PĀRKARŠANAS RISKS LATVIJAS EKONOMIKĀ

1. PĀRKARŠANAS RISKS LATVIJAS EKONOMIKĀ Mārtiņš Kazāks Hansabankas analītiskās diskusijas 2005.gada 12.septembris

2. Mērķis: identificēt izmaiņas ekonomisko mainīgo dinamikā, kas liecina par pieprasījuma izraisītu strauju ekonomisko attīstību; izpētīt inflācijas dinamiku, īpašu vērību pievēršot kreditēšanas un pieprasījuma efektu modelēšanai; novērtēt iespējamās stratēģijas inflācijas līmeņa samazināšanai. PĒTĪJUMA STRUKTŪRA* Ekonomikas pārkaršana ir pieprasījuma izraisīta strauja ekonomikas attīstība, kas izraisa vispārēju cenu līmeņa celšanos. Pārkaršana ir īstermiņa fenomens. INFLĀCIJA (PCI): (a) inflāciju izraisošo faktoru identificēšana; (b) risinājumi inflācijas tempu samazināšanai. EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE: (a) tautsaimniecībā reālā pievienotā vērtība; (b) sektoros reālā pievienotā vērtība. RESURSU IZMANTOŠANA: (a) nodarbinātības dinamika; (b) bezdarba dinamika; (c) ražošanas jaudu noslogotības dinamika. RESURSU CENAS UN IZMAKSAS: (a) reālās darba samaksas dinamika; (b) produktivitātes dinamika; (c) būvniecības izmaksu dinamika. * Atkarībā no datu pieejamības, analīze raksturo situāciju uz 2005.g.1.cet. vai 2.cet. beigām.

3. Optimālais aktivitātes līmenis tiek noteikts kā Hodrick-Prescott (HP) filtra identificētais ilgtermiņa trends (piem., Stikuts [2003]): novirzes no trenda identificē kā pieprasījuma svārstību rezultātu. Pozitīva starpība starp faktisko līmeni un trendu liecina par pieprasījuma izraisītu pārāk strauju attīstību, kas var izraisīt pārkaršanas risku. Pieprasījuma radīto spiedienu identificē: kā straujas izmaiņas līmeņu un pieauguma tempu dinamikā attiecībā pret vēsturiski novēroto; izmantojot četrus kritērijus: cik ilgstošs ir spiediens – cik ceturkšņus faktiskais līmenis pārsniedz trendu kontroles periodā? cik spēcīgs ir spiediens – vai novirze pārsniedz vienu standartnovirzi? vai ir korekcija – vai kontroles perioda beigās faktiskais līmenis ir zem trenda? vai vidējie pieauguma tempi kontroles periodā pārsniedz 2000.–2003.g. vidējos tempus? 1. EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES ANALĪZEKontroles periods: 2004.–2005.g.1.ceturksnis.* * Ja iespējams, tiek izmantoti dati par 2005.g.2.ceturksni.

4. PV PV_hp 2.5 1.25 0.0 1.00 -2.5 2.0 N 1.3 N_hp 1.0 0.0 0.97 -2.0 0.95 B B_hp 100 80 1995 2000 2005 VISA TAUTSAIMNIECĪBA* (1) VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI: 2000-3.g.: 7.2% 2004-5.g.1.cet.: 8.3% 2000-3.g.: 0.9% 2004-5.g.1.cet.: 1.1% 2000-3.g.: -5.6% 2004-5.g.2.cet.: -1.0% Darba meklētāji (darbaspēka apsekojums): 2004.g.1.cet.: 11.5% 2005.g.1.cet.: 9.9% • PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA, mrd LVL • NODARBINĀTO SKAITS, mln • REĢISTRĒTO BEZDARBNIEKU SKAITS, tk 120 10.0 0.0 -10.0 1995 2000 2005 * Datu avots: CSP, Eurostat. Dati ir sezonāli izlīdzināti. Attēlu pirmajā kolonnā faktiskais un optimālais līmenis; otrajā kolonnā procentuālās novirzes no optimālā līmeņa (sarkanās līnijas iezīmē ±1 standartnovirzi). Pieauguma tempi aprēķināti kā perioda vidējie procentuālie ceturkšņa pieaugumi pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni.

