TICĪBAS IZKLĀSTS

1. TICĪBAS IZKLĀSTS “Tad nu mums no ticības taisnotiem miers ir pie Dieva caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Caur ko mēs ticībā esam dabūjuši arī pieiešanu pie tās pašas žēlastības, kurā mēs stāvam, un lielamies ar to cerību uz Dieva godību.” Rom. 5; 1-2 Bībeles rakstu vietas citētas no Glika Bībeles latviešu valodas vecajā drukā 6. tēma 7. augustā, 2010

2. PĀVILA TAKTIKA Vēsti par taisnošanu Pāvils balsta uz cilvēka stāvokli Dieva priekšā (Rom.1;18) un taisnošanas nepieciešamību, nevis uz svētībām, ko tā sniedz (1.-4.nod.) : • Taisnošanas nepieciešamība (Visi cilvēki ir grēcīgi un vainīgi Dieva priekšā, Rom. 1-3.) ; • Veids, kādā mēs iegūstam taisnošanu (žēlastībā caur ticību Jēzus upura nopelnam Rom. 3; 24-28) • Taisnošanas ticībā ilustrējums (Ābrama piemērs Rom. 4.) Jauns posms: 5. nodaļa – svētības mums sniedz taisnošana : • Rom. 5:1– Mums ir miers ar Dievu, kas nes prieku (2.p.) ; • Rom. 5:2– Mums ir pieejama Dieva žēlastība un pastāvība tajā, kas māca nezaudēt prieku arī ciešanās (3.p.) ; • Rom. 5:11– Mums ir salīdzināšana ar Dievu, kas mūs dara laimīgus (11.p.) .

3. PĀRMAIŅAS Cilvēka attiecības ar Dievu:

4. PĀRMAIŅAS Cilvēka attiecības ar Dievu:

5. PĀRMAIŅAS “Tad nu mums no ticības taisnotiem miers ir pie Dieva ...” Rom. 5; 1-2 • Vārds taisnotiem raksturo pabeigtu darbību mūsos; • Miers – kara stāvokļa pārtraukšana. Mani grēki piedoti, esmu ieguvis mieru ar savu Radītāju, pieņemot to, pie kā Dievam labs prāts (Mat. 3;17) un caur ko arī mēs topam Dieva pieņemti (Ef. 1; 6-7). “Un tas Dieva miers, kas augstāks nekā visa saprašana, tas pasargās jūsu sirdis un jūsu domas iekš Kristus Jēzus. ” Fil. 4; 7

6. PĀRMAIŅAS Stepiņa piemērs (Ap.d. 6. – 7. nod.) • Viņam bija jāpastāv lielas jūdu pretestības un spiediena priekšā; • Stepiņš parādīja brīnumainu izturību un pacietību; • viņš palika nelokāms stāvot par patiesību un nešaubījās savā pārliecībā un ticībā; • viņš tika svētīts ar cerības piepildīšanos, kas viņu stiprināja pašā kritiskākajā ticības pārbaudījuma brīdī. Bēdas Pacietība Pastāvība Cerība „Pārbaudījumi ir daļa no audzināšanas Kristus skolā, lai Dieva bērnus atbrīvotu no zemes sārņiem. Ar smagiem pārdzīvojumiem izredzētajiem ļaudīm jāsastopas tieši tāpēc, ka tos vada Dievs. Bēdas un šķēršļi ir Viņa izraudzītās audzināšanas metodes un panākumu nosacījumi. Viņš, kurš lasa cilvēku sirdis, pazīst to vājības daudz labāk nekā viņi paši. Kungs redz, ka dažiem ir spējas, kuras, pareizi organizējot, varētu izlietot Viņa darba sekmēšanai.”(E. W. „Apustuļu darbi”, 320.lpp.)

7. DIEVA MĪLESTĪBA “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš savu Vienpiedzimušo Dēlu devis, ka visiem tiem, kas tic uz Viņu, nebūs pazust, bet dabūt mūžīgu dzīvošanu. Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, ka tas pasauli tiesātu, bet ka pasaule caur Viņu taptu pestīta.” Jāņa 3; 16-17 “Jēzus dzīvoja, cieta un mira tādēļ, lai mūs glābtu, Viņš kļuva “Sāpju Vīrs”, lai mēs varētu kļūt par mūžīga prieka līdzdalībniekiem. Dievs atļāva savam mīļotajam Dēlam, kurā iemiesota žēlastība un patiesība, nākt no neaprakstāmas godības uz grēka samaitātu un izpostītu pasauli, ko aptumšojusi nāves ēna un lāsts. Viņš atļāva Kristum atstāt savas mīlestības loku un eņģeļu pielūgsmi, lai ciestu kaunu, apvainojumus, pazemojumu, naidu un nāvi. “Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:5)Uzlūko Viņu tuksnesī, Ģetzemanes dārzā un pie krusta! Nevainīgais Dieva Dēls uzņēmās grēka nastu. Viņš, kas vienmēr bija viens ar Dievu, tagad savā dvēselē izjuta, cik briesmīgā stāvoklī atrodas cilvēks, kuru grēks ir šķīris no sava Radītāja. Tāpēc no Viņa lūpām izlauzās sāpju kliedziens: “Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?” (Mateja 27:46) Grēka nasta, apziņa par tās drausmīgo smagumu, par grēka izraisīto dvēseles atšķirtību no Dieva salauza Dieva Dēla sirdi. Bet šis lielais Upuris netika pienests, lai Tēva sirdī modinātu mīlestību pret cilvēku, lai Viņu darītu labprātīgu cilvēku glābt. Nē, nē! Tēvs mūs mīl ne lielā salīdzināšanas upura dēļ, bet ir sagādājis salīdzināšanu tāpēc, ka Viņš mūs mīl. Kristus kļuva par Vidutāju, lai Dievam būtu iespējams savu bezgalīgo mīlestību izliet pār pasauli. “Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi.” (2.Kor. 5:19)Dievs cieta kopā ar savu Dēlu. Dvēseles mokās Ģetzemanē, nāves cīņā Golgātā Bezgalīgās Mīlestības sirds samaksāja mūsu atpestīšanas cenu. “ (E.G.W. “Ceļš pie Kristus”, 1. nod.)

8. “Staigājot pa dzīves ceļu, daudzi kavējas pie savām kļūdām un neveiksmēm, pie vilšanās, un viņu sirdis pildās ar skumjām un mazdūšību... Nav gudri sakrāt visas nepatīkamās atmiņas par pagājušo dzīvi — tās netaisnības un vilšanos — runāt par tām un sērot par tām, līdz mūs nomāc mazdūšība.... Apkoposim Viņa mīlestības svētīgos apliecinājumus, lai pastāvīgi varētu uz tiem skatīties. Lūk, Dieva Dēls, savu dievišķību ietērpis cilvēka miesā, atstāj Tēva troni, lai cilvēku varētu izglābt no sātana varas; Viņa uzvara mūsu labā, kas cilvēkiem atver Debesis, dod iespēju ieskatīties tur, kur atklājas Dieva godība... Eņģeļi klausās, kādu liecību par savu Debesu Kungu tu nodod pasaulei. Lai tavas sarunas ir par Viņu,kurš dzīvo, lai tevi aizstāvētu Tēva priekšā. Kad tu satver drauga roku, tad lai tavas lūpas un tavasirds slavē Dievu. Tas viņa domas saistīs pie Jēzus.Katram ir savi pārbaudījumi: mokošas bēdas vai kārdinājumi, kam grūti pretoties. Tādēļpersonīgās grūtības nestāsti mirstīgajam cilvēkam, bet lūgšanā visu uztici Dievam. Apņemies nekadneizteikt nevienu vārdu, kurā varētu saklausīt šaubas vai mazdūšību — lai tas ir tavas dzīves likums.Ar cerības un svēta iedrošinājuma vārdiem tu vari darīt daudz, apgaismojot citu dzīvi un stiprinotviņu centienus.Ir daudz varonīgu dvēseļu, kuras ļoti nomāc kārdināšanas, tomēr cīņā ar sevi un ļaunā spēkiem tāskādreiz jau var būt gatavas padoties. Nekad neizsauc mazdūšību viņu smagajā cīņā. Uzmundrini ardrosmīgiem, cerību pilniem vārdiem, lai dvēsele apņemtos neatkāpties no sava ceļa. Tā no tevis varatspīdēt Kristus gaisma. “Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam.” (Rom. 14:7) Mūsuneapzinātais iespaids citus var iedrošināt un stiprināt vai arī atņemt tiem drosmi un aizdzīt no Kristusun patiesības.” (E.G.W. “Ceļš pie Kristus”, 13. nod.) Prieks 5. nodaļas pirmajos 11 pantos tiek pieminēti trīs iemesli, kuru dēļ mēs varam būt priecīgi: • PRIEKS PAGĀTNĒ “Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu. “ 11.p. • PRIEKS TAGADNĒ “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, “ 3.p. • PRIEKS NĀKOTNĒ “Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. “ 2.p.

9. ādama atstātais mantojums “Tādēļ itin kā caur vienu cilvēku grēks ir ienācis pasaulē un caur grēku nāve, ...” Rom. 5; 12 “Tad nu kā caur viena apgrēkošanos pazudināšana ir nākusi pār viesiem cilvēkiem, ... “ 18.p. “Jo itin kā caur viena cilvēka nepaklausību daudzi ir darīti par grēciniekiem, ...” 19.p. “Sāpju un ciešanu straumi, ko izraisīja mūsu vecāku noziegums, daudzi uzskata par pārāk nežēlīgu sodu tik mazam pārkāpumam, tāpēc apšauba Dieva gudrību un taisnību Viņa rīcībā ar cilvēkiem, bet ja tie šo jautājumu aplūkotu dziļāk, tad noteikti saskatītu savu kļūdu. Dievs radīja cilvēku pēc savas līdzības, brīvu no grēka. Zemi vajadzēja apdzīvot būtnēm, kas tikai nedaudz zemākas par eņģeļiem, bet viņu paklausību pārbaudīja, jo Dievs negribēja pasauli piepildīt ar cilvēkiem, kas neievērotu Viņa likumus. Savā žēlastībā Radītājs Ādamam neuzlika nekādu smagu pārbaudījumu. Un tieši aizlieguma niecīgums grēku padarīja tik ārkārtīgi lielu. Ja Ādams neizturēja vismazāko pārbaudi, kā tad viņš izturētu lielāku, kas no tā prasītu augstāku atbildību?” (E.W. “Sentēvi un pravieši”, Kārdināšana un krišana.) Kāpēc Bībele Ādamu sauc par vainīgo, ja aizliegto augli noplūca Ieva? Ādams bija “... visas cilvēces tēvs un pārstāvis” (E.W. “Sentēvi un pravieši”, Radīšana.). Viņš bija tas, kurš nesa atbildību par pirmo ģimeni. Līdzīga atbildība šodien gulstas uz ģimenes tēviem.

10. Atbildība dieva priekšā “Visu ģimenes locekļu viduspunkts ir tēvs. Viņš ir likumu devējs, kas pats ar savu vīrišķīgo izturēšanos rāda priekšzīmi visvērtīgākajām rakstura īpašībām: enerģijai, praktiskai lietderībai, taisnīgumam, godīgumam, pacietībai, drosmei un čaklumam. Tēvs zināmā veidā ir arī mājas priesteris, kas rītos un vakaros uz Dieva altāra uzliek upuri. ... Rītos un vakaros tēvam kā mājas priesterim vajadzētu izsūdzēt Dievam paša attiecīgā dienā izdarīt grēkus. Jāatzīst un jāizsūdz tie grēki, kas viņam kļuvuši zināmi, kā arī slepeni grēki, kas atklāti vienīgi Dieva skatam... Tēvs savā ģimenē pārstāv dievišķo likumdevēju. Viņš ir Dieva līdzstrādnieks, izvedot dzīvē Dieva žēlastības nodomus un nostiprināt savos bērnos taisnus pamatlikumus, palīdzot viņiem izveidot tikumīgus un šķīstus raksturus, jo savu bērnu dvēseli viņš pirmais ir aizņēmies ar to, kas tiem liks paklausīt ne tikai saviem laicīgajiem vecākiem, bet arī Debesu Tēvam. Tēvs nedrīkst kļūt nodevējs tam uzticētajā svētajā pienākumā. Nevienā punktā viņš nedrīkst atteikties no savas tēvam piekrītošās autoritātes.”(E.W. “Kristīga māja” 34. nod.)

11. Bauslības vēsture “Jo līdz bauslībai grēks gan bija pasaulē; bet grēks netop pielīdzināts, kad bauslības nevaid. Tomēr nāve ir valdījusi no Ādama līdz Mozum arī pār tiem, kas nebija grēkojuši tādā pārkāpšanā kā Ādams, kas ir tā nākamā (Ādama) priekšzīme.” Rom. 5; 13,14 Vai grēks dažādos Dieva likuma vēstures posmos tiek pielīdzināts grēciniekam vienādi?

12. ĀDAMS UN KRISTUS

13. “Kā mūsu Vietniekam un Galvotājam Kristum bija uzlikti visi mūsu noziegumi. Viņš tika pieskaitīts pārkāpējiem, lai Viņš mūs varētu atpirkt no bauslības nosodījuma. Viņa sirdi spieda ikviena Ādama pēcnācēja noziegumi. Dieva ienaids pret grēku un ārkārtējā nepatika pret jebkādu netaisnību Viņa Dēla dvēseli pildīja ar šausmām. Visu savu dzīvi Kristus bija veltījis, nesot kritušai pasaulei labo vēsti par Tēva žēlastību un glābjošo mīlestību. Viņš pastāvīgi runāja par piedošanu vislielākajam grēciniekam. Bet tagad, kad Pestītāju nospiež šausmīgi smagā vainas nasta, Viņam nav ļauts skatīt Tēva piedodošo seju. Dieva vaiga novēršanās šajā vislielākajā ciešanu stundā Pestītāja sirdi plosīja ar tādām sāpēm, ko cilvēks nekad pilnībā nespēs aptvert. Šīs dvēseles mokas bija tik lielas, ka savas ziskās sāpes Viņš gandrīz nejuta. “ (E.W.”Laikmetu ilgas”, 34.nod.) Kristus upuris

14. Kristus mūsu cerība “Kristus no mirušajiem uzcēlās kā pirmdzimtais no tiem, kas dus. Viņš bija tas, uz ko simboliski norādīja līgojamais kūlītis, un Viņa augšāmcelšanās notika tieši tajā dienā, kad Kunga priekšā tika nests līgojamais kūlītis. Šī simboliskā ceremonija tika izpildīta vairāk nekā tūkstoš gadu. No labības tīrumiem tika savāktas nobriedušās vārpas, un, kad ļaudis aizgāja uz Pasā svētkiem Jeruzālemē, tad šī pirmā raža tika līgota Kunga priekšā. Kamēr tāds ziedojums nebija pienests, neviens ar sirpi nedrīkstēja iziet savos tīrumos. Tā Kristus - pirmais kūlītis - ainoja lielo garīgo pļauju, kas tiks ievākta Dieva valstībai. Viņa augšāmcelšanās ir visu taisno mirušo augšāmcelšanās simbols un ķīla. "Jo, tāpat kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu." (1. Tes. 4:14) (E.W. “Laikmetu ilgas”, 81. nod.)

15. “Evaņģēlijs nav jāsludina kā nedzīva teorija, bet kā dzīvību dodošs spēks, kas pārveido visu dzīvi. Dievs vēlas, lai Viņa žēlastības saņēmēji kļūtu par tās spēka lieciniekiem. Kungs vēlas pieņemt pat tos, kuru dzīves gājums Viņam ir bijis visnepatīkamākais; ja tie nožēlo un atgriežas, tad Viņš tiem dāvina savu Garu, ieceļ visatbildīgākajos amatos un izsūta sludināt Viņa bezgalīgo žēlastību netaisno nometnēs. Dievs vēlas, lai Viņa kalpi liecinātu, kā Viņa žēlastībā cilvēki var iemantot Kristum līdzīgu raksturu un priecāties pārliecībā par Viņa lielo mīlestību. Kungs vēlas, lai mēs stāstītu, ka Viņš nevar būt apmierināts, pirms cilvēce nav atguvusi savas svētās Dieva bērnu tiesības.” (E.W. “Laikmetu ilgas”, 86. nod.) Kristus Dotais uzdevums