Atkritumi cilvēka ķermenī

1. Atkritumi cilvēka ķermenī Ko varam darīt, lai sevi pasargātu? 11.04.2011

2. Daži dati par saslimstību • Pasaulē 2008.gadā 12,7 miljoni tika diagnosticēts audzējs (UK Cancer Research). • Latvijā vidēji katru gadu diagnosticē audzēju 9000 iedzīvotāju. • Vislielākā problēma ir audzēju skaita palielināšanās bērniem vecumā līdz 15 gadiem. • Bērni visbiežāk slimo ar asins un smadzeņu audzējiem. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem bērniem Lielbritānijā audzēju skaits ir pieaudzis par 40 %.

3. Saslimstība Latvijā • Latvijā no 1997. līdz 2007.gadam saslimstība ar audzējiem ir pieaugusi par 18,2 % (Veselības Ministrijas dati). • 2007.gadā ir diagnosticēti 9227 jaunu gadījumu. • Sievietēm saslimstība ar krūts vēzi šajā periodā palielinājusies par 15 %, vīriešiem ar prostatas vēzi par 250%, bet tas saistīts ar diagnostiku.

4. Kāpēc tas notiek? • Ir uzlabojusies diagnostika? • Ir parādījušies ārējie faktori, kas rada izmaiņas cilvēka organismā, piemēram radiācija? • Ir apkārtējā vidē un uzturā vielas, kurām var būt slimību izraisoša iedarbība?

5. Kaitīgās vielas, ko satur ikdienā lietojamie līdzekļi

6. Polibromētie difenilēteri PBDE • Palielinot materiālu ugunsdrošību, ātri uzkrājas cilvēka ķermenī. • Rada attīstības (augšanas) problēmas laboratorijas dzīvniekiem. • Daži no PBDE ir aizliegti ražošanā dēļ to ietekmes uz augļa attīstību un bērnu attīstību. • Svarīgi ir nededzināt vielas, kas satur PBDE.

7. Ftalāti • Plaši pielietoti – tos pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīga, pievieno drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, lai būtu pareiza konsistence. • Laboratorijas dzīvniekiem ftalāti izraisa seksuālās attīstības traucējumus un spermoģenēzi. • Pētījumos ir dati, ka šīs ķīmiskās vielas ļoti ietekmē arī vīriešus, īpaši zēnus viņu agrīnajās attīstības stadijās.

8. Pesticīdi • Daži , piemēram, DDT, ir aizliegti, bet citi – atrazīns - ir ierobežoti, tomēr pesticīdi vēl joprojām tiek plaši pielietoti. • Vairāki zinātniski pētījumi pierāda pesticīdu nopietno ietekmi. • Tie var veicināt astmas attīstību, neiroloģiskas problēmas, attīstības problēmas cilvēka auglim (bērni Vjetnamā dzima bez acīm pēc pesticīdu masīvas izkaisīšanas kara laikā), imunoloģiskas problēmas, spermoģenēzes problēmas.

9. PFA – perfluoroktāna savienojumi • Izmanto, lai virsmas būtu izturīgas pret dažādiem šķidrumiem (neveidotos traipi) un pret mehāniskiem bojājumiem. • Savienojumus izmanto arī nepiedegošo pannu virsmām. • PFA ir kancerogēna iedarbība.

10. PCB /Polihlorinētie bifenili • Nedegošās brīnumvielas, kuras izmanto kā izolācijas materiālus gan temperatūras izolēšanai, gan elektrisko vadu izolēšanai. • Tie diemžēl ir lēni sabrūkoši, uzkrājas dabā, kā arī cilvēka un dzīvnieku šūnās. • PCB ir kancerogēna iedarbība un tie bojā aknas.

11. Dioksīni • Tik pat toksiski kā PCB, rodas industriālas darbības un dedzināšanas rezultātā. • Tie nokļūst augos un mājlopu audos piesārņotajās teritorijās un nonāk cilvēka ķermenī kopā ar pārtikas produktiem (bijušais Ukrainas prezidents saindējās ar dioksīniem, kas radīja nopietnas ādas izmaiņas). • Dioksīni rada augļa attīstības defektus un ir kancerogēni.

12. Bisfenoli • Padara plastmasu cietāku un izturīgāku. • Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns, kas ar laiku nonāk plastmasa pudelē vai traukā esošajos produktos vai ūdenī. • Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, tas var veicināt krūts un prostatas audzēju.

13. Metāli • Veca krāsa satur svinu; treknajās zivīs var būt dzīvsudrabs; no vasaras lievenis var saturēt arsēnu un hromu. • Šie metāli var dažādi iedarboties uz cilvēku, bet īpaši bīstami tie ir bērniem. • Ja metāli nokļūst bērna organismā, tie var izraisīt attīstības traucējumus.