5. Secinājumi: Pievienotās vērtības un nodarbinātības līmenis un to pieauguma tempi apsteidz vēsturiskos kritērijus. Bezdarbnieku dinamika nesniedz viennozīmīgu atbildi. Reālās darba algas pieaugums ir atbilstošs produktivitātes pieaugumam, kas neliecina par pieprasījuma izraisītu spiedienu uz algām. Dati par ražošanas jaudu noslogotību rūpniecībā neliecina par ievērojamu to noslogotības pieaugumu. … kas noraida bažas par izteiktu pārkaršanas risku kontroles periodā. VISA TAUTSAIMNIECĪBA (2) • REĀLĀS ALGAS UN PRODUKTIVITĀTES INDEKSI VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI 2000.-2003.g. 2004.-2005.g.1.cet.: Reālā alga: 5.4% 4.0% Produktivitāte: 6.3% 7.1% Alga 1.25 Prod 1.00 1995 2000 2005

6. NOZARU ANALĪZE Nozaru struktūra un pārkaršanas riska novērtējums* * Īpatsvaru summa nav 100% noapaļošanas dēļ. X nozīmē, ka kritēriji ir pārsniegti, iespējama pārkaršanas riska aktualizēšanās. ? nozīmē nevienozīmīgu vērtējumu. Pelēkā krāsā iekrāsoti sektori ar būtisku valsts līdzdalību.

7. PV 10.0 100 PV_hp 0.0 75 -10.0 50 100 80 60 BŪVNIECĪBA (1) • PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA, mrd LVL VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI: 2000-3.g.: 9.7% 2004-5.g.1.cet.: 13.7% 2000-3.g.: 8.2% 2004-5.g.1.cet.: 17.3% • NODARBINĀTO SKAITS, tk N 10.0 N_hp 0.0 -10.0 1995 2000 2005 • REĀLĀS ALGAS UN PRODUKTIVITĀTES INDEKSI VIDĒJIE PIEAUGUMA TEMPI 2000.-2003.g. 2004.-2005.g.1.cet.: Reālā alga: 1.5% 3.9% Produktivitāte: 3.5% -2.2% 1.25 Alga Prod 1.00 0.75 1995 2000 2005

8. … oficiālā statistika un ekspertu vērtējumi liecina par pārkaršanas risku būvniecībā. Darbaspēka resursi kļūst par galveno izaugsmi ierobežojošo faktoru. 1.25 Būvniecības izmaksu indekss Būvmateriāli 1.20 Algas Mehānismi un mašīnas PCI 1.15 1.10 1.05 1.00 0.95 0.90 0.85 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2000 2001 2002 2003 BŪVNIECĪBA (2)* 0.19 0.18 0.17 0.16 0.15 0.14 0.13 0.12 0.11 0.10 Nefinanšu investīcijas 0.09 2004 2005 * Attēls pa kreisi: Patēriņa cenu indekss (PCI), Būvniecības izmaksu indekss un tā sastāvdaļas. Attēls pa labi: Nefinanšu investīcijas pret sektorā radīto pievienoto vērtību.

9. Tautsaimniecībā izaugsme balstās uz produktivitātes pieauguma: 2004.g. IKP 8.5% pieaugums sadalās aptuveni 7.5% no produktivitātes un 1% no nodarbinātības pieauguma. Ņemot vērā, ka 2004.gadā vidējā produktivitāte Latvijā bija 43% no vidējās produktivitātes ES-25 (PPS dati, Eurostat), produktivitātes līmeņu izlīdzināšanās var nodrošināt strauju attīstību bez pārkaršanas riska. Nozares, kuru izaugsme balstās uz darbaspēka piesaistīšanas, bet produktivitāte stagnē vai samazinās, ir pakļautas pārkaršanas riskam darbaspēka trūkuma dēļ (vidējie nodarbinātības un produktivitātes pieaugumi, % ): būvniecība: kontroles periods: 17.3% pret -2.2%; 2000.g. - 2003.g.: 8.2% pret 3.5%; finanšu starpniecība: kontroles periods: 14.9% pret -4.7%; 2000.g. - 2003.g.: 9.5% pret 1.2%; enerģijas, gāzes un ūdens apgāde (tikai kontroles periodā): kontroles periods: 18.7% pret -7.6%; 2000.g. - 2003.g.: 0.8% pret 3.7%. PĀRKARŠANAS RISKS NĀKOTNĒ

