« Burn down the disco Hang the blessed DJ Because the music that they constantly play

1. Ma.soc. Jānis DaugavietisRadiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi un radioklausītāju gaidasCELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA)RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga2014.g. 21.marts

2. «Burn down the disco Hang the blessed DJ Because the music that they constantly play IT SAYS NOTHING TO ME ABOUT MY LIFE» (no The Smiths dziesmas "Panic ", autori Morrissey/Johnny Marr, 1986)

3. Jautājumi un plāns • Kā muzikālās gaumes sadzīvo ar radio piedāvājumu, un kas būtu ‘sakāms’ valstij? • TEORIJA(gaume un identitāte) • DATI(iedzīvotājudemogrāfija, muzikālās gaumes, radiopiedāvājums) • DISKUSIJA(tirgus un kultūrpolitika [kvotas])

4. Gaume(socioloģiskā interpretācija) ...ir mūzika, ko patērējam(uztveram, izvēlamies, mīlam, saprotam, gribam...) Mākslas darba (iesk. mūzikas) baudīšanas mehānisms un priekšnoteikumi (P.Burdjē) • mūzika ir ‘šifrs’ un tā atslēgšanai nepieciešamas ‘atslēgas’ • šos instrumentus (atslēgas, kodus) mēs iegūstam mācoties un ar pieredzi Secinājums: «kapitālu determinisms»Mūsu spēju (vai nespēju) uztvert noteiktu mūziku ietekmē un nosaka dažādi mūsu ‘kapitāli’ – ekonomiskais, sociālais, kultūras, izglītības u.c.

5. Mūzika un identitāte Mūzikas uztveršanas nosacījums – spēja identificēties (pieņemt, izprast...) ar vēstījumu (skat. epigrāfu). Muzikālās gaumes jeb identitātes divi posmi: • identitātes veidošanās process(socializācija [‘mans laiks’, ‘mana mūzika’]) • ...un pārējā dzīve(vairumam cilvēku gaumes kopš jaunības nemainās) Secinājums: gaumes ir stabilas un tipiskas PS Mūzika – galvenais jauniešu identitāšu avots.

6. Postmodernitātes komentārs Identitāte(s) mūsdienās nav stabilas, tās ir daudz mainīgākas nekā agrāk(piem., etniskā piederība, dzimums, sociālā piederība) Identitāte ir nevis stabila, bet drīzāk plūstoša, mainīga, brīva, šķirda, hibrīda, heterogēna... Omnivorisma jeb visēdāju tēze gaumes un patēriņš ir kļuvis daudzveidīgāks, mazāk izslēdzošs* Citi pētījumi to apstiprina, bet tas attiecas tikai uz augstāko slāņu iedzīvotājiem, vairums zemāko slāņu cilvēki ir un paliek izteikti ‘vienēdāji’ (piem., klausās tikai popmūziku vai šlāgeri) *Peterson, Richard, & Kern, Roger. (1996). Changing Highbrow Taste: From Snob to Omnivore. American Sociological Review, 61(5), 900-907.

7. Adorno klausītāju tipoloģija Viens no pirmajiem veidoja mūzikas klausīšanās tipoloģiju, un tikai vienu tipu uzskatīja par īsti masveidīgu: «[..] spītīgs tās sabiedrības fasādes pielūdzējs, kuras grimases lūkojas uz viņu no ilustrēto žurnālu lapām.» Izklaides (entertainment) tips:mūzika fonam un komfortam, pasīvs konformists, patērētājs un mietpilsonis Einleitung in die Musiksoziologie: zwolf theoretische Vorlesungen’ (1962)

8. Latvijas iedzīvotājiidentitāšu jeb segmentu elementi Kā radio klausītāju segmentēšanā, tā arī mūzikā šie joprojām ir būtiski dalījumi, kas šķeļ indivīdu gaumes: • tautība • vecums • izglītība • ienākumi • dzīvesvieta • ...

9. Latvijas sabiedrība noveco, un līdz ar to ‘noveco’ arī radio saturs (mūzika). Arvien vairāk par radiostacijām varēsim teikt, ka tas spēlē ‘retro’. Iedzīvotājudzimuma un vecumastruktūra 2011. gada 1. janvārī un iedzīvotājuskaitasamazinājums, salīdzinotariepriekšpublicētajiemdatiem.

