Iepakojums: atkritumi vai vērtīga izejviela?

1. Iepakojums: atkritumi vai vērtīga izejviela? Latvijas Zaļais punkts, AS Undīne Būde Padomes priekšsēdētāja 2010.Gada 3.decembrī

2. Kas ir atkritumi • Atkritumi - cietas, šķidras vai gāzveida vielas, kā arī izstrādājumi, kas attiecīgajā tehnoloģiskajā, saimnieciskajā vai fizioloģiskajā procesā ir lieki un tiek no tā izņemti; • Atkritumus iedala pēc: • Inertie • Mazbīstamie • Bīstamie • Kompostējamie • Sadedzināmie • Pārstrādājamie • Organiskie • Neorganiskie • Kompozītmateriāli Izcelsmes • Sadzīves • Rūpnieciskie • Speciālie Bīstamības Izmantošanas veida Sastāva

3. Atkritumi neradīja problēmas, kamēr... • Uz Zemes iedzīvotāju bija skaitliski maz – salīdzinoši, pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, bet vēl tikai 1900-tajos iedzīvotāju skaits nebija lielāks par diviem miljardiem; • Nebija izejvielu (nafta, gāze) deficīta; • Vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību; • Izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām.

4. Šodien situācija ir kardināli mainījusies... • Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 6 mljrd. • Neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles) krājumi nav bezizmēra, • Mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītu materiāli, utt.) Tie dabā nav sastopami un kuri vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt.

5. Katrs cilvēks Latvijā rada atkritumus: nedēļā – 7 kg, mēnesī – 28 kg, gadā – 331 kg

6. Atkritumi it visur... • Atkritumi – ne tikai uz sauszemes, bet arī ūdeņos un pat kosmosā: • Ar ātrumu – 5 km/sek. ap Zemeslodi riņķo ~ 2000 tonnu atkritumi (nestrādājošo pavadoņi un to daļas, sprādzienu pārpalikumi), kuri rada sadursmes ar kosmosa kuģiem un mākslīgajiem pavadoņiem; • T.s. Plastmasas zupa Atlantijas okeānā pēc platības ir līdzvērtīga abiem Amerikas kontinentiem.

7. Kā samazināt atkritumu daudzumu? • Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija • Ražotāju atbildības princips

8. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija

9. Pārstrādājamie “atkritumi” - līdz pat 70%

10. Atkritumi un iepakojums • Iepakojums – 30% no kopējā mājsaimniecības atkritumu svara un ~60% no mājsaimniecības atkritumu tilpuma.

11. Ražotāja atbildības princips • Ražotāja atbildības princips nozīmē, ka ražotājs atbild par preci visā tās izmantošanas laikā, tajā skaitā arī tad, kad lietotājam tā vairs nav vajadzīga. Ražotāja atbildības princips ir nostiprināts gan Latvijas, gan ES normatīvajos aktos. • Ražotāju atbildības sistēma (RAS) ir ražotāju dibināta un finansēta organizācija, kura ražotāju uzdevumā nodarbojas ar ražotāju atbildības principu skarošo produktu apsaimniekošanu (šobrīd Latvijā – izlietotais iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un videi kaitīgo preču atkritumi). Ražotāja atbildība ietver atbildību par preces drošību, preces izmantošanas garantijas un atbildību par preces ietekmi uz vidi visā tās dzīvescikla laikā, sākot no izejvielu ieguves un ražošanas, beidzot ar pēc preces izlietošanas radušos atkritumu apsaimniekošanu.

12. RAS Latvijas Zaļais punkts darbības shēma

13. Zaļais punkts Eiropā • Packaging Recovery Organisation Europe (PRO Europe) apvieno 33 valstu Zaļā punkta sistēmas. • nodrošina pieredzes un informācijas apmaiņu starp dalīborganizācijām, to interešu lobēšanu un aizsardzību ES institūcijās; • piešķir preču zīmes "Zaļais punkts" licences tiesības nacionālajām iepakojuma apsaimniekošanas organizācijām. • AS „Latvijas Zaļais punkts” jau kopš savas darbības pirmsākumiem 2000.gadā ir PRO Europe dalībnieks ar tiesībām licencēt Zaļā punkta lietošanu.

14. Iepakojums: labs vai slikts?

15. Iepakojuma funkcijas I • Saglabāt un aizsargāt preci • no fiziskā (grauzēji, kukaiņi, gruži) vai mikroorganismu radīta piesārņojuma, kā arī bojāšanās skābekļa, temperatūras, mitruma u.c. ietekmē; • Pret viltojumiem, atšķaidīšanu u.c. kaitējumiem kvalitātei; • Pret mehānismiem bojājumiem (putu granulas kā amortizators, starplikas, lai nepieļautu preču saskaršanos). • Saturēt preci, t.i. nodrošināt, ka tā neizlīst, neizbirst, piemēram – sula, piens, konservi, cukurs.

