Teritoriālās kohēzijas izpratne un īstenošanas iespējas

1. Indra Ciukša 2011.gada 17.februāris Teritoriālās kohēzijas izpratne un īstenošanas iespējas

2. Saturs • Kas ir teritoriālā kohēzija? • Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas šobrīd? • Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? • Kāds ir Eiropas Savienības starpvaldību redzējums? • Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikumi? • Kādas ir iespējas Latvijā? • Kāda ir vietējās attīstības (LEADER) pieejas nozīme teritoriālajā attīstībā?

3. Kas ir teritoriālā kohēzija?

4. Pirms 1999.gads Pēc Aizsākums diskusijai par teritoriālo kohēziju Pieņemta Eiropas Teritoriālās attīstības perspektīva (ESDP) Pieņemti vairāki būtiski lēmumi (piem., izveidots ESPON) Teritoriālās kohēzijas pirmsākums

5. Teritoriālās kohēzijas oficiāla atzīšana Lisabonas līgums(stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī) ieviesa teritoriālās kohēzijas jēdzienu

6. ES mēroga diskusija un dokumenti • 1999. gads– pieņemta Eiropas Teritoriālās attīstības perspektīva, paredz uzstādījumus teritoriālās attīstības sekmēšanai • 2007.gada maijs– pieņemta ES Teritoriālās attīstības darba kārtība paredz uzstādījumus teritoriālās attīstības sekmēšanai • 2007.gada novembris– pieņemta ES teritoriālās attīstības darba kārtības Pirmā ieviešanas programma • 2007.gada decembris–dalībvalstu vadītāji paraksta Lisabonas Līgumu, kas ekonomisko un sociālo kohēziju papildina ar teritoriālo kohēziju • 2008.gada aprīlis – EK izplata anketu par teritoriālās kohēzijas jēdziena izpratni Lisabonas līguma kontekstā • 2008.gada oktobris – EK publicē Zaļo grāmatu “Teritoriālā kohēzija: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”, aizsākot plašas dalībvalstu diskusijas • 2009.gada jūnijs – EK publicē Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, kurā iekļauti sabiedriskās apspriešanas galvenie rezultāti • 2009.gada decembris–stājas spēkā Lisabonas Līgums • 2010.gada jūnijs –apstiprināta ES stratēģija „Eiropa 2020”, atzīst teritoriālās kohēzijas nozīmīgumu • 2010.gada novembris– EK publicē Piekto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldot Eiropas nākotnē”, iekļaujot uzstādījumus Teritoriālās kohēzijas sekmēšanā Kohēzijas politikas ietvaros • 2011.gada maijs – plānots pieņemt pārskatīto ES Teritoriālās attīstības darba kārtību, ievērtējot jaunos izaicinājumus teritoriālajā attīstībā

7. Saņemts 391 viedoklis/atzinums no visām dalībvalstīm, t.sk. no: 100 reģionālajām iestādēm 150 reģionālajām un vietējām asociācijām pilsētām ekonomikas un sociālajiem partneriem pilsoniskās sabiedrības organizācijām pētniecības iestādēm privātpersonām Eiropas Parlamenta Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Diskusija par EK Zaļo grāmatu

8. Netika panākta vienošanāspar vienotu teritoriālās kohēzijas definīciju Panākta vienošanāspar principiem, kas raksturo teritoriālo kohēziju ES diskusiju rezultāti

9. Teritoriālās kohēzijas izpratne Mērķis – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz to iezīmēm un resursiem Pamatprincipi: • Resursu efektīva izmantošana • Subsidiaritāte • Integrēta pieeja • Nozaru un jomu ciešāka sasaiste • Sadarbība • Koncentrācija

10. Latvijas izpratne (I) Teritoriālā kohēzija: • ir pamatprincipu kopums visu ES reģionu ilgtspējīgai un koordinētai attīstībai • attiecināma ne tikai uz Kohēzijas politiku • vērsta uz: • līdzvērtīgu dzīves kvalitātes apstākļu nodrošināšanu reģionos • darba vietu un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem • lielāku nozīmi piešķir nacionālajām reģionālajām politikām • nemaina KP sākotnējo mērķi un finansējuma piešķiršanas nosacījumus

11. Latvijas izpratne (II) Nozīmīgākie pamatprincipi: • lielāka valsts uzticēšanās vietējam pārvaldes līmenim – rīcībspējas palielināšana • lielāka vietējā pārvaldes līmeņa atbildība • vairāku nozaru/ jomu ciešāka sasaistevienā teritorijā • pilsētu loma un pilsētu-lauku sadarbība • teritoriālās sadarbības pasākumu īstenošana

12. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas šobrīd?

