, ka optimistiskākie un darbīgākie HIV slimnieki tika galā labāk un viņu slimība progresēja lēnāk • Kā norādījis Dr. Aironsons, darbīgums cieši mijiedarbojas ar optimismu — iezīmi, kas saistīta ar lielāku laimīgumu

35. Reaģētspēja: spēja reaģēt • Ja viņi nevar mainīt notikumus, tad mainīsim savu reakciju • Nākamreiz nokļūstot satiksmes sastrēgumā, droši vien redzēsim, ka viens kliedz uz citiem, kāds cits, iespējams, mūzikas ritmā skaļi dzied līdzi • Viens un tas pats notikums, atšķirīgas reakcijas • Tāpēc izvēlēsimies reaģēt tā, lai mūs paplašinātu • Šādi mēs stiprinām spēju veikt pozitīvu izvēli arī nākotnē • Tas no upura pārvērš uzvarētājā

36. Negatīvs piesaistes likums 1 • Iestrēguši vecajos upuru veidolos, mēs atkal un atkal piesaistām sev vienas un tās pašas situācijas • Šādi darbojas nevēlamais piesaistes likums • Tas redzams visu laiku — piemēram, sievietei ar visiem partneriem vienmēr veidojas viena un tā paša veida nelāgas attiecības. Cits vīrietis, tās pašas problēmas

37. Negatīvs piesaistes likums 2 • Upura identitātei raksturīga ticība, ka pagātne ir spēcīgāka par tagadni, lai gan patiesībā ir tieši pretēji. Tā ir ticība, ka citi cilvēki un tas, ko viņi tev nodarījuši, ir atbildīgi par to, kas tu patlaban esi, par tavām emocionālajām sāpēm vai tavu nespēju būt pašam. Patiesībā vienīgais spēks, kāds pastāv, meklējams pašreizējā mirklī. Ja tu to zini [..] tad saproti, ka tagad par savu iekšējo telpu esi atbildīgs pats — neviens cits — un ka pagātne nevar pārspēt tagadnes spēku. (EkhartsTolle )

38. Žēlošanās • Čīkstēšana, sevis žēlošana, līdzjūtību krāšana, cietēja tēlošana vai padošanās — tas viss neviļus nepārprotami atklāj, ka esam goda viesi savās pašžēlības svinībās • No Piesaistes likuma zinām: koncentrējoties uz to, ko negribam, pastāvīgi kurnot, cik sliktas mūsu attiecības vai cik lieli mūsu parādi, mēs to visu sev piesaistām vēl vairāk — iecementējam savā dzīvē sliktu attiecību vai parādsaistību enerģiju • Žēloties nozīmē pasūtīt Visumam vēl vairāk tā, ko mēs negribam • Činkstētajā moto: "Ak es, nabadziņš!"

39. Vainošana • Apstākļu vainošana aizbildinoties vai citu vainošana savās sāpēs vai problēmās mūs vājina • Mēs atdodam savu spēku, un enerģija, kas nepieciešama situācijas uzlabošanai, nav pieejama, jo mēs to novēršam uz kādu vai kaut ko citu • Vainotajā moto: "Tā nav mana vaina!"

40. Kauns • Kad uzveļam vainu paši sev, kaunamies par kaut ko, kas ar mums atgadījies, vai jūtamies vainīgi par kaut ko, ko esam (vai neesam) izdarījuši, mēs bieži vien mēģinām apslāpēt sāpes vai aprakt šīs neveiklās izjūtas dziļi sevī • Tas prasa daudz enerģijas un aizšķērso ceļu laimei • Kauna izjutēja moto: "Tā ir tikai mana vaina!"

42. Laimes paradumi iespējām • Koncentrēšanās risinājumam • Mācības un svētības meklēšana notikušajā. • Miera noslēgšana pašam ar sevi.