16. Iepakojuma funkcijas II • 3. Nodrošināt ērtu lietošanu – pārtika fasēta porcijās, tiek lietots korķītis pakas aizdarīšanai;

17. Iepakojuma funkcijas III • 4. Nodrošināt drošu lietošanu – ķimikāliju transportēšana, lietošana un uzglabāšana, “bērnudrošie” korķi; • 5. Nodrošināt pārvietošanu – transporta jeb terciārais iepakojums: • Tam jābūt viegli saņemamam, paceļamam, novietojamam ar rokām vai krāvējierīcēm; • Iepakojumam ir jāatbilst standarta izmēriem, lai tas būtu grupējams t.s. kargo vienībās (cargo units); • Iepakojumam jāatbilst ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc materiāla izturības, lai iepakojuma vienības varētu kraut un turēt vienu uz otras, vienlaikus nesabojājot iepakojumu vai preces tajā.

18. Iepakojuma funkcijas IV • 6.Informēt pircēju par preces sastāvdaļām, lietošanu, derīguma termiņu, ražotāju u.c.

19. Iepakojuma funkcijas V • 7. Reklamēt jeb padarīt preci pievilcīgāku citu preču vidū.

20. Iepakojuma funkcijas VI • Krāsu lietojums preču iepakojumā: • Gaļas izstrādājumiem nedrīkst lietot dzelteni zaļu, • Augļu kompotam nelietot koši zaļu, • Preces pasteļkrāsās un preces košās krāsās; • Āfrikā nedrīkst lietot melno krāsu, • Ķīnā baltās un zilās krāsas kombinācija - sēras, • Indijā dzeltenā krāsa - mēris; • Zelts un sudrabs.

21. Materiālietilpības samazināšana • Iepakojuma svars – par 16% mazāks (no 62 gramiem uz 52 g); pateicoties pudeles izmēra samazinājumam uz 1 eiropaletes iespējams uzlikt par 25% pudelēm vairāk Kastes svars par 900 g vieglāks Iepakojuma izgatavošanai 228 mm vietā izlietoti 190 mm folijas; samazinātais paciņas izmērs ļauj 1 sekundārajā iepakojumā ievietot 13 pakas iepriekšējo 11 vietā

22. Papīrs un kartons: vēsture • Papīrs • Priekštecis - papiruss, izgatavoja ēģiptieši un izmantoja rakstīšanai; • Mūsdienu papīram tuvāks materiāls – senā Ķīna (kaņepes + stērķele); • Eiropieši papīru ražoja no linu vai kokvilnas šķiedrām; • 1798.gadā francūzis Nikolass - Luis Roberts (Nicholas-Loiis Robert) izgudroja pirmo papīra mašīnu.

23. Papīrs un kartons • Izmanto dažādu kastu ražošanā; • Viegli apdrukājams; • Kartons ir ciets un mehāniski izturīgs; • Papīra, kartona iepakojums ir biodegradējams; dabā sadalās 2-5 mēnešos; • Papīra, kartona iepakojumam ir zema tauku, mitruma un gāzu barjera; • Mitrumā zaudē mehānisko izturību; • Papīru var pārstrādāt līdz pat 7 reizēm.

24. Papīra un kartona pārstrāde Papīra un kartona pārstrāde “V.L.T.” Valmierā 1 2 3

25. Papīra un kartona pārstrāde • Papīra pārstrāde “Līgatnes papīrfabrikā” 1 3 2 4

26. Stikls: vēsture • Stikls • Pirmās vēsturiskā ziņas par stikla iegūšanu 5000.g.p.m.ē.; • Pirmos stikla traukus izveidoja ēģiptieši; • Babiloniešu un sīriešu amatnieki atklāja stikla pūšanu; • 19.gs.amerikāņu inženieris Maikls Ouvens (Michael Owens) izgudroja pudeļu pūšamo mašīnu.

27. Stikls • Stikls ir smags, ar zemu triecienizturību, tukšs aizņem daudz vietas; • Saglabā produkta garšu un kvalitāti; • Stikls ir 100 % pārstrādājams; • Stikla pārstrāde –par 20% mazāk gaisa piesārņojuma, par 50% mazāk ūdens piesārņojuma; • Enerģijas ietaupījums 25% 25 min. var darbināt datoru; • Dabā stikls nenoārdās, dilst mehānisko faktoru ietekmē.

28. Stikla pārstrāde • Stikla pārstrāde – “Warta Glass Group” Paņevēžā 1 2 2 3 3 4

29. Metāls: vēsture • Metāls • Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka tēraudu prata iegūt jau Senajā Ēģiptē; • 19.gs.sāka plaši izmantot trīsdaļīgo konservu kārbu; • 1911.gads – uzsākta Al follijas ražošana šokolādes iepakošanai; • 1919.gadā sāk ražot zobu pastas tūbiņas; • 1952.gads Al dzērienu bundžiņas.