13. ES mērogs Kopienas kohēzijas stratēģiskās pamatnostādnes (2006) teritoriālās kohēzijas sekmēšanai ir jābūt daļai no plānotā atbalsta teritoriālai kohēzijai ir jāņem vērā katras valsts individuālā situācija teritoriālai sadarbībai ir būtiska nozīme Eiropas teritoriālo mērķu sasniegšanā Nacionālais mērogs 1.mērķis (konverģence) Teritoriju līdzsvarota attīstība noteikta kā horizontāla prioritāte ieviešot ES KF un struktūrfondu aktivitātes Izveidota un tiek ieviesta ERAF prioritāte “Policentriska attīstība” 3.mērķis (teritoriālā sadarbība)  Tiek ieviestas 8 teritoriālās sadarbības programmas Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi un iespējas Kohēzijas politikā

14. Prioritāte “Policentriska attīstība” Mērķis - veicināt valsts policentrisku attīstību sniedzot atbalstu pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības/pieejamības un pievilcības attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām 14

15. Teritoriālās pieejas priekšrocības • Dod iespēju koordinēt laikā ar dažādām nozarēm saistītas investīcijas • Ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas skar vairākas nozares • Investīcijas tiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām, kas identificētas to attīstības programmās • Tiek palielināta vietējās plānošanas nozīme, jo tiek sniegts atbalsts plānošanas dokumentu ieviešanai

16. Pašvaldību projektu atlases konkursi

17. Integrēto projektu piemēri

18. ES mērogs Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai (2006)  ES lauku attīstības programma var sekmēt teritoriālo kohēziju Nacionālais mērogs Lauku attīstības programmas 3.ass vērsta uz dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku teritorijās un ekonomikas dažādošanu Atsevišķas Lauku attīstības programmas aktivitātes tiek ieviestas saskaņā ar LEADER pieeju Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi un iespējas Kopējā lauksaimniecības politikā

19. Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pa reģioniem un LAP asīm ZM dati, 2010.gada 10.decebris

20. Trūkumi līdzšinējā teritoriālā atbalsta īstenošanā • Sadrumstalots un nekoordinēts atbalsts • Nepietiekošs atbalsts teritoriju specifisko prioritāšu īstenošanai • Atsevišķos gadījumos formāli pielietoti teritoriālie principi un kritēriji atbalsta sniegšanai nozaru atbalsta pasākumos • Atbalsta projekti nav vērsti uz ienākumu gūšanu ilgākā laika periodā • Mazs uzsvars uz uzņēmējdarbības stimulēšanu un nodarbinātības celšanu

21. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kāds ir Eiropas Savienības starpvaldību redzējums?

22. ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2020 TA 2020 – ES līmeņa politisku uzstādījumu dokuments teritoriālās kohēzijas īstenošanai Vērsts uz: • Dažādu teritoriju lielāku ieguldījumu kopējo ES prioritāšu īstenošanā • Ciešāku sadarbību starp teritorijām, mijiedarbību starp politikām, teritoriālo aspektu ievērtēšanu nozaru politikās • Teritoriālās daudzveidības atzīšanu un vietējās identitātes stiprināšanu • Teritoriālā potenciāla atraisīšanu un optimālu izmantošanu • Teritoriālo solidaritāti • Place based pieejas plašāku izmantošanu

23. ES izaicinājumi • Globalizācija/ekonomiskā krīze • ES integrācija/reģionu savstarpējā atkarība • Demogrāfiskie un sociālie izaicinājumi • Izolētās teritorijas, kas ietver ievainojamas sociālās grupas • Izaicinājumi enerģētikas jomā • Klimata izmaiņas • Bioloģiskās daudzveidības zudums, ievainojamā daba un kultūras mantojums

24. ES prioritātes • Policentriska un līdzsvarota teritoriālā attīstība • Kompleksa attīstība pilsētās, laukos, reģionos • Teritoriālā savienojamība – transports, IKT, enerģētika • Teritoriālā sadarbība pārrobežu un transnacionālajos reģionos • Globālā konkurētspēja, balstoties uz spēcīgu vietējo ekonomiku • Reģionu ekoloģisko un kultūras vērtību saglabāšana