10. Ritvars Eglājs

11. Valsts iedzīvotāju etniskā piederība stipri korelē ar viņu politisko rīcību, tāpat kā ar muzikālo gaumi (skat. tālāk). 2012.gada «valodu» referendumarezultāts pa novadiem.

12. Gaumesdaži dati

13. EC. (2003). New Europeans and Culture Candidate Countries Eurobarometer(Vol. 2003.1, March-May): Directorate General Education and Culture.

14. Jauniešu gaumes būtiki atšķiras no pieaugušo, piem., RAP mūzika ir viņu otrais-trešais mīļākais žanrs. Kura no Latvijas raidstacijām regulāri un sistemātiski atskaņo hip hop/rap? Neviena, ja neskaita pāris marginālus radio. ES kandidātvalstu (2003.) divuvecumagrupujauniešuklausītākiemūzikasstili(% no attiecīgāsgrupas). (iepr. avots)

15. Rīgas vidusskolēnu (2002. un 2010.) un Latvijas studentu (2006.) aptaujas

16. Trīs mūzikas patēriņa tipi Pētnieki konstatē, ka Latvijas mūzikas patērētājus var dalīt trīs lielās grupās: • popmūzikas • šlāgera un kantrī • dažādu žanru (iesk. klasiskās mūzikas) «Pētījuma rezultātā tika konstatētas 3 izteiktas respondentu kopas ar dažādiem mūzikas patēriņa principiem. Divas no tām izrāda „vienēdāju” tendences – pirmā ar izteiktu popmūzikas patēriņu, otrā - šlāgera un kantrī mūzikas cienītāji. Trešā šķira demonstrē krietni sarežģītāku, proti, „visēdāju principu”, jo patērē ne tikai dažādus žanrus, bet arī izrāda noslieci par labu uz „elitāriem” žanriem, tādiem kā opera un klasiskā mūzika. Piesaistot šķiras statusa skalai, kas izveidota, balstoties uz profesionālā ranga datiem, var konstatēt izteiktu saikne starp respondenta sociālo statusu un viņa/viņas mūzikas patēriņu. Augstākam statusam ir piesaistīti sarežģītāki mūzikas klausīšanas principi» (49.lpp.) Ķīlis, Roberts, Mūriņš, Sandris, Siliņa, Daina, Klāsons, Gints, Kovaļenko, Maksims, & Stafecka, Anna. (2007). Kultūras patēriņš (ziņojums par socioloģiskās aptaujas rezultātiem). Rīga: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

18. Latvijas radio formāti • dominē Adult Contemprary/Top40iepriekšējo desmitgažu mūzika + kaut kas no aktuālā/dejojamā vai vēl vecākas desmitgades (pirms 80-jiem).... • pamatauditorija – PIEAUGUŠIE (35+)ārpusē – minoritātes, nišas, kabatas (piem., tīņi, HH, etno, folk...) • 3 mūzikas dilstošā īpatsvarā – rietumu, RU, LV (latviešu)vai nu katra atsevišķi, vai kopā ar rietumu – nav LV+RU

19. Auditorijupārklāšanās indekss Jo lielāks indekss, jo lielāka daļa radiostacijas klausītāju klausās arī citas raidstacijas. Autora aprēķini. Avots: NacionālaisMedijuPētījums Radio Ziema 2014, 2014 TNS.

20. Auditorijuprofils: tautība(%) latviešiciti Latvijas Radio 1 937 Latvijas Radio 29010 Latvijas Radio 4 991 Radio SWH 8911 SWH + 2278 Radio MIX FM 102,73565 Jumor FM 88,6 20 80 Dominē raidstaciju dalījums «latviešu» un «krievu», ar dažiem izņēmumiem: Latvijas Radio 37030 EHR (Eiropashitu radio) 7525 NacionālaisMedijuPētījums Radio Ziema 2014, 2014 TNS, 85.lpp.