43. Ja tev kaut kas nepatīk, maini to. Ja tu nevari mainīt to, tad maini savu attieksmi. Nežēlojies! Maja Angelova, rakstniece un dzejniece • Labākie tavas dzīves gadi saistīti ar lēmumu, ka tavas problēmas attiecas tikai uz tevi. Tajās tu nevaino savu māti, ekoloģiju vai prezidentu. Tu saproti, ka sava likteņa noteicējs esi tu pats. Dr. Alberts Eliss, psihologs

44. Koncentrēšanās risinājumam • Raizēšanās ir kā šūpuļkrēsls; tas paņem daudz enerģijas, bet nekur neaizved. • Koncentrēšanās uz problēmu mūsu enerģiju sašaurina • Uzvarētāji koncentrējas uz risinājumiem, bet upuri – uz problēmām

45. Vingrinājums"Koncentrēšanās risinājumam “ 1 • Uz atsevišķas papīra lapas uzrakstīsim atbildes uz šiem jautājumiem: • 1. Pārdomāsim situāciju, par kuru esam žēlojušies. Skalā no 1 līdz 10 novērtēsim, kur 1 nozīmē "es nepavisam neesmu apmierināts ar šo situāciju" un 10 — "es esmu vislielākajā mērā apmierināts".

46. Vingrinājums"Koncentrēšanās risinājumam “ 2 • Lieliski, ja mūsu vērtējums nav 1. • Uzrakstīsim, ko mēs darīsim, lai vērtējums būtu augstāks • Ņemot vērā uzrakstīto, kādi nākamajā dienā būtu nākamie mazie solīši, lai palielinātu savu apmierinātību ar šo situāciju? Adaptēts teksts no Marka Makergova "Koncentrēšanās risinājumam."

47. Laimes laupītāji • Pētījumi apstiprina, ka vainošana ir laimes laupītāja • Kamēr apgalvosim: "Tā ir manas mātes vaina, mana vīra vaina, valdības vaina, mana sestās klases klavierskolotājas vaina..." — mēs paliksim upura lomā • Laimīgie jūt — lai notiktu kas notikdams, viss notiek par svētību vai arī no notikušā var gūt kādu mācību. • Jautājuma Kurš vainīgs! vietā pavaicāsim — Ko es varu no tā mācīties! Kas šajā notikumā ir man par svētību!

48. Atraidījums kā Dieva aizsardzība • Izvēloties katrā situācijā meklēt svētību un mācību, mēs atbrīvojamies no vecā paraduma meklēt vainīgo un no tās pašas situācijas atkārtošanās atkal un atkal • Ja sākam vainot kādu personu vai apstākļus, apstāsimies un sev pajautāsim: ja tas notiek augstāka mērķa labad, kas gan varētu būt šis mērķis? • Laimīgie atzīst, ka vispār nav lietderīgi notikumus apzīmēt kā "labus" vai "sliktus". Tā vietā jāizvēlas ticēt, ka viss nes kādu svētību vai mācību, kaut gan tobrīd to ne vienmēr ir viegli saskatīt

49. Vingrinājums “Meklējot mācību un svētību” 1 • Mierīgi apsēdīsimies. Aizvērsim acis un dažas reizes dziļi ieelposim • Atcerēsimies kādu notikumu, kas mums lika izjust netaisnību vai vainot citus. Iedomājies personas, apstākļus un to, kas ticis teikts vai darīts. • Iztēlosimies, ka mēs, dažus soļus atkāpušies, vērojam notikumu no malas, it kā skatītos filmu

50. Vingrinājums “Meklējot mācību un svētību” 2 4. Par kuru notikuma brīdī mēs varam uzņemties atbildību? Vai ignorējām zīmes, kuras mūs varēja vedināt uz domu, ka sākusies problēma? Vai mūsu spītīgās domas vai rīcība situāciju saasināja? 5. Kādu mācību mēs varam gūt no notikušā? Varbūt mums jābūt pacietīgākam vai vairāk jānorobežojas? Varbūt mums vairāk jāklausās un mazāk jārunā? 6. Pavaicāsim sev: ja tas noticis augstāka mērķa labad, kas varētu būt šis mērķis? Vai varam saskatīt svētību? 7. Mācības vai svētības saskatīšanas ietekmē uzrakstīsim vissvarīgāko, ko varam darīt citādi