14. Triklozāns • Hlorfenola atvasinājums, kuru lieto zobu pastās, ziepēs un mazgājamajos līdzekļos. • 2002.gadā Zviedrijā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka 60 % sievietēm, kuras baroja bērnus ar krūti, pienā bija triklozāns. • Triklozāns nonākot ūdenī saules iedarbības rezultātā pārvēršas dioksīnā. • Tam ir potenciāli kancerogēna iedarbība.

15. Parabēni ir vielas, kurus izmanto kā konservantus pārtikā un kosmētikas vielās • Cilvēka ķermenis uzsūc parabēnus caur ādu. Pēc 8 stundām pēc kontakta ar ādu 60% metilparabēna, 40% etilparabēna un 20 % propilparabēna šķērso ādas barjeru. ( International Journal of Cosmetic Science. 29(5):361-367, October 2007 Pedersen, S. 1; Marra, F.; Nicoli, S.; Santi, P). • Parabēni var uzkrāties organismā, galvenokārt taukaudos. Tiem ir estrogēna iedarbība (sieviešu hormona iedarbība); parabēni ir konstatēti krūts vēža šūnās.

16. Vannas istabas piesārņojums PBDE – sintētiskajos matračos un spilvenos, paklājos un mīkstajā grīdas segumā, matu fēnos, telefonos. Ftalāti – vannas aizkari, nagu lakas, šampūns, dezodorants, matu lakas, ziepes, zobu pastas, gaisa atsvaidzinātāji, vinila grīdas, gumijas rotaļlietas vannai. Pesticīdi – antibakteriālās ziepes, dzīvnieku kakla siksnas insektu (blusu, ērču) atbaidīšanai, grieztie ziedi. Metāli – krāsas, kas satur svinu, cinku.

17. Guļamistabas piesārņojums PBDE – sintētiskajos matračos un spilvenos, paklājos un mīkstajā grīdas segumā, matu fēnos, telefonos. Ftalāti – vannas aizkari, nagu lakas, šampūns, dezodorants, matu lakas, ziepes, zobu pastas, gaisa atsvaidzinātāji, vinila grīdas, gumijas rotaļlietas vannai. Pesticīdi – antibakteriālās ziepes, dzīvnieku kakla siksnas insektu (blusu, ērču) atbaidīšanai, grieztie ziedi. Metāli – krāsas, kas satur svinu, cinku.

18. Dzīvojamās istabas piesārņojums PBDE – dīvānos un krēslos, paklājos un mīkstajā grīdas segumā, elektroniskā aparatūra (TV, datori). Ftalāti – vinilu saturošas tapetes, žalūzijas, elektrības vadi, pagarinātāji. Pesticīdi – dzīvnieku kakla siksnas insektu (blusu, ērču) atbaidīšanai, grieztie ziedi. Bisfenoli – Plastmasas pudelīte bērnu ēdināšanai. PFA – mēbeļu audumi.

19. Virtuves/ēdamtelpas piesārņojums PBDE – kafijas automāts, mikroviļņu krāsns, tosteris. ar smagajiem metāliem piesārņotas zivis (piemēram, dzīvsudrabu). PFA – nepiedegošās pannas. PCB – piesārņotas zivis. Bisfenoli – cietie plastmasas trauki. Ftalāti– vinila grīdas. Dioksīni – trekna zivs, trekna gaļa, piena produkti.

20. Piesārņojums brīvā dabā Metāli – koka galdi un citas mēbeles apstrādātas ar hromu un arsēnu saturošām vielām, lai uzlabotu koksnes cietību, svinu saturošas krāsas, piesārņojums no apkārtējām ražotnēm. Pesticīdi – mauriņš, dārzs, dzīvnieku apkakles pret insektiem. Dioksīni – trekna zivs, trekna gaļa. PCB – piesārņotas zivis, gaļa. Ftalāti – plastmasas mēbeles, plastikas jumtu segumi, teltis, ūdens caurules dārza liešanai. ar smagajiem metāliem piesārņotas zivis (piemēram, dzīvsudrabu).

21. Ko darīt? • Nededzināt priekšmetus, kuri satur ķīmiskas vielas. • Padomāt vai labāk lietot plastmasu vai keramikas/stikla traukus pārtikas uzglabāšanai • Atcerēties, ka alumīnija traukos nevajag gatavot skābus produktus. • Atcerēties, ka nepiedegošās pannas ar bojātu virsmu var izdalīt perfluoroktānu, kam ir kancerogēna iedarbība. • Pēc iespējas mazāk izmantot ķimikālijas ikdienā.