21. TOP Radio 50 / 50 „deju mūzika”, „танцевальная музыка с ритмичным содержанием” "Сам НАНА, Андрис ,ТОП-Руслан :)))"

22. Ko vēlas radioklausītājs? • fonu(netraumējošu, atpazīstamu) • savu valodu(sarunu un mūzikas) • savu mūziku • vietējās ziņas

23. Ko vēlas industrija? ‘Pietiekami lielus’ gaumju segmentus Ko darīt ar pārējiem?(nišām, kabatām, minoritātēm – kuras ir par mazu vai par maksātnespējīgām, lai viņu gaumēm tiktu veidots īpašs radio saturs) ... te ‘tirgū’ vajadzētu iejaukties valstij(jo tai ir jārūpējas par visiem iedzīvotājiem, jo īpaši – par neaizsargātākajiem)

24. Mūzika un politika Mākslas, kultūras funkcijas: pirmkārt politiskas,nevis estētiskas (P.Burdjē) Galvenie kultūrpolitikasuzdevumi, ar kultūras palīdzību veidot vai celt: • nacionālo identitāti; • ienākumus; • iedzīvotāju morāli (O. Bennett, 1997)

25. Kultūrpolitika (2) Citas intervences jomas un uzdevumi: • atbalsts noteiktām vērtībām – patriotisma, elitisma, demokrātijas, vienlīdzības, līdzdalības, līdztiesības, līdzdalības ideoloģiju propogandēšana un iemiesošana; • iedzīvotāju nodarbinātība – brīvā laika lietderīgas izmantošanas problēmas risināšana; • mākslas attīstīšana – estētiskā izcilība; • sociālā kohēzija, integrācija (dominē mūsdienās); • kopienas attīstība – dzīves kvalitātes uzlabošana, pilsoniskās aktivitātes veicināšana (dominē mūsdienās). Nacionālāskultūrasprotekcionisms – pasaulē pieņemta praksel’exceptionculturelle(‘kultūras izņēmuma’ princips)

26. Kvotu diskusija Tipiskie kontrargumenti: • LV mūzika nav kvalitatīva • LV mūzika nav pietiekamā kvantitātē • «klausītāji negrib» LV mūziku Aiz tiem stāv pretestība šai potenciālajai uzņēmējdarbības (radio) regulēšanai. Prognoze: ja tirgū palielināsies pieprasījums pēc vietējās mūzikas (ieviešot kvotas Latvijas un/vai latviski skanošai mūzikai, t.i. raidstacijām būs jāspēlē noteikts procents vietējās mūzikas [piem., 40% no visām dziesmām]), tās kļūs vairāk, tā būs kvalitatīvāka un daudzveidīgāka, bet latviešu klausītājs ātri pieradīs pie lielāka vietējās mūzikas īpatsvara, kā to pierāda Latvijas Radio 2 (spēlē tikai latviešu mūziku) vai vietējie ‘krievu’ radio (tajos dominē Krievijas mūzika). Kvotu ieviešanas procesa potenciālās problēmas: • lobiju spēku samērs • LR kultūrpolitikas specifika (tās «nacionālisms» un popkultūras, iesk., populārās mūzikas, ignorēšana)

27. Kopsavilkums 1. To var uzskatīt par draudu nacionālai valstij, ka tās raidviļņos dominē citu kultūru mūzika, t.i. rietumu (pamatā – ASV) un Krievijas, bet Latvijas mūzikas īpatsvars ir mazāks par katru no tām atsevišķi ņemtām. "Tā pavirši aprēķinot šo 25 radiostaciju kopējo raidlaiku, pašmāju mūzikai atvēlēti aptuveni 15%, bet mūzikai krievu valodā aptuveni 50%." (2008 Jānis Žilde) 2. Drauds ir arī «nepietiekami lielo» gaumes segmentu ignorēšana, t.i. daļas sabiedrības ‘atstāšana ārpus’ nacionālajiem radioviļņiem. Īpaši problemātiski tas ir sabiedrisko mediju kontekstā: valstij ir jāspēj uzrunāt krietni lielāks īpatsvars savu iedzīvotāju. Es to dēvēju par smagu kultūrpolitikas kļūdu (arī mediju, integrācijas un citu politiku kļūdu). Popkultūras ignorēšana un popkultūras industrijas atstāšana pašplūsmā nav pieļaujama, jo tā ir vairuma iedzīvotāju ikdiena un tā veido mūsu kultūras patēriņa absolūti lielāko daļu. PS Latvijas sociologi to savos pētījumos atkārto gadu no gada.

28. Paldies!