25. Politiku rekomendācijas • Teritoriālo dažādību atzīšana un ievērtēšana veidojot un īstenojot politikas • Dažādu nozaru un jomu ciešāka sasaiste • Teritoriālās ietekmes analīze un uzraudzība

26. TK ieviešanas mehānismi (I) ES līmenī • Veicināt teritoriālo attīstību ar fondu atbalstu • Nodrošināt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību • Nodrošināt metodoloģisku atbalstu un zināšanu apmaiņu politiku veidošanā un uzraudzībā • Veicināt politiku veidošanu balstoties uz faktiem un analīzi • Organizēt ikgadējas konferences par teritoriālās attīstības jautājumiem

27. TK ieviešanas mehānismi (II) Pārrobežu, transnacionālā, starpreģionu līmenī • Atvieglot projektu ieviešanas nosacījumus • Sekmēt teritoriālo plānošanu ilgtermiņā (makro-reģionu stratēģijas) • Sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu

28. TK ieviešanas mehānismi (III) Dalībvalstu līmenī • Izstrādāt integrētas attīstības stratēģijas un piemērotus atbalsta pasākumus • Iekļaut teritoriālās kohēzijas principus plānošanas dokumentos • Veikt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību • Nodrošināt datu apkopošanu un uzraudzību reģionālā iedalījumā

29. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikumi?

30. Teritoriju specifisko jautājumu risināšana KP ietvaros • ES fondu plānošanas dokumentos jāparedz pilsētu atbalsta pasākumi • Jānodrošina ciešāka sasaiste starp ieguldījumiem pilsētās un lauku teritorijās • Uzmanība jāpievērš arī teritorijām ar specifiskām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un makroreģionu stratēģijām • Jāsaglabā un jāstiprina teritoriālā sadarbība

31. Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEDER pieejas pārņemšana • KP izstrādē un ieviešanā ir jānostiprina dažādu pušu iesaiste • t.sk., vietējās un reģionālās pārvaldes, sociālo partneru un sabiedrības • KP ietvaros jāstiprina vietējās attīstības (LEADER) pieeja, • piedāvājot attiecīgu ES regulējumu (mērķa teritorijas, atbalstāmās jomas, finansējuma apjoms) • padarot šo pieeju pievilcīgu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem • Atbalsts jāpiedāvā vietējo rīcības grupu stratēģijām, kas izstrādātas teritorijām ar noteiktu minimālo un maksimālo iedzīvotāju skaitu • Stratēģijām jāatbilst nacionālajiem/ reģionālajiem un ES līmeņa mērķiem • Vienlaikus jānodrošina koordinācija ar līdzīgām darbībām, ko atbalsta lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros

32. Latvijas pozīcija (I) • Jārespektē teritoriālā daudzveidība un atšķirīgie izaicinājumi • Pilsētas nav vienīgā reģionālās politikas mērķa teritorija, kurai jāparedz ES fondu atbalsts • Atbalstāmās teritorijas un finansējums jānosaka nacionālajā līmenī atbilstoši nacionālai reģionālās attīstības stratēģijai • Vietējās attīstības stratēģijas jāizmanto par pamatu teritoriālās attīstības veicināšanai • Jānostiprina teritoriālā sadarbība, vienkāršojot programmu ieviešanas nosacījumus

33. Latvijas pozīcija (II) • Atbalstām dažādu pušu iesaisti KP atbalsta programmēšanā un apgūšanā, jo īpaši vietējā pārvaldes līmeņa iesaisti • Atbalstām ieceri sniegt KP atbalstu vietējo attīstības stratēģiju un iniciatīvu īstenošanai • Vietējās attīstības metode KP ietvaros, var tikt īstenota divos virzienos: • sniedzot atbalstu vietējā līmeņa attīstības stratēģiju īstenošanai • sniedzot atbalstu zemākā līmeņa (grass-roots level) attīstības stratēģiju izstrādei un sabiedrībai nozīmīgu vietējo iniciatīvu īstenošanai pēc LEADER pieejas • Par vietējās attīstības pieejas ieviešanas nosacījumiem jāvienojas nacionālā līmenī

34. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kādas ir iespējas Latvijā?