10. Rīgā koncentrējas aptuveni 70% no visas ekonomiskās aktivitātes. Jādomā par produktivitātes kāpināšanu, darbaspēka kvalitāti, mobilitāti un importu. Valmieras raj. 7.0% Limbažu raj. 6.1% Valkas raj. 10.4% Alūksnes raj. 9.2% Ventspils 7.1% (8.3%) Talsu raj. 7.1% Cēsu raj. 6.6% Gulbenes raj. 9.6% Balvu raj. 24.0% Rīga 4.4% (5.1%) Tukuma raj. 5.8% Kuldīgas raj. 10.8% Madonas raj. 12.6% Ogres raj. 5.3% Saldus raj. 5.9% Jelgavas raj. 6.5% Liepāja 8.7% (9.9%) Rēzeknes 10.8% (26.3%) Ludzas raj. 28.2% Dobeles raj. 10.6% Bauskas raj. 8.4% Aizkraukles raj. 10.2% Preiļu raj. 19.4% Jēkabpils raj. 11.6% Krāslavas raj. 21.6% Daugavpils 9% (20.0%) DARBASPĒKA TRŪKUMS Avots: CSP, reģisrētais bezdarba līmenis.

11. Pamatinflāciju aprēķina no PCI izslēdzot degvielu, administratīvi regulējamās cenas un neapstrādāto pārtiku. 8 7 6 5 4 3 2 1 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2. INFLĀCIJAS ANALĪZE PCI Pamatinflācija* * Avots: Latvijas Banka; procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

12. Ilgtermiņa komponente, ECM: PPCI = 1.34 + 0.09*Degviela + 0.24*AdminCenas + 0.34*Konverģence Īstermiņa komponente: ΔPPCIt = 0.36*ΔPPCIt-1 + 0.22*ΔPPCIt-4 + 0.20*ΔAdminCenast-4 + + 0.44*ΔHPCI(eirozona)t + 0.44*Δ2HPCI(eirozona)t-1 + 0.43*Δ2Konverģencet-3 + + 0.40*Δ2 EkonAktivitātet – 0.25*ECMt-1 ILGTERMIŅA MODELIS*Analīzes periods: 2000(1) – 2005(6), mēnešu dati, 6 lagas. Secinājumi: • Inflācijas ilgtermiņa dinamiku nosaka administratīvo un degvielas cenu kāpuma otrās kārtas efekti un Latvijas attīstība, produktivitātei konverģējot ar attiecīgo līmeni attīstītajās valstīs. • Ekonomikas izaugsmei, kas straujāka par optimālo līmeni, ir tūlītēja ietekme uz cenu dinamiku valstī, tomēr praktiski tā ir ļoti maza. • Inflācijas inerces pastiprināšanās 2004.gadā liecina par ekonomikas pierašanu pie augstākas inflācijas. Algu indeksācija ir bīstama! • Dotajā periodā kreditēšanas ietekme uz pamatinflāciju nav statistiski nozīmīga. * Modeļa R2=0.6; parametru nozīmības līmenis 5%.

