Veselības aprūpes pakalpojumu kardioloģijā izmaksu efektivitāte

1. Veselības aprūpes pakalpojumu kardioloģijā izmaksu efektivitāte D.Behmane Veselības ekonomikas centra direktore LKB konference “Kardiovaskulāro slimību risku samazināšana, sekundārā profilakse un veselīgs dzīvesveids” 2011.gada 28.janvārī

2. Veselības ekonomikas (VE) nozīme Nepārtraukti pieaugošās izmaksas VA un to nozīmīgā daļa valsts izdevumos sekmē ekonomisko metožu pielietošanu lēmumu pieņemšanā VA nozarē • Makro līmenis: • Veselības sektora nozīme un ieguldījums valsts ekonomikas izaugsmē • Mikro līmenis: • Iedzīvotāju, pakalpojumu sniedzēju uzvedības modeļi (pieprasījums, piedāvājums dažādu faktoru ietekmē) un to ietekme uz indivīda un sabiedrības veselības rādītājiem, pakalpojumu izmaksu efektivitāte

3. Vienkāršota veselības aprūpes sistēmas shēma veselības radīšanai • Aprūpes iepirkšana (atbildes/stratēģiskās) • Veselības tehnoloģiju novērtēšana • Organizācijas izpēte • Slimību slogs • Neformālās aprūpes daļa • Ģeogrāfiskā izkliede • Sabiedrības vēlmes PIEPRASĪJUMS • Darba algas/prasmju kopums (darba tirgus) • Medikamenti un tehnoloģijas (tirdzniecības politika, cenu politika) • Kapitāls (kapitāla finansēšanas shēmas, procentu likmes) • Izpēte un attīstība (nacionāla/internacionāla/izpētes veids un izmaksas) Līdzekļi veselības aprūpei (iekasēšanas izmaksas) RESURSI Nākotnes slimību sloga mazināšana Veselības veicināšana Veselība

4. Veselības nozīme valsts ekonomikas attīstībā – ES viedoklis • Publikācija “The Contribution of Health to the Economy in the EU”,EK, Veselības un Patērētāju aizsardzības ĢD, 2005. Teorētisks un empīrisks pamatojums cilvēka kapitāla nozīmei (viens no ražošanas faktoriem) sabiedrības ekonomiskās izaugsmes un ES ekonomiskās konkurētspējas sekmēšanā un investīciju nozīmei sabiedrības veselībā • Pētījums: Economic burden of cardiovascular diseases in the enlarged EU, Leal J. Et al, European Heart Journal 27, 2006.Aprēķinātas KVS izmaksas ES valstīs, ietverot veselības aprūpes un sabiedrības izmaksas • EK ziņojums ‘Solidarity in Health: Reducing Health Inequalities in the EU” – debates uzsākšana – kā risināt atšķirības VA pieejamībā un SV rādītājos starp dalībvalstīm, sekmējot ES pilsoņu vienādas iespējas un solidaritāti un ņemot vērā DV sociāli ekonomiskās atšķirības

5. KV slimību radītais slogs sabiedrībai • KV slimību radītais slogs 27 ES dalībvalstīs: • Kopā 189 miljardi EU: • 110 mlrd (58%) veselības aprūpei • 40 mlrd (21%) sociālā u.c. aprūpei • 27 mlrd (14%) pāragras mirstības dēļ • 13 mlrd (7%) darba laika kavējumu dēļ Avots: Leal J. The Economic Burden of CVD in the EU, 7th International Symposium on Multiple Risk Factors in CVD, 2008

6. KV slimību radītais slogs sabiedrībai • KV slimību radītais slogs 27 ES dalībvalstīs: • 59 mlrd (54%) stacionārā aprūpe • 31 mlrd (28%) primārā aprūpe • 10,6 mlrd (10%) medikamenti • 6,4 mlrd (6%) ambulatorā aprūpe • 2,6 mlrd (2%) administratīvās izmaksas Avots: Leal J. The Economic Burden of CVD in the EU, 7th International Symposium on Multiple Risk Factors in CVD, 2008

