Finanšu un ekonomisko krīžu mijiedarbība

1. Finanšu un ekonomisko krīžu mijiedarbība M.Dunska, LU asoc.profesore 2011.g.4.martā

2. Aktualitāte • Globālās ekonomikas būtiskākās tendences: • Ārējā ekonomiskā liberalizācija un tirgus mehānismu deregulācijas paplašināšanās • Kapitāla koncentrācijas straujš pieaugums • Par mūsdienu ekonomisko krīžu galveno detonatoru kļūst kredīta un finanšu joma 1997.- 98.; 2008.- 09. • Reģionālās integrācijas dinamiskā attīstība • Krīzes jēdziena dažāda interpretācija (piem., M.Rotbards)

3. Krīzes un cikliskums • Tirgus ekonomikā krīzes ir saistītas ar ekonomiskajiem cikliem • Ekonomiskais cikls: • ekonomiskās aktivitātes periodiskās svārstības • cikls, kura laikā ražošanas reālā apjoma pieauguma periodi tautas saimniecībā mijas ar krituma periodiem, vienlaicīgas ienākumu un nodarbinātības līmeņu svārstības • Ekonomisko aktivitāti ietekmē arī: • sezonalitāte • ilgtermiņa tendences – teorētiski garo periodu cikli

4. Ekonomiskais cikls Ek.aktivitātes līmenis (IKP) Laiks

5. Krīzes izpratne • Krīze (no grieķu krisis – lēmums, spriedums, pagrieziena punkts) - bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis • Ekonomiskā cikla fāze, kuras laikā ražošanas reālais apjoms un ekonomiskā aktivitāte sasniedz zemāko līmeni un tiek novērots augsts bezdarba līmenis • Periods ekonomikas attīstībā, kad notiek liels ekonomiskās aktivitātes kritums – daudzi uzņēmumi tiek slēgti un daudzi cilvēki zaudē darbu

6. Cikliskuma un krīžu cēloņi • Zinātniskajā ekonomiskajā literatūrā nav vienotas pieejas, pastāv vismaz 10 pamatteorijas • Tikai dažas teorijas saista ciklu pastāvēšanuu krīzes ar finanšu jautājumiem: • tieši – Ī.Fišera, P.Houtri kredīta un naudas koncepcija, M.Frīdmena monetārā teorija, V.Mitčela īsā cikla teorija, Dž. Kitčina īsā cikla teorija (zelta krājumu svārstības), K.Džuglara vidējā ilguma cikla pieeja • netieši – saistībā ar kapitāla uzkrāšanu un inovācijām

7. Galvenie faktori, kas ietekmē garo Kondratjeva ciklu • Pamatkapitāla ar ilgstošo amortizācijas laiku atjaunošana • Zinātniski tehniskā progresa nevienmērīga attīstība, kas arī saistās ar pamatkapitāla atjaunošanu • Demogrāfiskie procesi jeb sprādzieni, kas atkārtojas ik pēc 25-30 gadiem

8. P.Samuelsona ciklu ekonomisko teoriju klasifikācija Eksternālās teorijas • Cēloņi – ārējie faktori: • Kari • Revolūcijas • Politiskie notikumi • Iedzīvotāju migrācija • Zinātniskie atklājumi Internālās teorijas • Cēloņi – iekšējie faktori: • Disproporcijas ražošanas struktūrā • Traucējumi naudas apgrozījuma jomā • Pamatkapitāla pārliekā uzkrāšana

9. Ekonomiskais cikls, fondu tirgus un investīcijas • Fondu tirgus kā ekonomiskā cikla fāžu nomaiņas indikators • līdz 1990.gadiem tirgus pacēlums apsteidza ekonomisko aktivitāti apmērām par 6 mēn. • no 1990.gadiem – pretējās tendences (investoru gaidīšanas faktors) • 2008.gada fondu tirgus “sabrukums” kā citu finanšu tirgu problēmu rezultāts

10. Akciju tirgi 2008.-2009. gadā

11. Ekonomiskais cikls, fondu tirgus un investīcijas, turp. • Tīro investīciju līmenis ekonomikā: • ilgstoši liecināja par ekonomisko aktivitāti • no 60.gadiem, neizjaucot ciklu fāzes, tīro investīciju attiecība pret IKP pasaulē vidēji samazinās • investīciju relatīvo samazināšanos kompensēja privātā patēriņa un valsts izdevumu pieaugums • “garo viļņu” darbība, “spekulatīvās” investīcijas • 2009.gadā investīciju plūsmas (pirmkārt, ĀTI) pasaulē samazinājās arī absolūti

