Labās pilsētas sapratne – fiziskās un sociālās kvalitātes

1. Labās pilsētas sapratne – fiziskās un sociālās kvalitātes Latvijas Universitātes 71. zinātniskā konference Ģeogrāfijas nozare, Attīstības un plānošanas sekcija Rīgā, 2013.gada 1.februārī PhDcGeogr. Andis Kublačovs Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija

2. Pētījuma pamats • Apmaiņas studiju ietvaros raradītie darbi Groningenas Universitātes Telpisko zinātņu fakultātē (2012.g. febr.-apr.), bet jo īpaši: • Dr. JustinBeaumont kurss «Citymatters: philosophy, urbantheoryandplanning»: • Grupas darbs Nr.1 «What is a city?» • Grupas darbs Nr.2 «Citizenship?» • Grupas darbs Nr.3 «Urban identity and diversity» • Grupas darbs Nr.4 «Built environment of the city» • Grupas darbs Nr.5 «Socialjustice and ethics of the city» • Eseja «Planning the good city: smart growth - New Urbanism and compact city - Urban Villages movement» - latv. «Plānojot labo pilsētu: gudrā izaugsme - Jaunais urbānismsun kompaktā pilsēta – pilsētciemi. • Grāmata«Meagher, S. M. (ed) (2008) Philosophy and the City: classic to contemporary writings. Albany, NY: State University of New York Press.» • Promocijas darba temats: «Mūsdienu lielpilsētu attīstības idejas un to īstenošanas nosacījumi (Rīgas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā)

3. Plānojot labo pilsētu: gudrā izaugsme - Jaunais urbānisms un kompaktā pilsēta - pilsētciemi • Esejas mērķis: • Noskaidrot kā gudrās izaugsmes – Jaunā urbānisma un kompaktās pilsētas – pilsētciemu koncepti atbalsta labās pilsētas jēdziena būtību. • Mērķis balstās pieņēmumā, ka labās pilsētas jēdziens ir kas vairāk nekā diskusija par labas pilsētas formas veidošanas principiem. Tajā pašā laikā šis jēdziens ir jāskata roku rokā ar labas pilsētas formas ideoloģijām, piemēram, gudro izaugsmi vai kompakto pilsētu.

4. Pastāvīgas pārmaiņas telpas struktūrā kā pilsētas esības pamats • Pilsētanavtikaimiljoniemdažādusociāloklašu un raksturucilvēkuaplūkojams (un varbūt pat baudāms) objekts, bet irdaudzupilsētbūvniekudarbībasprodukts, kurisavupersonīgomotīvuvadītinemitīgiizmainatāsplānojumastruktūru. Kautarīpilsētasplānojumastruktūrakādunoteiktulaikasprīdivarbūtstabilasavāspamatlīnijās, tāsatsevišķoelementumainībairnemitīga. Tāsizaugsmes un formaskontrolevarbūttikaidaļēja. Šeitnav gala rezultāta, tikainemitīgafāžusecība. (Lynch, 1960)

5. Uzsvaru maiņa – no vispārējā uz konkrēto • Atšķirībā no agrākajām iniciatīvām pilsētplānošanā, kas vēlējās aizbēgt prom no specifiskām pilsētvides problēmām, pašreiz risinājumi tiek meklēti pašās pilsētās. Apkaimēm šajā procesā ir centrālā loma, jo tieši apkaimes ir primārais sociālais un fiziskais pamats pilsētu attīstībai. (Neal, 2003)

6. Skaidrojot «labās pilsētas» jēdzienu • Analizējot dažādu pētnieku darbus, var secināt, ka identificējami divi izteikti skatījumi par «labās pilsētas» idejām: • Pilsētas jēga un tās sociālās kvalitātes, kā arī utopiski skatījumi par pilsētu funkcionēšanu; • «Labās pilsētas» fiziskās kvalitātes, diskutējot par tās formu.

7. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • Pilsētas galējā misija ir stimulēt cilvēka saprātīgu līdzdalību kosmiskajā un vēstures procesā.(...) Visu dzīves dimensiju pastiprināšana caur emocionālu sadarbību, racionālu saziņu, tehnoloģisko izcilību un, pāri visam, dramatisku atspoguļojumu, vēsturiski ir bijusi galvenā pilsētu būtība.Un tas joprojām ir galvenais iemels pilsētu pastāvīgai eksistencei.” (Mumford, 1961)

8. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • 3 svarīgi jautājumi diskusijā par «labās pilsētas» jēdzienu (Friedmann, 2000) • Definējot labo pilsētu, par kam piederošu / domātu pilsētu mēs runājam? Vai mēs juridiski varam pieņemt, ka eksistē kāds kopējs labums pilsētai? • Vai mūs interesē tikai process jeb tikai rezultāti? Varbūt procesu un rezultātus ir jāskata vienotā sistēmā? • Kādam būtu jābūt normatīvajam ietvaram attiecībā uz profesionālo praksi?

9. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • Identitātes, daudzveidības, harmonijas, iekļaušana, savstarpējā attiecināmības un sadzīvošanas idejas veido pamatu mūsdienu plānošanas praksei pilsētvidē. • Praktiski centieni uzlabot cilvēku dzīvi pilsētās vēsturiski ir bijuši par pamatu konkrētu vietu formas un piepildījuma attīstībai. Taču pastāv arī paradokss, ka šī vēsture ir tikusi ietekmēta no universālām iedomām par labu dzīvi, kur centrālajā vietā tiek nostādītas. (Amin, 2006) • Utopiski uzskati no Plantona, Sv. Augustīna un Tomasa Mora līdz Dešadē, Bellamija un Lekorbizjē idejām – doma par utopiju kā ideālo pilsētu, kas kalpotu kā vizuāla emblēma kārtībai un harmonijai.

10. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • «Labo pilsētu» ir jāuztver kā sociāli taisnīgu pilsētu, ar stingru atbildību pret tiem, kuri ir atstumti no izdzīvošanas un cilvēciskā piepildījuma iespējām.(Amin, 2006) • Pēc būtības katram cilvēkam ir tiesības uz tā iekšējā intelektuālā, fiziskā un garīgā potenciāla pilnu attīstību plašākas sabiedrības kontekstā. Tās ir tiesības uz cilvēcisko izaugsmi. Tieši cilvēciskā izaugsme kalpo par atskaites pamatu pilsētu darbības vērtējumam. (Friedmann, 2000)

11. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • Vēlamies mēs to vai nē, bet mēs visi esam sodīti, lai būtu mākslinieki. Pats fakts, ka mēs esam organismi, kuri iet cauri pašrealizācijas procesiem, liek mums būt radošām būtnēm. (Gavin, 1971) • Lai veicinātu tālāku izaugsmi un vienlaicīgi veidotu telpu labai dzīvei, videi ir jāsniedz fiziskā stimulēšana, intelektuālais izaicinājums, emociju bagātība un kultūras daudzveidība. (Mugerauer, 1994)

12. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • Pilsēttelpas kvalitātes dimensijas (Lynch, 1981): • Vitalitāte – atbalsts bioloģiskajām vajadzībām; • Sajūtas – mentālā apdzīvotās vietas uztvere un izcilība; • Iederība – saderīgums starp raksturu un izturēšanos; • Piekļuve – iespejas piekļūt resursiem; • Kontrole – apdzīvotās vietas lietošanas pārvaldība; • Efektivitātes (izmaksu) un taisnīgumameta-kritēriji.

13. «Labās pilsētas» sociālās kvalitātes • Amin (2006) uzskata, ka «labās pilsētas» galvenais pārbaudījums ir tajā vai pilsētas sabiedriskā kultūra var pieņemt plurālismu un viedokļu atšķirību. Ši prasība gan nenozīmē anarhiju. • Realitātē vispārēja «win-win situācija» priekš ikviena indivīda ir praktiski neiespējama. • Plānotājiem ir jādomā par veidiem kā mazināt vai kompensēt dažādu ietekmju negatīvās sekas – piem., SIVN, IVN, SIN. • Tā vietā, lai censtos ieviest vienu perfekto risinājumu, plānotājiem ir jākoncentrējas uz tādiem sasniedzamiem mērķiem, kuri sniegtu lielāko ieguvumu ar vismazāko kaitējumu, pēc iespējas ievērojot visu iesaistīto pušu intereses.

14. «Labās pilsētas» fiziskās kvalitātes • Vai nepieciešams vienots standarts labai pilsētas formai? • Bailes zaudēt daudzveidību, radošumu un «sterila dizaina līdzīguma»(angl. - “a sterile sameness of design”). (Talenand Ellis, 2002). • Plānošanas normatīvās pieejas labās puses: • Augstāka plānotāju darba efektivitāte; • Plānotāja profesijas izcilība un skaidrība par to; • Kvalitātes vērtēšana; • Ja nav izveidota skaidra normatīvā teorija par pilsētas formu, tiek vienkārši atbrīvotas rokas citiem spēlētājiem, kuriem nav aizspriedumu cīņā par savu taisnību.(Talen and Ellis, 2002)

15. «Labās pilsētas» fiziskās kvalitātes • Diskusija par «labās pilsētas» formu ir attiecināma uz apbūvētās vides izcilības, kvalitātes un skaistuma meklējumiem. • Skaistums ir noteiktu kompleksu, organizētu un vienotu īpašību kvalitāte, kas rodas radošā procesā no pasaules, kuru uztveram kā nelineāru, haotisku, izkliedētu un pašorganizējošos. Skaistas ir tās īpašības, kuras pastāv uz robežas starp kārtību un nekārtību, atspoguļojot hierarhisku organizāciju, kuru traucē un atver pretēju elementi. (Turner, 1991 and 1995) • Labas pilsētas formas teorija aptver gan telpas organizācijas estētiskās idejas, gan pilsētas kā dzīves kvalitāti atbalstoša veidojuma ētiskos ideālus.

16. «Labās pilsētas» fiziskās kvalitātes • Gan Gavin (1971), gan Mugerauer(1994) piekrīt, ka apbūvētajai videi ir jābūt iedvesmojošai, un ka vieta nedrīkst tikt definēta tikai pamatojoties uz tās funkciju. Svarīgs ir arī šīs vietas raksturs. • Vienotība daudzveidībā (angl. – «unity-within-diversity) (Alexander, 1977) • Dabiskuma principi (Krier, 1998): uzskatas, ka urbanizācijai ir jānotiek caur integrētu, daudzfunkcionālu un pabeigtu urbāno vienību (kvartālu) multiplikāciju. • Estētiskās lietas ir svarīgas, un to neapšauba ne Mugerauer(1994), Velsas princis Čārlzs(2001), Gavin (1971) neGinsberg (1994), bet tai pat laikā arvien lielāku uzmanību jāvelta plānošanas un dizaina procesam, caur kuru ir iespējams stiprināt sabiedrisko izpratni un atbalstu, kā arī stimulēt sociālo līdzdalību.

17. Secinājumi • Labu pilsētu raksturojoši apzīmējumi: • Identitāte, daudzveidība, harmonija, iekļaušana, savstarpējā attiecināmība, sadzīvošana, kārtība, stabilitāte, saderība, pozitīvs skatījums uz nākotni, vitalitāte, sajūtas, iederīgums, kontrole, efektivitāte, taisnīgums, izcilība, kvalitāte, skaistums, atzīšana un cieņa pret atšķirīgo, cilvēka izaugsmes veicināšana, fiziskā stimulēšana, intelektuālais izaicinājums, emociju bagātība, kultūras daudzveidība, kopienas sadarbība, gājējiem draudzīgas, integrētas, daudzveidīgas, daudzfunkcionālas, skaidras urbānās vienības un ainavas. • Jaunā urbānisma un Pilsētciemu kustības ir vērtējamas kā mūsdienīgi risinājumi, lai uzturētu racionālu līdzsvaru starp divām galējībām – postmoderno relatīvismu un striktu, detalizētu normatīvo teoriju.