Pasaules ekonomikas teritoriālā struktūra

1. Pasaules ekonomikas teritoriālā struktūra Ekonomikas politiskās vienības. Valstis un to ekonomikas struktūras atšķirības 5.lekcija

2. Svarīgākie pasaules ekonomikas elementi Ekonomikas resursi Teritoriāli politiskas ekonomikas vienības Ekonomikas politika Starptautiskas ekonomiskās attiecības

3. Modernās pasaules poli (integrācijas iznākums)

4. AR KO TAS VISS SĀKĀS UN KĀ VEIDOJĀS?

5. Valsts veidošanās modelis Noteiktā teritorijā dzīvojošu cilvēku kopa Zemnieku apmetnes Noteiktā teritorijā klejojošu cilvēku kopa Barības bāzes paplašināšanās Lauksaimniecības rašanās No pārtikas sagādes brīvu cilvēku slāņa izveidošanās Amatniecības un tirdzniecības rašanās Pilsētu izveidošanās

6. Pilsētnieku un apkārtējo iedzīvotāju dzīves organizēšana Izveidojas valsts pārvalde un iekšpolitika Noteiktas teritorijas (valsts) robežu izveidošana Pilsētas Nepieciešamība aizsargāt teritoriju, iedzīvotājus, veidojas armija Valsts Nepieciešamība veidot attiecības ar kaimiņiem, ārpolitikas veidošaņās

7. Valsts (ar savu ārpolitiku) Spēcīgākās pakļauj vājākās Vājākās valstis pakļaujas Valstis veido diplomātiskas un ekonomiskas attiecības Impērijas Suverēnas valstis Kolonijas Zaudē koloniālos īpašumus Iegūst neatkarību Nostiprinās pasaules sistēmā Suverēnas valstis

8. Suverēnas valstis Var uz laiku izolēties no ārpasaules (autarķija) Veido diplomātiskas un ekonomiskas attiecības ar citām valstīm Noslēdz ekonomiskas un politiskas vienošanās, veido savienības (integrācija) Globalizācija Un kas tālāk?

9. Valsts būtiskākās pazīmes (katrai valstij ir:) • Sava teritorija, ieskaitot teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu • Noteiktas sauszemes un jūras robežas, kuras apstiprina starptautiskās vienošanās ar kaimiņiem • Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas valsts likumi (pilsoņi, pavalstnieki) • Noteikta valsts varas un pārvaldes forma • Valsts iekšēja teritorijas organizācija • Likumi, kas nosaka valsts iekšējo kārtību, pavalstnieku tiesības un pienākumus • Ārpolitika, kas nosaka attiecības ar pārējām pasaules valstīm • Saimnieciskās dzīves kopība • Valsts teritoriju apdzīvojošo pamatiedzīvotāju kultūras un vēsturiskās attīstības kopība • Oficiāli noteikta viena vai vairākas valsts valodas • Karogs, ģerbonis, himna un cita valsts nacionālā simbolika un atribūtika

10. Katrai valstij nepieciešams: • Proklamēt (pasludināt) sevi • Iegūt starptautisku atzīšanu • Izveidot attiecības (diplomātiskas, ekonomiskas u.c.) ar pārējo pasauli • Rūpēties par pavalstnieku drošību, dzīves kvalitāti • Iegūt noteiktu vietu un nostiprināties pasaules politiskajā un ekonomiskajā sistēmā

11. Šodienas pasaules politiski teritoriālās struktūras veidošanas procesi Vienojošie:sakari mijiedarbība integrācija kopēji risināmas problēmas ekoloģizācija brīvās robežas Šķeļošie: separātisms izolācija blokāde etniska un reliģiska šķelšanās slēgtās robežas

12. Pasaules politiski teritoriālā struktūra 43 Eiropā 226 suverēnas valstis 51 Āzijā 263 atsevišķas teritorijas Suverēnas valstis 31 atkarīga teritorija 55 Āfrikā 51 Amerikā 6 strīdus teritorijas 26 Austrālijā Okeānijā

13. Valstu veidošanās vēsture • Pirmās – senās un antīkās • Daudzu valstu rašanās – 17.-19.gs. • Pirmā pasaules “ pārdalīšana” 1493.g. • Pirmās kolonijas 14.gs. • Lielākie koloniālie īpašumi: Lielbritānijai Spānijai Portugālei Francijai Nīderlandei • 20.gs. sākumā pasaulē tikai 55 valstis