12. Avots: UNCTAD, World Investment Report 2010

13. Avots: UNCTAD, World Investment Report 2010

14. Ekonomisko krīžu cēloņi – 21.gs. sākuma vērtējums • Ekonomikas attīstības kopējais cikliskums • Izejvielu un preču cenu kāpums (t.sk. naftas cenas) • Jaunu, nepārbaudītu tehnoloģiju un finanšu metodiku izmantošana • Ekonomikas pārkaršana

15. Globālās finanšu krīzes (2008.-2009.) cēloņi – sākums ASV • Ekonomikas attīstības cikliskums • Kredīta tirgus pārkaršana un, kā rezultāts, – hipotekārās krīzes sākums kā arī • Augstas izejvielu cenas (t.sk.naftas) • Fondu tirgus pārkaršana kā arī • “ASV vadošo kredītreitingu aģentūru darbība kļuva par vienu no galvenajiem finanšu krīzes iemesliem”(HenryWaxman)

16. Finanšu krīze • Finanšu krīze – kādu finanšu instrumentu vērtības straujš kritums • 19. un 20.gs. vairums finanšu krīžu asociējas ar banku krīzēm un paniku, kā arī ar stāvokli fondu tirgos, kad sprāga “ekonomiskie burbuļi” • Cēloņi: • finanšu sviras (leverage) darbība ar domino efektu • pūļa efekts (spekulatīvās operācijas)

17. Finanšu krīzes izpausmes ASV • Banku u.c. finanšu institūciju bankroti: • 2007.g. 3 banku bankroti; 2008.g. – 25 • 2009.g. – 140; 2010.g. – 157 • Banku un finanšu tirgus vispārējā vāja likviditāte – tika apgrūtināta kredītu pieejamība reālā sektora uzņēmumiem • Kopā ar strauju pieprasījuma kritumu tas pasliktināja uzņēmumu finansiālo stāvokli, daudzus izputinot

18. Finanšu krīzes izpausmes ASV, turp. • Daļējā lielāko privāto banku nacionalizācija • Federāla budžeta deficīts 2008.-2009. finanšu gadā izauga līdz 10% no IKP • Ietekme uz parāda vērtspapīru likmēm, uz valsts parādu • Izmaiņas monetārajā politikā - procentu likmju samazināšana

19. Ietekme uz ekonomiku, inflāciju un starptautiskām transakcijām (ASV) Datu avots: US Buerau of Economic Analysis; Federal Reserve Bank of New York;

20. Finanšu krīzes izpausmes pasaules finanšu tirgos • Gandrīz sabruka pasaules finanšu sistēma, ieskaitot vairāku valstu banku sektorus – krīze ieguva globālus apmērus • Krīze ietekmēja finanšu resursu apjomus un pieejamību starptautiskajos tirgos, ieskaitot procentu likmju paaugstināšanos • Investīciju apjomu samazināšanās • Naudas aizdevēji un investori pievērsās līdzekļu drošībai – finanšu resursu transformācija drošākajās investīcijās

21. Finanšu krīzes pāraugšana ekonomiskajā krīzē – vai paralēlā attīstība? • Reālā sektora uzņēmumu bankroti ienākumu kritums pieprasījuma kritums ražošanas apjomu kritums • Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā ietekme uz ražošanas apjomiem • Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās • Valstu fiskālās situācijas ietekme vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās un ekonomikas ieiešana recesijā

22. Finanšu krīzes ietekme uz valsts finansēm • Finanšu krīzes laikā pasaules ekonomikas glābšanai kopumā iztērēti aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma • Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai • Pieauga valstu budžeta deficīti • Vairākas valstis nonāca uz maksājumu neizpildes (default) robežas, zaudēja pieeju starptautiskajiem finanšu resursiem, spiestas izmantot SVF u.c. institūciju palīdzību

23. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā ES valstīs (% no IKP)(Eurostat dati)

24. Secinājumi • Ekonomiskajām un finanšu krīzēm ir dažāda daba, bet cikliskuma pamatā ir abu sfēru attīstības likumsakarības vai problēmas • Pēdējās lielākās pasaules krīzes sākās finanšu sektorā, īpaši 2008.- 09.g. globālā krīze – viena no globalizācijas izpausmēm • Iespējams nākotnē ir jārunā par finanšu ekonomiskajām krīzēm • Lielāka uzmanība jāpievērš garo ciklu darbībai, kā arī uzvedības prognožu (īpaši finanšu sektorā) jautājumiem