7. Avots: Leal J. The Economic Burden of CVD in the EU, 7th International Symposium on Multiple Risk Factors in CVD, 2008

8. Leal J. The Economic Burden of CVD in the EU, 7th International Symposium on Multiple Risk Factors in CVD, 2008

9. Leal J., The Economic Burden of CVD in the EU, 7th International Symposium on Multiple Risk Factors in CVD, 2008

10. Pieaugušo pirmreizējā invaliditāte, 2005.-2009. gads, Latvija • Diagnožu grupas

11. Pakalpojumu skaits kardioloģijā, 2008.-1010. gads

12. Diagnožu apmaksa ZIKS, 2008.-2009. gads, LVL Avots: VEC apkopotā informācija no VNC VIS datubāzes

13. Medikamentu apmaksa ZIKS pēc ATC, 2008.-2009. gads, LVL Avots: VEC apkopotā informācija no VNC VIS datubāzes

14. Cik būtu jātērē KVS veselības aprūpei? • Izmaksās jāiekļauj ne tikai slimības izmaksas, bet arī sabiedrības veselības ieguvumi un izmaksas,ko rada VA pakalpojumu nepieejamība (invaliditāte, darba laika zudumi u.c.) • Jāveic vairāk un pamatotāki pakalpojumu izmaksu – efektivitātes pētījumi, lai investētu izmaksu efektīvos pasākumos

15. Pakalpojuma izmaksu efektivitātes novērtēšana Ietver terapijas novērtējumu 2 aspektos: • Terapeitiskās efektivitātes (klīniskais) novērtējums • Ieguldīto resursu jeb izmaksu novērtējums Ekonomiskās novērtēšanas rezultātā iegūstam ieguldīto resursu izmantošanas efektivitātes novērtējumu Izmaksas : rezultāts • jeb izmaksas par iegūta rezultāta vienību (piem., izmaksas par 1 novērstu MI, iegūtu DzG u.c.) Salīdzinot 2 terapijas, aprēķina izmaksu pieauguma koeficientu Izmaksu starpība : rezultāta starpība • jeb papildus izmaksas par papildus iegūta rezultāta vienību

16. Izmaksu efektīvi pasākumi kardiovaskulāro slimību menedžmenta ietvaros

17. Valsts apmaksāto pakalpojumu noteikšana VEC izstrādāta kārtība: Rīkojums Nr.119 (pieejams mājas lapā www.vec.gov.lv): Pamatnosacījumi iesnieguma izskatīšanai: • pakalpojuma pamatā ir apstiprināta MT un ir pieejams izvērstais medicīniskās tehnoloģijas apraksts; • pakalpojumam jāatbilst Latvijas vai Eiropas kopienas valstu nozares specialitātes profesionālo personu apvienību apstiprinātajām vadlīnijām. Tiek vērtēts: • Izmaksas saistībā ar ieguvumu (efektivitāti), • Prognozējamais pacientu skaits; • Nepieciešamie resursi (cilvēkresursi, laika resursi, infrastruktūra); • Ietekme uz VA budžetu.

18. Kopsavilkums Turpmākie VEC darbības virzieni: • Kardiovaskulāro slimību menedžmenta shēmu izstrāde • Integrētas veselības aprūpes pieejas īstenošana: sociālie pakalpojumi, primārā, sekundārā veselības aprūpe, rehabilitācija; • Pakalpojumu pieejamības un finansējuma novērtēšana • Izmaksu efektīvu pasākumu realizācija

19. PALDIES PAR UZMANIBU! Veselības ekonomikas centrs Duntes iela 12/22 Rīga, Latvija, LV-1005 Tālrunis: +371-67501590        E-pasts: info@vec.gov.lv