14. Valstis • Pēc teritorijas lieluma: Lielās Pundurvalstis Mazās Vidējās

15. Pasaules lielākās valstis pēc teritorijas • Krievija 17.075 milj.km ² • Kanāda 9.976 milj. km ² • ASV 9.629 milj. km ² • Ķīna 9.597 milj. km ² • Brazīlija 8.512 milj. km ² Pasaules mazākās valstis pēc teritorijas •Vatikāns 0.44 km ² • Monako 1.80 km ² • Sanmarino 61 km ²

16. Valstis • Pēc valsts pārvaldes formas: Republikas Monarhijas Absolūtās Parlamentārās Konstitucionālās Teokrātiskās Commonwealth realm

17. Pasaules monarhijas 1.Bahreina 10.Beļģija 19.Dānija 2.Butāna 11.Bruneja 20.Kambodža 3.Japāna 12.Jordānija 21.Kuveita 4.Lesoto 13.Lihtenšteina 22.Luksemburga 5.Malaizija 14. Monako 23.Maroka 6.Nepāla 15.Nīderlande 24.Norvēģija 7.Omāna 16.Katara 25.Saūda Arābija 8.Spānija 17.Svazilenda 26.Zviedrija 9.Taizeme 18.Tonga 27.Lielbritānija

18. Valstis • Pēc iekšējās pārvaldes organizācijas: Unitāras valstis Konfederatīvas valstis Federatīvas valstis

19. Valstis • Pēc valodas: Slāvu Ģermāņu Arābu Anglo- amerikāņu Un daudzu citu…

20. Valstis • Pēc vadošās reliģijas: Katoļu Un citu… Islama Budistu Pareizticīgo

21. Valstis • Pēc izveidošanās vēstures: Senās Antīkās Vidus- laiku Jaunās

22. Valstis Valstu tipoloģija Augsti attīstītas Vidēji attīstītas Attīstības valstis Vāji attīstītas Indust- riālas Jaunās indust- riālās Indust- riāli agrāras Agrāri indust- riālas Naftas valstis Ātras attīstības Lēnas attīstības Ar ārvalstu kapitālu Ar lieliem resursiem Vadošās lielvalstis Nelielās attīstītās Mazās industriālās Mono- kultūras Mono- nozares Nabadzīgās

23. Katrai valstij - sava ekonomikas struktūra Ekonomikas struktūra= atsevišķu valsts saimniecības sistēmas elementu savstarpējās proporcijas Nozaru struktūra (parāda saimniecības sektoru un nozaru savstarpējās proporcijas) Atražošanas struktūra (parāda proporcijas starp ražošanas, patēriņa un uzkrājuma apjomiem) Teritoriālā struktūra (parāda ekonomikas teritoriālo izvietojumu, organizāciju, teritoriālās proporcijas) Ārējās tirdzniecības struktūra (parāda valsts ekonomikas saistību“ ar ārpasauli” , sakaru veidus un virzienus)

24. Ekonomikas struktūru nosaka: • Resursu nodrošinājums • Ģeogrāfiskais stāvoklis • Dabas apstākļu komplekss • Pieprasījums, iedzīvotāju vajadzības • Zinātniski-tehniskais potenciāls • Vēsturiski-politiskā situācija • Kaimiņattiecības, ārpolitika • Starptautiskais darba dalīšanas process

25. Pasaules ekonomikas struktūras izmaiņu vispārējās tendences 21.gs. • Aug III (terciārā) sektora īpatsvars uz abu pirmo sektoru rēķina • Industriālās valstīs pat ar lielu dabas resursu potenciālu samazinās I (primārā) sektora īpatsvars • Postindustriālā sabiedrībā ekonomiskās augsmes iespējas tiek meklētas un tās saskata ne vairs ražošanas palielināšanā, bet intelektuālās produkcijas un informācijas palielināšanā, aug IV (kvartārais) ekonomikas sektors • Darbietilpīgās nozares (arī ekoloģiski bīstamās) tiek “ pārnestas” uz mazattīstītām valstīm ar lētu darbaspēku • Katra valsts normāli evolucionējošā procesā izveido sev “vispiemērotāko”, visoptimālāko konkrētajiem apstākļiem ekonomikas struktūras modeli