30. Metāls • Iepakojumam pamatā izmanto dzelzi un alumīniju dažādās formās; • Plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā, parfimērijā, medicīnā; • Metāla iepakojuma pārklājums nodrošina produktu īpašību saglabāšanu izmantošana un uzglabāšanas laikā; • Metāla iepakojumu var sterilizēt, pieļaujama ir strauja atdzesēšana; • Mehāniski izturīgs, laba gaismas, gaisa un ūdens necaurlaidība; • Mūsdienās līdz par 85% auto detaļu var izgatavot no otrreizējām izejvielām.

31. Plastmasa: vēsture • Plastmasa • Galvenais ieguves avots - naftas un akmeņogļu pārstrādes produkti; • Iepakojuma ražošanai pasaulē gadā tērē apmēram 1.5% no visa iegūtā naftas apjoma; • Kopš 90. gadiem plastmasas iepakojuma īpatsvars ir samazināts par 20-30%; • Barjerīpašības un mehāniskā izturība ir palielināta par 20-40%

32. Plastmasa • Apmēram 50% no visa plastmasas iepakojuma ir pārtikas preču primārais iepakojums; • No zema blīvuma polietilēna (LDPE) ražo plēves, saldēto dārzeņu maisiņus, putu polietilēna plēves, loksnes trieciena izolācijai; • ~300 plastamsas veidi, 30-40 plastmasas izmanto iepakojuma ražošanai; • Polimēru materiālus iepakojumam izmanto arī kopā ar citiem materiāliem, piemēram, Al vai papīru; • Plastmasu var pārstrādāt un izmantot līdz pat 30 reizēm; • Alternatīva: biopolimēri un biodegradējamie polimēri.

33. Plastmasas pārstrāde • Polimēru pārstrāde - SIA “Nordic Plast” Olainē 2 1 4 3

34. Plastmasa • PET pārstrāde “PET Baltija” Jelgavā

35. Kas ir depozīta sistēma? • Sistēma iepakojuma savākšanai pārstrādei finansiāli motivējot patērētāju, atmaksājot tam depozīta maksu par izlietotā iepakojuma nodošanu atpakaļ. • Pārdodot dzērienus depozīta iepakojumā, produkta cenai tiek pievienota depozīta maksa, kura daļēji tiek atmaksāta patērētājam, tam veikalā nododot atpakaļ izlietoto iepakojumu. • Vienreizlietojamais iepakojums – PET pudeles, metāla bundžas (skārdenes). • Atkārtoti lietojamais iepakojums – stikla pudeles (alus, atsevišķi bezalkoholiskie dzērieni).

36. Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā • Iemesli kādēļ “aktīvisti” Latvijā vēlas ieviest depozīta sistēmu: • Risināt mežu/ ceļmalu piesārņojuma problēmas; • Videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana – iepakojuma pārstrāde; • Finansiāli ienesīga biznesa izveidošana (8-12 milj. gadā). • Plāni depozīta sistēmas ieviešanai: • 2012. gads - sistēma atkārtoti lietojamam iepakojumam; • 2013. gads - sistēma vienreizlietojamajam iepakojumam.

37. Depozīta sistēma vs. atkritumu šķirošana konteineros Depozīta sistēma Izmaksas: 8-12milj. gadā Tiek savāktas tikai PET pudeles, skārdenes un daļa stikla iepakojuma 5% no kopējā izlietotā iepakojuma svara Izmaksas iedzīvotājam: +10% dzēriena cenas Piemērs: Dzēriena cena: 1,00 Ls Depozīts: 0,10Ls (10%) Pircējam atgrieztā summa: 0,02Ls Apsaimniekošana jeb summa ko pircējs zaudē: 0,08Ls Konteineru sistēma Izmaksas: 6,5milj. gadā Tiek savākts visa veida iepakojums 100% no kopējā izlietotā iepakojuma svara Izmaksas iedzīvotājam: ~ 0,005Ls uz iepakojuma vienību Piemērs: Dzēriena cena 1 Ls “Depozīts”: 0,005Ls Pircējam atgrieztā summa: 0,00Ls Apsaimniekošana jeb summa ko pircējs zaudē: 0,005Ls

38. Ko iedzīvotājiem nozīmēs depozīta sistēmas ieviešana? • Papildu vieta nesaplacinātām pudelēm virtuvē; • Pieņemšanas vietu pieejamība – pilsētās un tikai lielākajos veikalos; • Mežu/ ceļmalu piedrazojums – nelegālās izgāztuves, atkritumi atpūtas vietās; • Tiek sadārdzināta/ apgrūtināta pārējo iepakojuma materiālu savākšana šķirošanas konteineros.

39. E-pasts: rita@zalais.lv