13. Hipotekārie kredīti (R2=0.25, kredītu daļa R2=0.08)* ΔPPCIt = 0.30*ΔPPCIt-1 + 0.05*ΔKredītit-1+ 0.12*EkonAktivitātet-1 Industriālie kredīti (R2=0.59, kredītu daļa R2=0.36) ΔPPCIt = 0.37*ΔPPCIt-1 + 0.07*ΔKredītit-2+ 0.06*ΔKredītit-3 FOKUSĀ: KREDITĒŠANAS IETEKME UN PĀRKARŠANAS RISKSAnalīzes periods: 2003(1) – 2005(6), mēnešu dati, 4 lagas. Secinājumi: • Kreditēšanai ir statistiski nozīmīga ietekme uz inflāciju, bet līdz šim tās tiešais efekts ir bijis mazs un nav robusts (kreditēšanas mainīgo statistiskā nozīmība samazinās, ja vienādojumos iekļauj citus mainīgos). • Parametru rekursīvā analīze neliecina par koeficientu tendenci pieaugt – kreditēšanas ietekme nekļūst ievērojami lielāka. • Industriālo kredītu dinamika spēj izskaidrot lielāku daļu no pamatinflācijas ikmēneša svārstībām nekā hipotekārie kredīti (ievērojami augstāks R2). • Pārkaršanas riska ietekme ir tikai epizodiska. * R2 aprēķini kredītu daļai ir tikai indikatīvi

14. Kreditēšana: risks neatsver ieguvumus. kreditēšanas vispārēja ierobežošana inflāciju būtiski nesamazinās, bet palēninās attīstības tempus, kas var izraisīt kapitāla aizplūdi, procentu likmju celšanos... šķiet, ciešākais sakars cenu pieaugumam ir ar industriālajiem kredītiem, kuru ierobežošana mazinātu pašmāju ražotāju konkurētspēju. Konverģence: dabīgs un vēlams process. Bremzējot konverģenci ir risks apturēt ekonomikas attīstību. Turklāt, bremzējot produktivitāti, var saasināt pārkaršanas risku darbaspēka tirgū. Ierobežot vispārēju cenu izlīdzināšanos ar ES nav iespējams, ja pašmāju tirgū nav pietiekamas konkurences. KĀ IEROBEŽOT INFLĀCIJU? … ir bīstami strauji bremzēt pieprasījumu, jo tas var izraisīt virkni būtisku ilgtermiņa problēmu.

15. … inflācijas liktenis ir valdības rokās. Trīs galvenās risinājumu grupas: ierobežot administratīvo cenu pieaugumu valsts kontrolētajās jomās. konservatīva un atbildīga fiskālā politika, piem.,: ierobežot inflācijas inerces veidošanos, apdomīgi plānojot izdevumus. pārstrukturēt izdevumus par labu ilgtermiņa attīstībai, samazinot subsīdijas un dotācijas, kas stimulē privātā pieprasījuma kāpumu un kārtējā konta deficītu. konkurences un piedāvājuma stimulēšana, lai, piem.,: mazinātu uzņēmēju spēju pārlikt izmaksas uz patērētājiem. mazinātu iespējamo pārkaršanas risku (piem., kāda ir darbaspēka politika?). … kopumā tas ir jautājums par nepieciešamību pievienoties eiro 2008.g. KĀ IEROBEŽOT INFLĀCIJU?

16. 1. Ekonomika nav pārkarsusi: tautsaimniecības izaugsme ir strauja, bet tā atbilst piedāvājuma kapacitātes pieaugumam. 2. Pārkaršanas simptomi vērojami būvniecībā: darbaspēka resursi kļūst par galveno izaugsmi ierobežojošo faktoru. 3. Inflācijas pieaugumam ir objektīvi strukturāli iemesli: ilgtermiņā cenu līmeni nosaka degvielas un administratīvo cenu kāpums, kā arī produktivitātes līmeņa konverģence ar attīstītajām valstīm. 4. Kreditēšanas vispārēja ierobežošana būtiski nesamazinās inflāciju, bet radīs virkni bīstamu makroekonomisku risku. 5. Inflācijas samazināšanai: nepieciešams ierobežot administratīvo cenu pieaugumu, īstenot atbildīgu fiskālo politiku, veicināt konkurenci, attīstīt piedāvājuma kapacitāti. REZULTĀTI: