Vēsturiskais Jēzus

1. Vēsturiskais Jēzus The Historical Jesus Bībelē neietvertās atsauces uz Jēzu

2. Bībele nav vienīgais pierādījumu avots Jēzus eksistencei • Es nepievienojos viedoklim, ka Bībele nav pieņemams, precīzs, patiess Jēzus dzīves izklāsts. • Ir ticami pierādījumi tam, ka autori, kuriem piedēvēti evaņģēliji un vēstules, tos uzrakstīja pirmā gadsimta laikā. The Bible is Not the Only Source of Evidence for Jesus’ Existence

3. Nopietns apsvērums An Important Consideration • M.ē. 70.g. Romas militārā varenība sagrāva Jūdeju, iznīcinot daudzus tās autoritāšu centrus. • Jēzus kalpošana nenotika kādā nozīmīgā ekonomiskās vai politiskās aktivitātes centrā. (Mat. 9:35)

4. Džons P. Meijers John P. Meir • Kad mēs meklējam izteikumus par Jēzu m.ē. 1. un 2. gadsimta nekanoniskajos rakstos, sākumā norāžu trūkums liek mums vilties... Vismaz dažiem no šiem rakstītājiem bija tieša vai netieša saskare ar kristiešiem; nevienam no viņiem nebija saskare ar Kristu, ko kristieši pielūdza. Tas mums vienkārši atgādina, ka Jēzus bija margināls [ang.: «marginal»; latv.: «nomales»] jūds, vadot mazpazīstamu kustību kādā Romas impērijas nomales provincē… Pārsteidzoši ir tas, ka pastāv vairākas iespējamas atsauces uz Jēzu… • No «Margināls jūds: Pārdomājot vēsturisko Jēzu».

5. Tacits (m.ē. 56-117.g.) • Piemin kristiešus, ko viņš uzskatīja par māņticīgiem, un teica, ka viņi cieta no Poncija Pilāta (Hronika 15:44). Tacitus (56-117 AD)

6. Rezultātā, lai tiktu vaļā no ziņojuma, Nērons uzvēla vainu un visizsmalcinātākās mocības grupai,kuru pūlis sauca par kristiešiem, un kuru citi ienīda viņu negantību dēļ. «Christus» [Kristus], kas ir šī vārda [kristietības] pirmavots, cieta visaugstāko sodu no kāda no mūsu prokurātoriem, Poncija Pilāta, Tibērija valdīšanas laikā. Šī ļoti nepakļāvīgā māņticība, tādējādi pagaidām iegrožota, atkal izlauzās ne tikai Jūdejā…

7. Suetonijs (m.ē. 69-130.g.) Suetonius (69-130 AD) • Rakstīja, ka bija vīrietis vārdā «Chrestus» (Kristus), kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. • «Tādēļ, ka Romas jūdi radīja pastāvīgus nemierus, ko provocēja Chrestus, [Klaudijs] izraidīja viņus no pilsētas.»

8. Flavijs Josefs (m.ē. 37–100.g.) • «Ap šo laiku bija kāds Jēzus, gudrs cilvēks (ja tas būtu likumīgi saukt viņu par cilvēku). Jo viņš bija tāds, kas izdarīja pārsteidzošus varoņdarbus… Viņš bija Kristus… viņš parādījās tiem atkal dzīvs trešajā dienā, kā dievišķīgie pravieši to bija pareģojuši, un vēl desmit tūkstošus citu brīnišķīgu lietu par viņu» (Senlietas 18: 3). Flavius Josephus (37-100 AD)

9. Alternatīvs tulkojums An Alternate Translation • Šajā laikā bija gudrais vārdā Jēzus. Viņa uzvedība bija laba un [viņš] bija pazīstams kā tikumīgs cilvēks. Un daudzi cilvēki no jūdu vidus un citām tautām kļuva par viņa mācekļiem. Pilāts viņu nodeva krustā sišanai un nāvei... Viņi ziņoja, ka viņš bija parādījies viņiem trīs dienas pēc savas krustā sišanas, un ka viņš bija dzīvs; tātad viņš, iespējams, bija Mesija, par ko pravieši ir stāstījuši brīnumus.

10. Otrās personas atsauce • Julijs Afrikanus (2. gadsimta beigas) citē Talusu (m.ē. 55.g.), kurš runāja par tumsu, kas bija saistīta ar Kristus krustā sišanu (Saglabājušies Raksti, 18). • «Taluss, savā trešajā hronikas grāmatā, izskaidro šo tumsu kā saules aptumsumu – nesaprātīgi, man šķiet.» A Second Person Reference

11. Plīnijs Jaunākais (m.ē. 61-112.g.) Pliny the Younger (61-112 AD) • Atsaucas uz kristiešiem kā uz ļoti ētiskiem cilvēkiem, kas pielūdza Kristu kā Dievu. • Plīnijs ir autors dažām no visagrīnākajām atsaucēm ārpus Svētajiem Rakstiem, kas attiecas uz Tā Kunga mielastu (Vēstules 10: 96).

12. [Kristiešiem] bija paradums sapulcēties kādā noteiktā dienā pirms rītausmas, kad viņi dziedāja pārpantos himnu Kristum tā, kā kādam dievam… Pēc tam viņiem bija paradums izklīst un tad atkal sanākt kopā, lai piedalītos maltītē, bet maltītē ar parastu un nevainīgu ēdienu.

13. Metode, ko Jūs esat izmantojis, mans mīļais Plīnijs, izskatot to cilvēku prāvas, kas ir apsūdzēti kā kristieši, ir ļoti pareiza…Informāciju bez apsūdzētāja pierakstītā vārda nedrīkst pieņemt kā pierādījumu pret kādu, jo tas ieviestu ļoti bīstamu precedentu, kas neatbilst šī laikmeta garam.

14. Imperatora Adriāna vēstule Āzijas prokonsulamMinušijam Fundanam • Tādēļ es nevēlos, lai šī lieta paietu secen bez izmeklēšanas, lai šos cilvēkus novārdzinātu un ziņotājiem tiktu dota izdevība uz ļaunu rīcību. Tāpēc ja provincieši spēj skaidri pierādīt viņu apsūdzības pret kristiešiem tribunāla priekšā, lai viņi darbojas tikai šajā virzienā, bet nevadoties vienīgi no petīcijām un izsaucieniem pret kristiešiem. Ja kāds celtu apsūdzību, pareizāk būtu, ka Jūs to izmeklētu. Emporer Hadrian to Minucius Fundanus AsianProconsul

15. Imperators tālāk skaidroja • Ja kristieši tiktu atzīti par vainīgiem, tad viņus vajadzētu sodīt «pēc nozieguma šaušalīguma». Ja apsūdzētāji tikai cēla neslavu pret ticīgajiem, tad tos, kuri kļūdaini cēla apsūdzības, bija jāsoda. The Emperor Further Explained

16. Babiloniešu Talmuds The Babylonian Talmud • Atzīmē Jēzus krustā sišanu Pashas svētku priekšvakarā un piemina, ka viņš tika apsūdzēts pesteļošanā un veicināja jūdu apostāzi (Sinedrijs 43).

17. Pashas svētku priekšvakarā Ješu tika pakārts. Četrdesmit dienas pirms nāves soda izpildīšanas, ziņotājs izgāja un sauca: «Viņu nomētās ar akmeņiem, jo viņš piekopis pesteļošanu un vilinājis Israēluuz apostāzi. Ikviens, kas var teikt kaut ko viņa labā, lai nāk un aizstāv viņu.» Bet tā kā nekas netika uzrādīts viņa labā, viņš tika pakārts Pashas svētku priekšvakarā.

18. Iegravējums, kas atrasts Portugālē An Inscription Found in Portugal NERONI. CL. CAIS AUG. PONT. MAX. OB PROVINC. LATRONIB ET. HIS. QUI. NOVAM GENERI. HUM SUPER STITION. INCULCAB PURGATAM.

19. Tulkojums The Translation NĒRONAMKLAUDIJAM CĒZARAM. AUGUSTS, AUGSTAIS PRIESTERIS, PAR TO, KA ATBRĪVOJA PROVINCI NO LAUPĪTĀJIEM, UN TIEM, KAS MĀCĪJA CILVĒCEI JAUNU MĀŅTICĪBU.

20. Kopsavilkums Summary • Ir iespējams gandrīz pilnībā atveidot evaņģēliju vēstījumus no avotiem ārpus Bībeles. • Jēzus tika saukts par Kristu (Josefs). • Jēzus nodarbojās ar pesteļošanu un veda Israēlu uz jaunām mācībām, par ko viņu pakāra pie krusta Pashas svētkos (Babiloniešu Talmuds). • Jēzus darbojās Jūdejā (Tacits). • Jēzus sekotāji ticēja, ka Jēzus ir Dievs un kā tādu arī viņu pielūdza (Plīnijs Jaunākais).