35. Vietējās attīstības programmas – pamats teritoriālai attīstībai Attīstības programmu loma: • Apzināti attīstības resursi • Noteikta skaidra nākotnes izaugsmes vīzija, prioritātes, specializācija • Komplekss atbalsts noteikto prioritāšu īstenošanai • Ieguldījumi nozaru politiku īstenošanā “uz vietām”

36. Pilsētu attīstības vīzijas

37. Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji (LIAS 2030) kāpināt attīstībā atpalikušo reģionu attīstības tempu, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos veicināt policentrisku apdzīvojuma struktūru, saglabājot pilsētu/ lauku iedzīvotāju attiecību 70/30 ierobežot Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvara palielināšanos 2013.g. 2030.g. Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās 2008.gada sākumā Iedzīvotāju blīvums plānošanas reģionos 2008.gada sākumā

38. Teritoriālās attīstības perspektīva Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības veicināšanai Apdzīvojuma struktūraNacionālo interešu telpas

39. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011-2017 Reģionālās politikas vidēja termiņa rīcības virzieni: • Teritoriju atbalsta pasākumi • finansiāli un fiskālie • vietējās/reģionālās attīstības prioritātes • pakalpojumu “grozs” • Pašvaldību rīcībspēja/autonomija • pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšana un dažādošana • pašvaldību lomas palielināšana uzņēmējdarbībā • Reģionālās inovācijas sistēmas veidošana • teritoriju specializācija • sadarbība starp izglītības un zinātnes institūcijām, uzņēmējiem un vietējās pārvaldes institūcijām

40. Nepieciešamās rīcības Nodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijām,t.sk.: • izveidot un īstenot specifiskas teritoriālās atbalsta programmas • dot iespējas atbalsta programmu ietvaros īstenot vietējās attīstības stratēģijas un iniciatīvas • atbilstoši teritoriju izaugsmes iespējām un resursiem, programmu ietvaros novirzīt atbalstu: • uzņēmējdarbības vides attīstībai • mobilitātes veicināšanai starp valsts teritorijām • publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem

41. Diskusijas jautājumi • Kādas ir lauku teritorijās pastāvošās problēmas un attīstības iespējas? • Kādi ir prioritāri risināmie jautājumi lauku teritorijās? Kāds rezultāts būtu sasniedzams? • Ar kādiem pasākumiem laukos būtu iespējams veicināt uzņēmējdarbību? • Kas būtu maināms līdzšinējā pieejā, sniedzot atbalstu valsts teritorijām, lai veicinātu to straujāku izaugsmi?

42. Kāda ir vietējās attīstības (LEADER) pieejas nozīme teritoriālajā attīstībā?

43. LEADER pieejas priekšrocības • Sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm • Iespēja īstenot vietējās iniciatīvas • Sociālās un ekonomiskās aktivitātes stimulācija • Ieguldījums pašvaldību attīstības stratēģiju īstenošanā • Iespēja nodrošināt dažādu fondu koordināciju

44. LEADER pieejas pārņemšanas KP izaicinājumi • Saturiskais ietvars (prioritātes) • Teritoriālais aptvērums, VRG sastāvs, iedzīvotāju skaits • Papildinātība ar vietējām attīstības stratēģijām • Koordinēta fondu aktivitāšu ieviešana – viena stratēģija visiem fondiem

45. Diskusijas jautājumi (darbs grupās) • LEADER pieejas līdzšinējais izvērtējums – ieguvumi trūkumi • Cik lietderīgi KP ietvaros būtu īstenot atbalsta aktivitātes pēc LEADER pieejas, kāda būtu pievienotā vērtība? • Ja LEADER pieeju pārņem KP, kādiem būtu jābūt atbalsta nosacījumiem, t.sk.: • Vai būtu jānosaka saturiskais ietvars atbalsta pasākumiem, kas īstenojamas caur LEADER pieeju? • Kas ir svarīgākās prioritātes, kuru īstenošanai būtu piemērojama LEADER pieeja? • Kā nodrošināt fondu aktivitāšu koordinētu ieviešanu VRG? • Kā nodrošināt lielāku papildinātību ar vietējās pašvaldības stratēģiju un īstenojamām aktivitātēm? • Kādām būtu jābūt VRG (teritoriālais aptvērums, sastāvs, iedzīvotāju skaits)?

46. Paldies par sadarbību! indra.ciuksa@varam.gov.lv