Tiesu prakse nelegālās nodarbinātības jomā – tendences dinamikā 2009.-2013. G.Staune

1. RĪGA, 2014 Tiesu prakse nelegālās nodarbinātības jomā – tendences dinamikā 2009.-2013. G.Staune

6. Galvēnās tiesu prakses atziņas NN lietās a) Sodu par darba līguma nenoslēgšanu var uzlikt tad, ja raksveidānav noslēgts darba līgums; b) darba līgums ir slēdzams tad, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības; c) darba tiesiskās attiecības pastāv tad, ja pastāv darba tiesisko attiecību pazīmes. Darba tiesisko attiecību pazīmes darba tiesiskās attiecības darba līgums Darba tiesisko attiecību pazīmes (Darba likuma 28.p. 2.d.): • darbinieka pakļaušanās noteiktai darba kārtībai; • darba samaksa; • (darba devējs darbinieku nodrošina ar darba rīkiem). Darba tiesisko attiecību pazīmju pierādīšana NN lietās ir svarīgākais uzdevums.

7. Kā galvenais pierādīšanas līdzeklis NN fakta pierādīšanai kalpo NN personas liecības, kurās tā norāda uz darba tiesisko attiecību pazīmēm, proti, norāda darba laiku, darba samaksu, veicamo darbu, cik ilgi strādā, vai ir noslēgts rakstveida līgums. Lai arī bieži NN personas lietas izskatīšanas laikā maina savas liecības, tomēr Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka uzreiz notikuma brīdī sniegtajiem paskaidrojumiem ir piešķirama augstāka ticamība, nekā vēlāk sniegtiem paskaidrojumiem, kad personai bija iespēja pārvērtēt situāciju. Šobrīd no aptaujātajām personām tiek pieprasīti paraksti par to, ka viņi ir informēti par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonai, kas vēl vairāk pastiprina sniegto ziņu ticamību.

8. Augstākās tiesas Senāts 2010.gadā ir atzinis, ka Valsts darba inspekcijai ir tiesības vērtēt pušu starpā pastāvošo civiltiesisko attiecību saturu arī tad, ja starp pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības nav nosauktas par darba tiesiskajām attiecībām, bet, piemēram, par uzņēmuma līguma tiesiskajām attiecībām. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis: «To, vai tiesiskās attiecības ir darba tiesiskās attiecības, noteic inspekcija neatkarīgi no tiesisko attiecību dalībnieku viedokļiem. Pretējā gadījumā inspekcijas darbs būtu paralizēts, jo ikreiz, kad tā mēģinātu īstenot savus kontroles pasākumus, tiesisko attiecību dalībnieki celtu ierunu par to, ka attiecības nav darba tiesiskās attiecības»

9. Tiesas ir skatījušas arī vairākas lietas saistībā ar nodarbināšanu bez atlīdzības, kā arī darba veikšanu personisko attiecību ietvaros, piemēram, palīdzēšanu, bezatlīdzības apmācībām vai praksi, brīvprātīgo darbu, pilnvarojumu utt. Tiesa ir atzinusi, ka bezatlīdzības darbs personisko attiecību ietvaros, vai bezatlīdzības apmācības vai prakse normatīvajos aktos nav aizliegtas, proti, ir pieļaujamas. Ja valsts amatpersona nav pierādījusi darba tiesisko attiecību pazīmes konkrētajās attiecībās, tad administratīvā soda uzlikšana ir nepamatota.

10. Par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu neliecina tikai darba veikšana, bet līguma pusēm jāvienojas arī par darba samaksu un darbinieka pakļautību darba devēja rīkojumiem. Darba veikšana, kaut arī par to pretī tiek saņemts kāds labums, pati par sevi vēl neliecina par to, ka persona atrodas darba tiesiskajās attiecībās. Piemēram, noteiktus darbus ģimenē veic bērni, saņemot par to vecāku aprūpi vai kādu dāvanu; darbu var veikt arī, izpalīdzot citiem cilvēkiem, draugiem, piemēram, talkā, kas var noslēgties ar kādu kopīgu talkotāju pasākumu, pusdienām. Taču minētajās situācijās nav pamata uzskatīt, ka noteikto darbu veicējs nodibinājis darba tiesiskās attiecības. Tādējādi, lai atzītu, ka persona ir ieguvusi darba ņēmēja (darbinieka) statusu, ir jāiegūst pārliecinoši pierādījumi ne tikai par noteikta darba veikšanu, bet arī par to, ka notikusi vienošanās par darba samaksu un pakļautību darba devējam. Augstākās tiesas Senāts ir atzinis: Pie kam, tiesu praksē ir atzīts, ka fiziska persona var palīdzēt arī juridiskajai personai (piemēram, sieva sava vīra īpašumā esošam uzņēmumam). Darba tiesisko attiecību pazīmju pierādīšana palīdzēšanas gadījumos ir liels izaicinājums kontrolējošām iestādēm!

11. Tiesu praksē ir atzīts, ka gadījumos, kad darba devējs savlaicīgi ir ziņojis valsts nodokļu administrācijai (Valsts ieņēmumu dienestam) par darbinieka pieņemšanu darbā, bet rakstveida darba līgumu nav noslēdzis, ir pamats administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un izteikt mutvārdu aizrādījumu. Tāpat arī gadījumos, kad darba devējs ir nokavējis paziņojuma iesniegšanu par darbinieku nodokļu administrācijā, bet ir novērsis šo pārkāpumu pirms Valsts darba inspekcijas pārbaudes un nokavējuma termiņš vai nepaziņoto personu skaits nav nesamērīgi liels, tad arī ir pamats pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un izteikt mutvārdu aizrādījumu.

12. Paldies par uzmanību!